Vannas istabā parādījās mitruma smaka: ko izdarīt tagad, lai vēlāk nebūtu jācīnās ar pelējumu
Vannas istaba var mirdzēt tīrībā, dvieļi var būt tikko izmazgāti, bet, tiklīdz durvis tiek nedaudz pavērtas, pretī nāk smaga, mitra smaka. Dīvainākais ir tas, ka ar acīm vēl nav redzami ne melni punktiņi šuvēs, ne aptumšoti stūri. Tomēr tieši šis klusais posms bieži ir pēdējais ērtais brīdis, lai novērstu problēmu bez liela remonta.
Mitruma smaka vannas istabā nav tikai nepatīkams fons pēc dušas. Tā liecina, ka kaut kur telpā ūdens tvaiki uzkavējas ilgāk, nekā vajadzētu: iesūcas tekstilizstrādājumos, uzkrājas zem vannas istabas paklājiņa, paliek uz flīžu šuvēm vai nesasniedz ventilācijas atveri. Ja šo signālu uz dažām nedēļām atliksiet malā, vēlāk var nākties tīrīt ne tikai plauktu, bet arī pelējumu no silikona, griestiem vai pat no vietām, kas paslēptas aiz vannas.
Smaka parādās agrāk, nekā kļūst redzami traipi
Pēc mazgāšanās vannas istabā uz īsu brīdi paaugstinās mitrums – tas ir pilnīgi normāli. Problēma sākas tad, kad tam nav, kur aizplūst. Aizvērtas durvis, aizsvīdis logs, slapjš paklājiņš uz grīdas un uz āķiem sakārti dvieļi veido nelielu, mitru telpu, kas līdz nākamajam vakaram tā arī neizžūst.
Bieži cilvēks vispirms vaino kanalizāciju vai vecu veļas grozu. Un dažkārt iemesls patiešām ir tur: sifonā, grīdas notekās vai netīrajās veļas mazgājamās mašīnas gumijas malās var uzkrāties nogulsnes, kas izplata nepatīkamu smaku. Tomēr smacīga, pagrabam līdzīga smaka biežāk ir saistīta ar mitrumu un sliktu gaisa apmaiņu, nevis tikai ar netīrību.
Ir vērts apskatīt vietas, kuras ikdienā neredzam: aiz tualetes poda tvertnes, zem skapīša, pie dušas kabīnes sliedēm, vannas malās, ap ventilācijas režģi. Ja tur jūtams vēsums, virsma ilgstoši paliek mitra vai veidojas tumšāki plankumi, gaisa atsvaidzinātājs situāciju tikai nomaskēs. Smaka atgriezīsies, jo tās cēlonis paliks turpat.
Viena vakara rutīna, kas pamazām izaudzē problēmu
Parasts vakars izskatās nevainīgi: ģimene viena pēc otra nomazgājas, pēdējais cilvēks izslēdz gaismu un aizver vannas istabas durvis, lai siltums neizplūstu koridorā. Uz grīdas paliek daži ūdens pilieni, dušas sienas nav noslaucītas, bet četri mitri dvieļi sakrīt viens uz otra. No rīta jāsteidzas, tāpēc neviens vairs nepārbauda, vai logs ir aizsvīdis un vai darbojas ventilācija.
Ja tas atkārtojas vairākas dienas, vannas istaba sāk žūt nevis stundām, bet gandrīz visu diennakti. Mitrie audumi ne tikai izplata smacīgu smaku, bet arī uztur mitrumu nelielā telpā. Īpaši tas jūtams dzīvokļos, kuros vannas istabai nav loga vai ventilācija ir vāja.
Ģimenēs ar maziem bērniem šo rutīnu ir vēl grūtāk kontrolēt: pēc vakara mazgāšanās paliek rotaļlietas, paklājiņš, slapjas drēbes, bet vecākus vairāk uztrauc nevis flīžu šuves, bet miegs un nākamās dienas darbi. Senioram var būt grūti plaši atvērt logu ziemā vai pēc katras dušas notīrīt augstās sienas. Tāpēc risinājumam nav jābūt ideālam un nogurdinošam – svarīgākais ir izveidot dažas viegli atkārtojamas darbības.

