Gaiss–ūdens patērē daudz elektrības. Kur meklēt problēmu, lai ziemā nepaliktu bez apkures?

No rīta mājās it kā ir silti, taču tālrunī jau vairākas dienas mirgo neparasti liels elektroenerģijas patēriņš. Vakarā siltumsūknis dūc ilgāk nekā parasti, bet radiatori vai grīdas tik un tā nešķiet tik silti, kā vajadzētu. Sākumā to ir viegli norakstīt uz aukstumu: galu galā ir ziema, sistēma strādā. Tomēr tieši šāds brīdis bieži parāda, ka mājas apkures sistēmā kaut kas vairs nedarbojas pareizi.

Gaiss–ūdens iekārta dabiski patērē vairāk elektrības, kad ārā valda sals. Tai jāpaņem mazāk siltuma no āra gaisa, bet mājai tā vajag vairāk. Tomēr pēkšņs, neizskaidrojams lēciens rēķinā, nepārtraukta darbība vai arvien biežāk ieslēgts papildu elektriskais sildelements nav signāli, kurus būtu vērts ignorēt līdz pavasarim.

Lielākā kļūda ir gaidīt, līdz mājās pilnībā atdziest. Siltumsūknis reti „sabojājas no nekurienes”: bieži pirms nopietnāka traucējuma tas sāk darboties skaļāk, lēnāk sasniedz iestatīto temperatūru vai bez skaidra iemesla sāk patērēt vairāk elektrības. Jo agrāk tiek atrasts cēlonis, jo lielāka iespēja, ka aukstākajā nedēļā nebūs steidzami jāmeklē rezerves sildītājs vai meistars.

Kad liels rēķins nav tikai sala sekas

Pirmais, ko vērts salīdzināt, nav tikai šā un iepriekšējā mēneša rēķins, bet arī āra temperatūra un mājas lietošanas režīms. Ja vairākas nedēļas bijis ievērojami aukstāks, lielāks patēriņš var būt pilnīgi loģisks. Taču, ja ārā ir līdzīgi laikapstākļi, ģimenes paradumi nav mainījušies, bet elektrība pēkšņi maksā krietni vairāk, ar ziemu vien šādas pārmaiņas izskaidrot nevar.

Biežs vaininieks ir pārāk augsti iestatīta padotā ūdens temperatūra. Gaiss–ūdens sistēma visefektīvāk darbojas tad, kad tai nav jāražo ļoti karsts ūdens apkures sistēmai. Ja siltumsūknis ir spiests pastāvīgi paaugstināt temperatūru līdz tādai, kāda vairāk nepieciešama veciem radiatoriem nekā grīdas apkurei, tas sāk patērēt vairāk elektrības un vieglāk sasniedz robežu, kad palīgā ieslēdzas elektriskais sildelements.

Papildu sildelements aukstās dienās var būt nepieciešams, taču tā biežai vai ilgstošai darbībai vajadzētu pievērst uzmanību. Tas silda gandrīz tieši ar elektrību, tāpēc patēriņš ļoti ātri pieaug. Dažkārt cilvēks redz tikai siltu māju un milzīgu rēķinu, bet nezina, ka lielu daļu darba jau veic nevis pats siltumsūknis, bet elektriskā apkure.

Problēma var slēpties nevis pašā iekārtā

Āra blokam ziemā jāveic sarežģīts uzdevums: uz tā uzkrājas mitrums, sarma un ledus, tāpēc iekārtai periodiski jāveic atkausēšana. Tas ir normāls process. Taču, ja ap bloku sakrājas sniegs, aizsalst kondensāta novadīšana vai ledus sāk traucēt gaisa cirkulācijai, sūknim kļūst grūtāk paņemt siltumu no gaisa, un tas darbojas arvien neefektīvāk.

Pirms āra bloka apskates vērts droši pārliecināties, vai to nav aizputinājis sniegs, vai restu priekšā nav sakrautas lietas, lapas, zari vai ledus. Nevajadzētu steigties nokasīt ledu ar asiem instrumentiem, apliet to ar karstu ūdeni vai izjaukt korpusu – tā var sabojāt detaļas un radīt vēl vairāk problēmu. Ja ledus ir daudz, tas pastāvīgi atjaunojas vai redzams, ka ūdenim nav kur notecēt, saprātīgāk ir izsaukt speciālistu.

