Cik daudz elektroenerģijas patērē gaiss–gaiss siltumsūknis: no kā atkarīgs rēķins un kā to precīzi aprēķināt

„Šķiet, sūknis darbojas visu vakaru – vai rēķins atkal būs kosmisks?“ Šāds jautājums mājās visbiežāk izskan tad, kad aiz loga valda sals, bet gaiss–gaiss siltumsūkņa iekšējais bloks sāk dūkt biežāk nekā parasti. Vieni skatās lietotnē un nervozē par katru kilovatu, citi rēķinu saņem tikai mēneša beigās un tad mēģina saprast, kur pazudusi elektrība.

Nav viena skaitļa, kas derētu visiem. Tā pati ierīce rudenī var patērēt salīdzinoši maz elektroenerģijas, bet vairāku dienu stipra sala laikā – vairākas reizes vairāk. Vissvarīgākais ir nejaukt siltumu, ko sūknis nodod telpai, ar elektroenerģiju, ko tas paņem no tīkla: tieši par pēdējo mēs maksājam.

Rēķinu nenosaka tikai uzlīme uz ierīces vai pārdevēja norādītā jauda. To veido viss mājas kopskats – āra temperatūra, mājokļa hermētiskums, izvēlētā telpas temperatūra, apsildāmā platība un pat tas, vai siltais gaiss var brīvi sasniegt tālākās telpas. Tāpēc visprecīzākā atbilde sākas nevis ar minējumu, bet ar dažiem vienkāršiem datiem.

Uz kastītes norādītā jauda vēl nepasaka, cik maksāsiet

Gaiss–gaiss siltumsūkņa aprakstā bieži redzamā dažu kilovatu jauda var maldināt. Visbiežāk tā norāda sildīšanas jaudu – cik daudz siltuma ierīce noteiktos apstākļos var nodot telpai. Taču elektroenerģiju tā patērē mazāk, jo siltumu ne tikai saražo, bet arī paņem no āra gaisa un pārnes iekšā.

Te svarīgs ir COP rādītājs – attiecība starp saražoto siltumu un konkrētajā brīdī patērēto elektroenerģiju. Ja sūknis, patērējot 1 kWh elektroenerģijas, mājā nodod 3 kWh siltuma, tā COP ir 3. Sezonas kopainu labāk raksturo SCOP: tas parāda vidējo efektivitāti visas apkures sezonas laikā, kad ārā ir gan plusi, gan slapjš sniegs, gan pamatīgāks sals.

Tomēr rādītāji katalogā tiek mērīti noteiktos apstākļos, bet mājas reti kad ir laboratorija. Kad ārā ir maigs laiks, sūknim ir viegli uzturēt siltumu un tā patēriņš ir mazāks. Temperatūrai pazeminoties, siltumu no āra gaisa iegūt kļūst grūtāk, ierīce darbojas intensīvāk, periodiski atkausē āra bloku, tāpēc vienai siltuma kilovatstundai nepieciešams vairāk elektroenerģijas.

Viens vakars mājās parāda, kur pazūd kilovatstundas

Vakarā ģimene atgriežas no darba, aizver durvis uz istabām, paaugstina iestatījumu no 20 līdz 23 grādiem un ieslēdz jaudīgāku ventilatora režīmu. Dzīvojamajā istabā ātri kļūst omulīgi, bet guļamistabās joprojām ir vēsāk, tāpēc tur parādās elektriskais sildītājs. Šķiet, ka darbojas viens ekonomisks sūknis, lai gan patiesībā tajā brīdī elektrība darbina vairākus siltuma avotus.

Gaiss–gaiss sistēma vislabāk jūtas tad, kad tā var mierīgi un vienmērīgi uzturēt iestatīto temperatūru. Ja to pastāvīgi izslēdz, bet, atgriežoties mājās, prasa ātri sasildīt atdzisušās telpas, slodze kļūst lielāka. Tas pats notiek, kad siltais gaiss apstājas aiz aizvērtām durvīm, pie smagiem aizkariem vai mēbelēm, kas aizšķērso plūsmu.

Liela ietekme ir arī pašai ēkai. Nehermētisks vecāks mājoklis, aukstas grīdas, vēja caurpūstas spraugas vai slikti izolēti bēniņi nozīmē, ka siltums nepārtraukti izplūst ārā. Tādā gadījumā sūknis pats par sevi nav „rijīgs“ – tas vienkārši cenšas kompensēt ēkas siltuma zudumus. Cilvēks bieži dusmojas uz ierīci, lai gan patiesais rēķina iemesls slēpjas logos, sienās vai nesakārtotā ventilācijā.

