Ko nekad nevajadzētu darīt dzimšanas dienā, lai izvairītos no problēmām: tautas ticējumi

Dzimšanas dienas rītā tālrunis jau mirgo no apsveikumiem, virtuvē gaida kūka, bet mājās virmo domas par vakara viesiem. Šķiet, diena ir paredzēta tikai priekam. Tomēr vecāki ģimenes locekļi nereti tieši šādā dienā atgādina: negriez matus, neaizdod naudu, bet ar dāvanu rīkojies uzmanīgi.

Daļai cilvēku tie ir tikai patīkami vecvecāku laiku māņticības stāsti, citi tos ievēro gandrīz automātiski. Ne tāpēc, ka ticētu katrai nelaimei, bet tāpēc, ka dzimšanas diena vienmēr tika uzskatīta par savdabīgu slieksni – personīgo jauno gadu. Tautas ticējumos šādā dienā ieteikts neprovocēt strīdus, nesteigties atteikties no tuvinieku uzmanības un neatstāt vietu sliktam garastāvoklim.

Šīs paražas nav noteikumi, kas noteiktu cilvēka likteni. Tomēr tajās slēpjas vienkārša ikdienas gudrība: kad apkārt ir daudz emociju, cilvēki vieglāk sastrīdas, impulsīvāk tērē naudu un apvainojas par sīkumiem. Varbūt tāpēc daļa dzimšanas dienas ticējumu joprojām skan pārsteidzoši pazīstami.

Ne jau frizūra ir svarīgākā: kāpēc todien izvairījās griezt matus

Viens no visbiežāk dzirdētajiem ticējumiem vēsta, ka dzimšanas dienā nevajadzētu griezt matus vai nagus. Senāk mati tika uzskatīti ne tikai par izskata daļu – tiem piedēvēja cilvēka spēku, uzkrāto pieredzi un pat veiksmi. Tāpēc dzimšanas dienā kaut ko no sevis „nogriezt“ šķita nedrošs nodoms.

Mūsdienās tas var izklausīties dīvaini, īpaši tad, kad pirms svētkiem gribas pēc iespējas ātrāk pierakstīties pie friziera. Tomēr ticējums vairāk runā par ko citu: dzimšanas dienā nevajag steigties radikāli mainīt sevi tikai tāpēc, ka sākas jauns gads. Jauna frizūra, protams, nelaimi neatnesīs, taču lēmums dusmās nogriezt ilgi audzētus matus jau nākamajā rītā var izrādīties nožēlojams.

Par svētku izskatu var parūpēties iepriekš, bet pašu dienu atstāt vieglākām lietām. Šāda tradīcija ir īpaši saprotama tiem, kuri dzimšanas dienu sagaida ar jūtīgumu: vieni priecājas, citiem ir grūtāk pieņemt laika ritējumu. Todien sev parasti vairāk vajadzīgs nevis pēkšņs pārveidojums, bet mazliet miera.

Nauda, parādi un dāvanas, kas var sabojāt garastāvokli

Tautas paražās dzimšanas dienā neiesaka aizdot naudu, atdot parādus vai lūgt aizdevumu. Tika uzskatīts, ka tā cilvēks it kā izlaiž savu labklājību pa durvīm visam nākamajam gadam. Mūsdienīgi runājot, svētku dienā finanšu jautājumi var ātri sabojāt labo garastāvokli.

Iedomājieties parastu vakaru: viesi jau pulcējas, krāsnī sildās cienasts, bet tālrunī pienāk ziņa ar atgādinājumu par parādu. Vienam cilvēkam tas ir sīkums, citam – nepatīkama saruna, solījums, ko viņš nespēj izpildīt, vai pat strīds ar tuvinieku. Tieši no šādām situācijām senie ticējumi arī ieteica izvairīties – nevis pati nauda ir slikta, bet svētku laikā tā viegli kļūst par spriedzes cēloni.

