Logi no iekšpuses aizsvīst pat siltā dienā: mitrumu bieži rada šis ieradums

„Ārā taču ir silts, tad kāpēc atkal viss logs ir slapjš?“ – šāds jautājums bieži rodas no rīta virtuvē vai guļamistabā, kad no stikla jau tek sīki pilieni. No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka problēmai vajadzētu būt saistītai tikai ar aukstumu, sliktiem logiem vai vecu blīvi. Tomēr dažkārt logi aizsvīst arī tad, kad radiatori ir izslēgti, bet aiz loga – pavisam patīkama diena.

Visbiežāk mājoklī pamanāms ne tikai aizsvīdis stikls. Uz palodzes paliek mitra josla, stūros sienas ilgāk žūst, bet no rītiem guļamistabā jūtams smagnējs, nevēdinātas telpas gaiss. Viens ļoti ierasts ikdienas ieradums var nemanāmi piepildīt mājokli ar mitrumu – veļas žāvēšana telpā, īpaši tad, kad siltuma vai drošības dēļ logi tiek turēti aizvērti.

Pats veļas žāvēšanas statīvs viesistabas stūrī daudziem šķiet nevainīgs risinājums. Ārā līst, balkona nav, bet elektrisko žāvētāju ne vienmēr gribas iegādāties vai nav, kur to novietot. Problēma rodas nevis vienas izmazgātas blūzes dēļ, bet tāpēc, ka no slapjiem audumiem ūdens vairākas stundas iztvaiko tieši mājokļa gaisā.

Veļa izžūst, bet ūdens nekur nepazūd

No veļas mazgājamās mašīnas izņemtās drēbes šķiet tikai mitras, tomēr vienā veļas gabalā var būt uzkrājies diezgan daudz ūdens. Kamēr palagi, džemperi, dvieļi un bērnu drēbes žūst uz statīva, šis ūdens pakāpeniski pārvēršas tvaikos. Ja tvaikiem nav, kur aizplūst, tie paliek telpā un palielina gaisa mitrumu.

Tad logs kļūst it kā par pirmo brīdinājumu. Stikla virsma, īpaši no rīta, vakarā vai pie ārsienas, var būt vēsāka par telpas gaisu. Siltais un mitrais gaiss pie tās atdziest, bet ūdens tvaiki pārvēršas pilienos. Tāpēc aizsvīdis logs ne vienmēr nozīmē, ka logs ir nekvalitatīvs – tas var vienkārši parādīt, ka gaisā jau ir pārāk daudz mitruma.

Siltā dienā tas dažkārt mulsina vēl vairāk, jo cilvēks šādu skatu sagaida tikai ziemā. Tomēr svarīga ir ne tikai āra temperatūra. Ja telpā ir izkārta veļa, durvis aizvērtas, bet logi pavērti tikai „mikroventilācijas“ režīmā, mitrums uzkrājas neatkarīgi no kalendāra.

Aizvērta telpa problēmu palielina dažu stundu laikā

Bieža situācija: veļa tiek izkārta guļamistabā, jo tur tā netraucē viesiem, vai viesistabā, jo tajā ir vissiltāk. Pēc tam telpas durvis tiek aizvērtas, lai bērni vai mājdzīvnieki neapgāztu statīvu, bet logs paliek aizvērts putekļu, trokšņa vai vēsāka gaisa dēļ. Tādējādi rodas ļoti vienkārša, bet nelabvēlīga kombinācija – daudz iztvaikojoša mitruma un pārāk maza gaisa apmaiņa.

Cilvēku kaitina ne tikai daži pilieni uz stikla. Aizkaitinājumu rada sajūta, ka mājoklī kaut kas pastāvīgi neizžūst: dvielis vannasistabā vairs nesmaržo tik svaigi, gultasveļa ilgi paliek mitra, bet uz palodzēm nākas nolikt lupatu. Laika gaitā pie logiem, aiz skapjiem vai vēsākos stūros var parādīties arī tumšāki plankumi, kurus nepietiek tikai noslaucīt.