Vispirms izžāvējiet, tikai pēc tam tīriet
Tiklīdz sajūtat smaku, sāciet ar vienkāršāko – pēc iespējas ātrāk samaziniet mitrumu. Pēc dušas atstājiet vannas istabas durvis atvērtas, ja tas netraucē mājas privātumam, vai nedaudz atveriet logu. Ja ir ventilators, pārliecinieties, ka tas darbojas un nav aizklāts ar putekļiem; režģī uzkrājušies netīrumi var ievērojami vājināt gaisa plūsmu.
Dušas sienas, vannas malas un uz grīdas sakrājušos ūdeni ir vērts uzreiz noslaucīt vai nosusināt. Tā nav pedantiska mājas uzkopšana – mazāk ūdens uz virsmām nozīmē mazāk laika, kurā mitrums var saglabāties telpā. Pakariet paklājiņu izžūšanai, nevis atstājiet to piekļāvušos grīdai, un neļaujiet slapjiem dvieļiem saspiesties vienā kamolā.
Pēc tam iztīriet vietas, kurās smaka var būt iesūkusies: veļas grozu, dušas aizkaru, flīžu šuves, skapīšu apakšdaļu, sifonu vai grīdas noteku, ja tāda ir. Tīrīšanai izvēlieties konkrētajai virsmai piemērotus līdzekļus un nejauciet tos savā starpā. Ja jau redzat pelējuma traipus, tikai virsmas apsmidzināšana nepalīdzēs – traips ir droši jānotīra, telpa labi jāizvēdina, bet tīrīšanas laikā jāaizsargā rokas un elpceļi.
Kad ar vēdināšanu vien vairs nepietiek
Dažkārt cilvēks patiešām vēdina, žāvē dvieļus un regulāri tīra vannas istabu, tomēr smaka joprojām atgriežas. Tad problēmu vairs nevajadzētu risināt tikai ar stiprāku tīrīšanas līdzekli. Cēlonis var slēpties aiz skapīša, zem vannas, caurā savienojumā, neblīvā dušas kabīnē vai neefektīvā mājas ventilācijā.
Īrētā mājoklī ir svarīgi par pastāvīgu mitrumu paziņot īpašniekam nevis tad, kad siena jau ir nomelnējusi, bet uzreiz, tiklīdz pamanīta atkārtota smaka vai mitras vietas. Daudzdzīvokļu mājā ventilācijas problēma dažkārt nav tikai viena dzīvokļa jautājums, tāpēc var būt nepieciešams vērsties pie nama apsaimniekotāja. Jo agrāk problēma tiek nosaukta, jo mazāka iespēja, ka tā tiks norakstīta uz vienkārši “sliktu smaku”.
Šeit svarīga ir arī otra puse. Mājokļa īpašnieks vai apsaimniekotājs nevar sagaidīt, ka iedzīvotājs tehnisku neblīvumu atrisinās, biežāk mazgājot flīzes, bet iedzīvotājam nevajadzētu ignorēt ikdienas kopšanu tikai tāpēc, ka vannas istaba ir veca. Pelējums visbiežāk parādās tur, kur satiekas divi apstākļi: pastāvīgi uzturēts mitrums un pārāk ilgi atlikts risinājums.
Vannas istabā parādījusies mitruma smaka nav iemesls panikai, taču tas ir ļoti skaidrs aicinājums vairs nekavēties. Šodien nosusinātas sienas, izvēdināta telpa un pārbaudīta ventilācija var šķist sīkumi. Tomēr tieši no šādiem sīkumiem veidojas atšķirība starp svaigu vannas istabu un cīņu ar pelējumu, ko vēlāk neviens nevēlas uzsākt.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.