Cik daudz elektroenerģijas patērē gaiss–gaiss siltumsūknis: no kā atkarīgs rēķins un kā to precīzi aprēķinātAttēls: Unsplash / Clay Banks

Patēriņu atšķirīgi izjūt gan seniors, gan ģimene ar bērniem

Senioram, kurš daudz laika pavada mājās, svarīgs ir stabils siltums visas dienas garumā. Viņam var būt ērtāk uzturēt nemainīgu, ne pārāk augstu temperatūru, nevis vairākas reizes dienā to krasi mainīt. Ģimenei ar maziem bērniem biežāk nepieciešamas siltākas atsevišķas telpas, tāpēc tikai dzīvojamajā istabā piekārts sūknis ne vienmēr atrisina visa mājokļa apsildi.

Strādājoši cilvēki nereti vēlas izslēgt apkuri uz visu dienu, lai „skaitītājs negrieztos“. Dažkārt tas atmaksājas, jo īpaši labi siltinātā mājoklī un neaukstā laikā. Taču, mājoklim vakarā stipri atdziestot, jākompensē ne tikai telpas gaisa, bet arī atdzisušo sienu, grīdu un mēbeļu aukstums, tāpēc gaidītais ietaupījums var būt mazāks, nekā šķita.

Mazāku pilsētu vai lauku māju iedzīvotājiem aktuāls ir arī cits aspekts – sūknis bieži kļūst par galveno, nevis papildu siltuma avotu. Šādā gadījumā ir vērts nodrošināt rezerves risinājumu īpaši aukstām dienām un izprast savas ierīces robežas. Neviens siltuma avots nav brīnumlīdzeklis, ja no tā sagaida liela, sadrumstalota un siltumu zaudējoša mājokļa apsildi tā, it kā tā būtu maza atvērta plānojuma dzīvokļa telpa.

Kā aprēķināt savu rēķinu bez minējumiem

Visprecīzākais veids ir atsevišķi izmērīt paša siltumsūkņa elektroenerģijas patēriņu. Tam der elektriķa uzstādīts elektrības skaitītājs siltumsūkņa līnijā vai ražotāja lietotnes dati, ja tā rāda tieši patērēto elektroenerģiju, nevis tikai saražotā siltuma aprēķinu. Vairākas nedēļas pierakstot rādījumus vienā un tajā pašā laikā, ātri kļūst redzama atšķirība starp siltākām un aukstākām dienām.

Aprēķins ir vienkāršs: attiecīgajā periodā patērētās kilovatstundas jāreizina ar jūsu galīgo vienas kilovatstundas cenu. Tajā iekļaujiet ne tikai elektroenerģijas tirgotāja tarifu, bet visu cenu, ko faktiski maksājat saskaņā ar izvēlēto plānu. Ja sūknis mēnesī patērēja 300 kWh, bet jūsu galīgā kWh cena ir 0,25 eiro, šīs ierīces elektroenerģija attiecīgajā mēnesī maksātu aptuveni 75 eiro.

Ja atsevišķa mērījuma nav, var sākt ar ierīces lietotni vai kopējo mājas skaitītāju: vairākas līdzīgas dienas izslēdziet citus lielos elektroenerģijas patērētājus, ciktāl tas ir droši un praktiski, un salīdziniet rādījumus. Vēl uzticamāk ir novērot nevis vienu diennakti, bet visu mēnesi, pierakstot vidējo āra temperatūru un to, vai mājās tika izmantota papildu apkure. Arī uzņēmumiem un montētājiem tā ir svarīga mācība: cilvēkam nepietiek dzirdēt, ka sūknis ir ekonomisks – viņam ir skaidri jāsaprot, kādos apstākļos tas tāds būs viņa mājās.

Gaiss–gaiss siltumsūknis rēķinu nerada viens pats: to kopā veido gaiss aiz loga, mājas stāvoklis un mūsu paradumi iekštelpās. Kad patēriņš ir izmērīts, nevis izsecināts pēc skaņas vai satraukuma, šī ierīce pārstāj būt noslēpumains elektrības rijējs un kļūst par to, kam tai jābūt – vadāmu mājas siltuma avotu.