Ģimenei ar maziem bērniem tas ir īpaši pazīstami, jo veļa jāmazgā bieži un ne tikai reizi nedēļā. Nelielā dzīvoklī vienlaikus var žūt sporta apģērbs, dvieļi, gultasveļa un bērnu drēbes, bet vietas, kur tās atdalīt, vienkārši nav. Arī senioriem vai cilvēkiem, kuri dzīvo pie noslogotas ielas, plaši atvērt logus ne vienmēr ir ērti – vieni sargājas no caurvēja, citi – no trokšņa un putekļiem.

Logi no iekšpuses aizsvīst pat siltā dienā: mitrumu bieži rada šis ieradumsAttēls: Pexels / Rene Slot

Ne tikai iedzīvotāju vaina: mājokļi ne vienmēr ir gatavi mitrumam

Būtu netaisnīgi par katru aizsvīdušu logu vainot tikai uz statīva žūstošās drēbes. Mitrumu mājoklī palielina arī ēdiena gatavošana, ilgstoša mazgāšanās, daudzi telpaugi, reti izmantots tvaika nosūcējs vai nedarbojoša ventilācija. Dažkārt problēma ir saistīta ar slikti cirkulējošu gaisu, pārāk hermētiskiem logiem vai aukstiem ēkas stūriem.

Tomēr veļa bieži kļūst par to ikdienas faktoru, ko cilvēks var mainīt visātrāk. Īpaši tad, ja tā tiek žāvēta pastāvīgi, vienā telpā un bez papildu vēdināšanas. Ja logi sāk aizsvīst tieši veļas mazgāšanas dienās, šo saistību vērts uztvert nopietni, nevis gaidīt, līdz mitruma pazīmes no stikla pārcelsies uz sienām.

Arī otra puse ir saprotama. Ne visi var ierīkot žāvētāju, ne katrā daudzdzīvokļu namā ir sauss balkons, bet žāvēt veļu ārā Lietuvas laikapstākļi ne vienmēr ļauj. Tāpēc mērķis nav teikt, ka veļu mājās žāvēt nedrīkst. Būtība ir neļaut visam no tās iztvaikotajam mitrumam dzīvot kopā ar ģimeni.

Kā žāvēt veļu, lai logi nebūtu pastāvīgi slapji

Ja jāizmanto veļas žāvēšanas statīvs, vislabāk tam izvēlēties telpu, kuru var regulāri un īslaicīgi intensīvi izvēdināt. Uz dažām minūtēm atvērts logs bieži ir lietderīgāks nekā visu dienu atstāta pavisam nedaudz pavērta sprauga, īpaši tad, ja telpā ir daudz mitruma. Veļu nevajadzētu piebīdīt pie aukstas sienas, radiatora vai novietot tieši loga priekšā – tur gaiss cirkulē sliktāk, bet kondensāts var rasties ātrāk.

Palīdz arī vienkāršs ieradums veļu kārtīgi izgriezt un uz viena statīva nesakraut pārāk daudz biezu audumu. Dvieļi, džinsi un gultasveļa žūst ilgi, tāpēc tos ieteicams izkārt tā, lai starp audumiem paliktu gaiss. Ja mājoklī pastāvīgi ir mitrs, ir lietderīgi ar higrometru uzraudzīt mitruma līmeni un vajadzības gadījumā apsvērt gaisa sausinātāju – tas īpaši noder mazākos mājokļos vai gadalaiku pārejas periodā.

Tāpat vērts neaizmirst par virtuvi un vannasistabu. Gatavojot ēdienu, izmantojiet tvaika nosūcēju, pēc dušas izvēdiniet vannasistabu, bet, pamanot pastāvīgi slapjus logus, pārbaudiet, vai ventilācijas atveres nav aizsegtas. Uzņēmumiem, būvniekiem un mājokļu apsaimniekotājiem tas ir atgādinājums, ka hermētiskas mājas bez funkcionējošas gaisa apmaiņas cilvēkiem rada nevis komfortu, bet jaunas ikdienas rūpes.

Aizsvīdis logs nav tikai estētiska neērtība, ko no rīta var noslaucīt ar piedurkni. Bieži tas ir kluss signāls, ka mājokļa gaiss vairs netiek galā ar to, ko mēs tajā ikdienā izdalām. Dažkārt pietiek mainīt veļas žāvēšanas vietu un vēdināšanas ritmu, lai stikls atkal kļūtu par logu uz ārpasauli, nevis mitruma mērītāju.