Ne mazāk svarīga ir arī mājas puse. Neapkurināta vai maz apkurināta telpa, aizgriezti radiatori, aizsegtas termostatiskās galviņas, nepareizi darbojošs telpas termostats vai aizsērējuši filtri var izjaukt visas sistēmas līdzsvaru. Tad siltumsūknis mēģina kompensēt problēmu ar ilgāku darbību, lai gan patiesais cēlonis var būt nevis kompresorā, bet ūdens cirkulācijā vai pat vienā nepareizi noregulētā mezglā.

Gaiss–ūdens patērē daudz elektrības. Kur meklēt problēmu, lai ziemā nepaliktu bez apkures?Attēls: Pexels / Ömer Gülen

Dažādām mājām viena un tā pati pazīme nozīmē ko citu

Ģimene ar maziem bērniem mājās bieži vēlas uzturēt vienmērīgu, augstāku temperatūru visu diennakti, tāpēc straujāka iestatījumu samazināšana vai palielināšana var tikai apgrūtināt sistēmas darbību. Grīdas apkure reaģē lēni: vakarā ievērojami paaugstinot temperatūru, tā nesāks ekonomiski sildīt dažu minūšu laikā. Parasti tai labvēlīgāks ir stabils režīms, nevis ikdienas temperatūras „šūpoles“.

Vecākā mājā ar radiatoriem situācija var būt citāda. Ja radiatoriem nepieciešams ļoti karsts ūdens, gaiss–ūdens sistēma darbosies grūtāk nekā jaunākā, labi nosiltinātā mājoklī ar grīdas apkuri. Tas nenozīmē, ka iekārta noteikti ir slikta, taču šādā sistēmā īpaši svarīgi ir pareizi iestatījumi, radiatoriem atbilstoša hidrauliskā balansēšana un reālistiska izpratne par to, cik daudz siltuma māja zaudē caur sienām, jumtu vai nenoblīvētiem logiem.

Senioram vai cilvēkam, kurš dzīvo viens, lielākais apdraudējums bieži ir nevis pati tehniskā problēma, bet vilcināšanās. Ekrānā parādījies kļūdas paziņojums var šķist sīkums, īpaši, ja siltums vēl saglabājas. Tomēr ir vērts pierakstīt kļūdas kodu, pārbaudīt iekārtas instrukciju un sazināties ar apkalpojošo meistaru, nevis vairākas reizes pārstartēt sistēmu, cerot, ka brīdinājums pazudīs uz visiem laikiem.

Ko pārbaudīt tagad, bet kam labāk nepieskarties

Sākt var ar vienkāršām lietām: pārskatīt elektroenerģijas patēriņa datus, pārbaudīt, vai nav mainījusies iestatītā temperatūra mājās, vai sistēma nerāda brīdinājumus, vai āra bloks nav aizsnidzis un ap to ir brīva vieta. Tāpat ir noderīgi pievērst uzmanību, vai mājās nav palikušas neparasti aukstas telpas, vai apkures kontūri sasilst vienmērīgi, vai nav dzirdamas jaunas, neparastas skaņas. Šādi novērojumi meistaram ir daudz vērtīgāki nekā tikai teikums, ka „rēķins ir pārāk liels“.

Tomēr aukstumaģenta, elektrisko savienojumu, spiediena, vārstu un vadības parametru regulēšanu pašam veikt nevajadzētu. Internetā atrasts padoms mainīt vienu iestatījumu var būt piemērots pavisam citai mājai un citai apkures sistēmai. Ja iekārta bieži apstājas, rāda kļūdas, vairs nenodrošina siltumu vai nepārprotami darbojas ar elektriskā sildelementa palīdzību ilgāk nekā parasti, nepieciešama kvalificēta pārbaude.

Uzņēmumiem un montētājiem tas ir arī atgādinājums, ka nepietiek tikai uzstādīt iekārtu. Cilvēkam ir skaidri jāparāda, kādi rādījumi ir normāli, kā izskatās atkausēšana, kad ieslēdzas papildu apkure un kam pievērst uzmanību pirms zvanīšanas pēc palīdzības. Kad īpašnieks izprot savu sistēmu, viņš nekrīt panikā par katru aukstāku rītu, bet arī nepalaid garām pirmās īstas problēmas pazīmes.

Ziemā siltumsūknim nav jābūt klusam un nemanāmam – tas darbojas, atkausējas, reaģē uz aukstumu. Taču tam nevajadzētu likt cilvēkam izvēlēties starp siltu māju un bailēm atvērt elektrības rēķinu. Pamanīts neparasts patēriņš nav iemesls dusmoties uz iekārtu, bet gan iespēja laikus noskaidrot, vai mājai trūkst siltuma, sistēmai – gaisa un ūdens cirkulācijas, vai varbūt vienkārši profesionālas apkopes.