Iznesiet šo priekšmetu no mājām, pirms tas sāk „ēst“ mieru: sens ticējums vēsta, ka sekas var būt nepatīkamas

Dažkārt mājās rodas dīvaina sajūta. It kā viss būtu savās vietās, grīdas izmazgātas, trauki nomazgāti, logi atvērti, bet tomēr kaut kas nav kārtībā. Pārnāc pēc darba un atvieglojuma vietā sajūti smagumu. Gribas klusumu, bet arī tas nekļūst mazāk kaitinošs. Gribas atpūsties, bet ķermenis it kā nespēj atslābināties.

Senie ļaudis šādām mājām bija raduši savu izskaidrojumu. Viņi mēdza teikt: mājas uzsūc sevī visu, kas tajās notiek. Strīdus, dusmas, slimības, ilgstošu satraukumu, sliktas ziņas, nogurumu. Un, kad tā visa kļūst par daudz, mājās sāk uzkrāties „smagums“.

Mūsdienās vieni to sauc par enerģiju, citi – par vienkāršu psiholoģiju. Taču būtība ir viena: dažkārt mājās jānovāc ne tikai putekļi, bet arī tas, kas atgādina par grūtiem laikiem.

Priekšmets, ko vispirms vajadzētu iznest

Ja vēlaties mājās vairāk miera, vispirms palūkojieties nevis uz mēbelēm, bet uz priekšmetiem, kuriem sen neesat pieskārušies. Īpaši uz tiem, kas saistās ar sliktām atmiņām.

Tā var būt sena dāvana no cilvēka, ar kuru izšķīrāties naidā. Salūzis pulkstenis, kas gadiem ilgi guļ atvilktnē. Ieplaisājusi vāze pēc strīda. Apģērbs, ko glabājat ar domu „varbūt kādreiz noderēs“, lai gan ikreiz, kad to ieraugāt, iekšēji kaut kas saraujas. Pat veci rēķini, dokumenti vai kastes ar lietām no grūta dzīves posma.

Sens ticējums saka vienkārši: priekšmeti, kas mājās nes sliktas atmiņas, ar laiku sāk vilkt lejup. Tam var ticēt, var arī neticēt, bet viena lieta ir skaidra – cilvēks patiešām nespēj atpūsties tur, kur viss apkārt atgādina par satraukumu.

Tāpēc pirmais solis ir ļoti praktisks: iznesiet no mājām vismaz vienu priekšmetu, kas jums rada smagu sajūtu. Ne to, kura „žēl, jo tas maksāja“. Ne to, ko glabājat pienākuma dēļ. Bet to, uz kuru paskatoties iekšēji kļūst nepatīkami.

Kāpēc ar kārtību vien dažkārt nepietiek

Ir mājas, kurās viss ir sterils, bet nejauki. Viss ir sakārtots, virsmas spīd, smaržas ir patīkamas, tomēr sēdēt tāpat negribas. It kā mājas būtu tīras acīm, bet ne cilvēkam.

Tas notiek, kad kārtība kļūst tikai par ārējo slāni. Mēs notīrām galdu, bet atvilktnē atstājam vecās vēstules. Izmazgājam grīdas, bet stūrī glabājam kasti ar lietām, kuras nevēlamies redzēt. Nopērkam smaržīgu sveci, bet neatbrīvojamies no tā, kas gadiem ilgi atgādina par spriedzi.

Senie ticējumi to sauca par sliktu enerģiju. Mūsdienīgi to var pateikt vēl vienkāršāk: mājām ir jābūt vietai, kur cilvēks atgūstas. Ja mājās ir pārāk daudz priekšmetu, kas izraisa vainas apziņu, skumjas vai dusmas, atpūtai tur paliek maz vietas.

Vienkārša mājas „attīrīšana“ bez pārmērīgas mistikas

Kad esat iznesis nevajadzīgu vai sliktas sajūtas izraisošu priekšmetu, ir vērts izdarīt vēl vienu vienkāršu lietu – izvēdināt māju.

Atveriet logus vismaz uz dažām minūtēm. Ne simboliski, bet pa īstam. Ļaujiet gaisam izplūst cauri. Īpaši tad, ja mājās ilgi bijis aizvērts, kāds ir slimojis, noticis strīds vai vienkārši uzkrājusies spriedze.

Dažiem cilvēkiem patīk aizdegt sveci un izstaigāt telpas. Ja to darāt, rīkojieties droši: neatstājiet sveci bez uzraudzības, neturiet to pie aizkariem, bērniem vai dzīvniekiem, nestaigājiet ar to tur, kur iespējams aizķerties. Šeit svarīgāks nav pats rituāls, bet apstāšanās – brīdis, kad pievēršat uzmanību mājām.

Varat vienkārši mierīgi izstaigāt telpas un pie sevis pateikt: „Tas, kas ir vecs un smags, aiziet. Šeit paliek miers.“ Izklausās vienkārši, taču dažkārt cilvēkam tieši šāds skaidrs noslēgums ir vajadzīgs.

Kur visbiežāk slēpjas mājas smagums

Sāciet ar vietām, no kurām pastāvīgi izvairāties. Atvilktnēm ar veciem papīriem. Skapja augšpusi. Saimniecības telpu. Kastēm zem gultas. Virtuves stūri, kur lietas atrodas „uz laiku“, bet jau trešo gadu.

Bieži vien tieši tur mēs glabājam nevis lietas, bet atliktus lēmumus. Izmest žēl, izmantot negribas, pārdot slinkums, bet uzdāvināt nav kam. Tā mājas pamazām piepildās ne tikai ar lietām, bet arī ar nepatīkamo sajūtu, ka kaut kas joprojām ir jāsakārto.

Nav nepieciešams vienas dienas laikā izkravāt visus skapjus. Pietiek ar vienu stūri. Vienu maisu. Vienu priekšmetu, ko beidzot iznesat ārā. Dažkārt pēc šādas nelielas rīcības mājās patiešām kļūst vieglāk elpot.

Sekas bieži vien nav mistiskas, bet ļoti cilvēcīgas

Ja mājās gadiem ilgi tiek krātas vecas, nepatīkamas, sabojātas vai sliktas atmiņas raisošas lietas, sekas var būt vienkāršas: vairāk satraukuma, mazāka vēlme atgriezties mājās, pastāvīga haosa sajūta, strīdi par sīkumiem.

Cilvēks pat var nesaprast, kāpēc nogurst savās mājās. Un tad izrādās, ka apkārt ir pārāk daudz pagātnes, pārāk maz gaisa un pārāk maz vietas jaunai dzīvei.

Tāpēc senais padoms iznest „slikto“ priekšmetu no mājām nemaz nav tik muļķīgs. Nav obligāti jātic māņticībai. Pietiek atzīt, ka priekšmeti ietekmē mūsu noskaņojumu.

Ja kaut kas mājās atgādina sāpes, kaunu, dusmas vai vecu dzīves posmu, ko vairs nevēlaties nest līdzi, varbūt ir pienācis laiks to atlaist.

Dažkārt labklājība sākas nevis ar jaunu pirkumu. Dažkārt tā sākas ar vienu vecu priekšmetu, kas beidzot aiziet no mājām.