Santehniķis iemeta tualetē aizdegtu sērkociņu – saimniece bija apstulbusi: vecais triks darbojas pavisam citādi, nekā daudzi domā

Nepatīkama smaka tualetē dažkārt saglabājas pat tad, kad pods tikko ir rūpīgi izberzts, grīda nomazgāta un gaisā vēl jūtams tīrīšanas līdzekļa aromāts. Tad sākas eksperimenti ar gaisa atsvaidzinātājiem, aromātiskajām tabletēm un aizvien spēcīgākiem līdzekļiem. Internetā jau daudzus gadus cirkulē arī krietni dīvaināks padoms – aizdedzināt sērkociņu un pēc dažām sekundēm iemest to podā. Kādā populārā mājsaimniecības padomu rakstā teikts, ka tieši tā rīkojies pieredzējis santehniķis, kurš ieradies mājās.

Cilvēkus pārsteidz tas, ka pēc aizdegta sērkociņa nepatīkamā smaka patiešām kādu brīdi var kļūt daudz mazāk jūtama. Taču te nav nekādas santehniķu maģijas. Degot sērkociņš izdala spēcīgu sēra savienojumu smaku, kas uz īsu brīdi nomāc citas smakas. Citiem vārdiem sakot, problēma visbiežāk nepazūd – mūsu deguns vienkārši sāk sajust citu, spēcīgāku aromātu.

Un ir vēl viena ļoti svarīga detaļa: pašu degošo sērkociņu podā mest nevajadzētu. Ja mājās nesen izmantoti degoši tīrīšanas vai aerosola līdzekļi, atklāta liesma vispār ir slikta doma. Tāpēc šo veco „triku“ ir vērts saprast, bet nav nepieciešams to atkārtot burtiski.

Kāpēc viens mazs sērkociņš var tik ātri mainīt smaku?

Degot sērkociņa galviņai, veidojas sēru saturoši savienojumi, kuru smaka ir ļoti intensīva. Cilvēka oža uz tiem reaģē ātri, tāpēc iepriekš justās nepatīkamās tualetes smakas vietā drīz sākam sajust tieši degoša sērkociņa aromātu.

Tāpēc var rasties iespaids, ka nepatīkamā smaka „pazuda dažu sekunžu laikā“. Patiesībā sērkociņš neiztīra kanalizāciju, neiznīcina baktērijas un nenovērš iemeslu, kāpēc telpā ir slikta smaka.

Tas ir svarīgi, jo īslaicīgi noslēpt smaku un atrisināt problēmu ir divas pilnīgi atšķirīgas lietas. Ja nepatīkamā smaka parādījās pēc tualetes izmantošanas, tās īslaicīga nomākšana ir viena situācija. Taču, ja vannas istabā vai tualetē pastāvīgi ož pēc kanalizācijas, ar sērkociņiem vien neko neatrisināsiet.

Šādā gadījumā vajadzētu meklēt cēloni.

Ja smaka atgriežas katru dienu, problēma var nebūt saistīta ar poda tīrību

Cilvēki bieži pieļauj vienu kļūdu – sajutuši nepatīkamu smaku, sāk aizvien rūpīgāk berzt podu. Taču dažkārt pats pods ir pilnīgi tīrs.

Kanalizācijas smaku var izraisīt ūdens sifona problēma, slikts poda savienojuma blīvējums, kanalizācijas ventilācijas traucējumi, netīrumi grūti aizsniedzamās vietās vai reti izmantotā notekā izžuvis ūdens aizvars.

Ļoti bieži tas notiek arī ar reti izmantotām grīdas notekām. Tajās esošais ūdens veido barjeru starp telpu un kanalizācijas sistēmu. Ja ūdens iztvaiko, kanalizācijas gaiss var nonākt tieši telpā. Tad podu var mazgāt kaut piecas reizes dienā – smaka tik un tā atgriezīsies.

Vienkāršs pārbaudījums – ieliet ūdeni reti izmantotā grīdas notekā vai citā notekūdeņu atverē un vērot, vai smaka mazinās. Ja problēma atkārtojas pastāvīgi, jau ir vērts izsaukt santehniķi, nevis iegādāties vēl spēcīgāku gaisa atsvaidzinātāju.