Ar piesardzību raudzījās arī uz dāvanām. Asi priekšmeti, tukšs maks vai pulkstenis dažās tradīcijās tika uzskatīti par ne tiem labvēlīgākajiem izvēles variantiem, jo saistījās ar strīdu, trūkumu vai laika ritējumu. Ja dāvana rada šaubas, svarīgākais nav meklēt sliktu zīmi, bet gan padomāt, kā cilvēks to uztvers: reizēm sirsnīgs novēlējums un neliela, trāpīgi izvēlēta lieta ir vairāk vērta nekā dārgs, bet neveikls pārsteigums.

Ko nekad nevajadzētu darīt dzimšanas dienā, lai izvairītos no problēmām: tautas ticējumiAttēls: Unsplash / Caterina Berger

Vakars, kad viens teikums pasaka pārāk daudz

Dzimšanas dienā cilvēki reizēm sastrīdas tieši tāpēc, ka bija gaidījuši skaistu dienu. Viens nokavēja, otrs aizmirsa apsveikt, trešais izteica dzēlīgu piezīmi par vecumu, svaru vai neizdevušos dzīvi. No pirmā acu uzmetiena nenozīmīgs sīkums pēkšņi izskan daudz sāpīgāk nekā parastā otrdienā.

Tautas ticējumi stingri brīdināja nesvinēt dusmās un neraudāt savā dzimšanas dienā, jo it kā šāds noskaņojums pavadīs visu gadu. Burtiski to uztvert nevajag: viens skumjāks brīdis noteikti nenosaka nākotni. Tomēr doma ir skaidra – dzimšanas dienā īpaši vērts pasargāt sevi no cilvēkiem un sarunām, pēc kurām krūtīs paliek smaguma sajūta.

Tas ir aktuāli gan ģimenēm ar bērniem, gan pieaugušajiem, kuri katru gadu jūt pienākumu sarīkot „ideālus“ svētkus. Bērnam var pietrūkt pacietības, vecākiem – spēka, senioram troksnis var šķist par lielu, bet strādājošam cilvēkam var gribēties vienkārši mierīgu vakaru. Labākie svētki ne vienmēr ir tie, kuros ir pilns galds un daudz viesu; reizēm tie ir tādi, pēc kuriem nav jāatgūstas vēl divas dienas.

No kā patiesībā baidījās senos laikos

Dzimšanas dienas ticējumi radās nevis tāpēc, ka cilvēki vēlējās sabojāt šo notikumu ar aizliegumiem. Agrāk gadi cilvēkam nozīmēja daudz lielāku nenoteiktību: slimību, ražu, ceļojumus, ģimenes izdzīvošanu. Tāpēc svarīgi datumi tika apvīti ar rituāliem, kas ļāva sajust vismaz nedaudz kontroles un cerības.

Mūsdienās līdzīgi rīkojamies arī bez māņticības. Pirms dzimšanas dienas sakārtojam māju, vēlamies labi izskatīties, gaidām ziņas, dusmojamies, ja tuvs cilvēks aizmirst datumu. Tā nav maģija – tās ir vajadzības justies pamanītam un gaišāk sākt jaunu personīgo posmu.

Arī uzņēmējdarbība, restorāni vai izklaides vietas lieliski izprot šo sajūtu, tāpēc piedāvā atlaides un īpašu uzmanību. Tomēr pašam cilvēkam ir svarīgi nepārvērst dzimšanas dienu par pienākumu iztērēt vairāk, nekā vari, vai izklaidēties ilgāk, nekā vēlies. Senais padoms neaizdot un neaizņemties var būt gluži praktisks atgādinājums: savus svētkus nevajag iegādāties par nākotnes stresa cenu.

Tātad dzimšanas dienā nav jābaidās no šķērēm, dāvanas vai nejauši izrautas asaras. Taču vērts izvairīties no tā, kas patiešām sabojā dienu: steigas, parādiem, piespiešanas izklaidēties un vecu aizvainojumu skaidrošanas pie kūkas. Varbūt vislielākā labā zīme ir pavisam vienkārša – vakarā, nopūšot sveces, just, ka šī diena bija jūsu, nevis svešu gaidu diena.