Līdzīgi var notikt arī tad, ja poda savienojums ar kanalizāciju vairs nav pilnībā hermētisks. Dažkārt smaka ir spēcīgāka tieši pie poda pamatnes. Var parādīties arī mitruma pēdas. Šādā gadījumā nav jēgas slēpt smaku ar atsvaidzinātāju – jānovērš bojājums.

Degošu sērkociņu podā labāk nemest

Internetā bieži var izlasīt padomu aizdedzināt sērkociņu, dažas sekundes to paturēt un pēc tam vienkārši iemest podā. Taču praktiska labuma no tā nav. Smaku izraisošajam efektam pietiek ar paša sērkociņa degšanu gaisā – mest to kanalizācijā nav nepieciešams.

Vēl svarīgāk ir tas, ka no atklātas liesmas vannas istabā vai tualetē vajadzētu izvairīties, ja tikko izmantoti aerosoli, spirtu saturoši līdzekļi vai citi degoši produkti. Daži gaisa atsvaidzinātāji un tīrīšanas līdzekļi var būt degoši, tāpēc eksperimentēt ar uguni mazā telpā nav prātīgi.

Sērkociņu arī nevajadzētu mest atkritumu tvertnē, kamēr tas nav pilnībā nodzisis un atdzisis.

Ir vēl viens iemesls nepaļauties uz šo metodi. Spēcīgā sēra smaka var vienkārši nomaskēt signālu, ko patiesībā vajadzētu pamanīt. Ja telpā pastāvīgi jūtama kanalizācijas smaka, tas var nozīmēt, ka iekšā nonāk kanalizācijas gāzes vai arī pastāv santehnikas problēma. Šādu smaku nevajadzētu slēpt mēnešiem ilgi – vajadzētu noskaidrot, no kurienes tā nāk.

Spēcīgas smakas ne vienmēr nozīmē, ka tualete ir netīra

Ir arī pavisam vienkārši iemesli. Nepatīkamas smakas var uzkrāties zem poda malas, ap stiprinājuma vietām, starp flīžu šuvēm vai pat uz sienām un grīdas blakus podam. Dažkārt šķiet, ka smaka nāk no kanalizācijas, lai gan patiesībā problēma ir nepietiekami iztīrīta, grūti pamanāma vieta.

Tāpēc periodiski ir vērts iztīrīt ne tikai poda iekšpusi. Jāpievērš uzmanība poda ārpusei, tā pamatnei, vāka eņģēm un grīdai apkārt. Ja mājās ir mazi bērni vai vīrieši, kuri podu izmanto stāvus, mikroskopiski pilieni var nonākt daudz tālāk, nekā šķiet ar neapbruņotu aci.

Vēl viena svarīga lieta ir ventilācija. Ja tualetē gaiss gandrīz nekustas, pat neliela smaka saglabājas daudz ilgāk. Labi funkcionējoša nosūces ventilācija bieži dod vairāk nekā vairāki dažādi gaisa atsvaidzinātāji.

Un tieši te atklājas galvenā sērkociņa trika problēma. Tas rada ļoti ātru rezultātu, tāpēc šķiet ģeniāls. Taču ātrs rezultāts vēl nenozīmē, ka pati problēma ir atrisināta.

Santehniķi ir vērts meklēt nevis tad, kad telpā jau nav iespējams uzturēties

Ja kanalizācijas smaka parādās tikai reizēm un ir skaidrs, kas to izraisīja, visticamāk, uztraukties nav par ko. Taču, ja smaka atgriežas katru rītu, pastiprinās pēc ūdens nolaišanas, dzirdama neparasta burbuļošana vai tā nāk no poda pamatnes vai grīdas notekas, situāciju labāk pārbaudīt.

Īpaši jābūt uzmanīgiem, ja vienlaikus ūdens aizplūst lēnāk, kanalizācija sāk burbuļot, ap podu parādās mitrums vai smaka izplatās vairākās telpās. Tā jau var būt nevis smaku, bet pašas notekūdeņu sistēmas problēma.

Tāpēc veco sērkociņa triku var uzskatīt par interesantu mājsaimniecības viltību, kas izskaidro, cik viegli „apmānīt“ mūsu ožu. Taču tā nav kanalizācijas tīrīšanas metode.

Ja pēc sērkociņa aizdegšanas smaka uz īsu brīdi pazūd, bet pēc pusstundas atgriežas, problēma pati pasaka, kas jādara: vairs nemeklēt spēcīgāku smaku, kas to noslēptu, bet atrast vietu, no kuras tā nāk.