Veļas mašīna sākusi izplatīt nepatīkamu smaku – viena vieta bieži paliek neiztīrīta gadiem ilgi

Sākumā smaka ir tikko jaušama. Atverat veļas mašīnas durvis, ieliekat drēbes un nodomājat, ka varbūt vienkārši iekšpusē ilgāk gulējis mitrs dvielis. Taču pēc dažām mazgāšanas reizēm smagā, nedaudz skābenā mitruma smaka pārceļas arī uz tikko izmazgātajiem krekliņiem, gultasveļu vai sporta apģērbu.

Biežākais pirmais risinājums ir ieliet vairāk mazgāšanas līdzekļa, mazgāt karstākā programmā vai iebērt cilindrā īpašu tīrīšanas līdzekli. Dažkārt tas palīdz tikai uz īsu brīdi, jo nepatīkamā smaka slēpjas ne tikai tur, kur to visvieglāk pamanīt. Viena no visbiežāk aizmirstajām vietām ir mazgāšanas līdzekļa atvilktne un jo īpaši tās niša mašīnas iekšpusē, kurā atvilktne tiek iebīdīta.

No ārpuses tā var izskatīties gandrīz tīra: daži pielipuši pulvera graudiņi, nedaudz veļas mīkstinātāja palieku. Taču aiz atvilktnes, šaurajos ūdens kanālos un stūros laika gaitā izveidojas mitrs mazgāšanas līdzekļa, mīkstinātāja un putekļu slānis. Tieši tur, kur roka parasti nesniedzas, smaka var uzkrāties gadiem ilgi.

Atvilktne nav tikai vieta līdzekļa ieliešanai

Mazgāšanas līdzekļa atvilktne daudziem šķiet tikpat pašsaprotama kā ūdens krāns: atvērāt, ielējāt, aizvērāt un aizmirsāt. Tomēr pēc katras mazgāšanas reizes tai cauri plūst ūdens, un daļa mazgāšanas līdzekļu ne vienmēr tiek pilnībā noskalota. Īpaši lipīgs var būt veļas mīkstinātājs, kas atstāj slidenu slāni un viegli pielīp pie sieniņām.

Ja mašīna pārsvarā mazgā zemākā temperatūrā, mitrumam un paliekām nav iespēju kārtīgi aizplūst. Tām pielīp putekļi, sīki matiņi, bet, aizverot atvilktni, viss paliek tumšā, vāji vēdinātā vietā. Nav brīnums, ka ar laiku šeit parādās pelēcīgi, brūngani vai melni nosēdumi un smaka, ko nespēj nomākt pat spēcīgi smaržojošs mazgāšanas līdzeklis.

Svarīgi saprast, ka nepatīkami smakojoša mašīna ne vienmēr nozīmē bojājumu. Bieži tās ir vienkārši uzkrājušos ikdienas palieku sekas. Cilvēks dusmojas nevis tāpēc, ka tīrīšanai būs jāvelta desmit minūtes, bet tāpēc, ka tikko izmazgātās drēbes vairs nesmaržo pēc tīrības un rodas sajūta, ka mājas darbi nekad nebeidzas.

Viena mazgāšanas reize, pēc kuras smaka nepazuda

Šāda situācija bieži tiek pamanīta pēc mazgāšanas, kad veļas cilindrā nebija nekā īpaša – tikai ikdienas drēbes, zeķes, daži dvieļi. Programmai beidzoties, durvis tiek atvērtas laikus, drēbes izņemtas, taču tīrības smakas vietā sagaida atgādinājums par mitru pagrabu. Tad aizdomas visbiežāk krīt uz cilindra gumijas blīvi vai filtru, lai gan atvilktne pat netiek pārbaudīta.

Izvelkot to, atklājas, ka aiz redzamās daļas ir vairāk, nekā šķitis. Stūros var būt sacietējis mīkstinātājs, bet nišā – tumšs, mitrs slānis, kas no priekšpuses gandrīz nav saskatāms. Ja atvilktne daudzus gadus tikai tiek papildināta ar līdzekļiem, bet netiek izņemta un mazgāta, tā pamazām kļūst par nelielu vietu, kur pastāvīgi uzkrājas mitrums.

Tas īpaši kaitina ģimenes, kuras mazgā veļu bieži un steigā: viena veļa tiek izņemta, tūlīt tiek ielikta nākamā, bet par atvērtām durvīm vai pavērtu atvilktni nav laika domāt. Senioram atvilktnes izņemšana var šķist sarežģīta, ja tā nofiksējas. Strādājošs cilvēks problēmu var pat nepamanīt, līdz smaka iesūcas iemīļotā džemperī vai gultasveļā, ko pēc darba gribējās vienkārši tīri uzklāt.

Veļas mašīna sākusi izplatīt nepatīkamu smaku – viena vieta bieži paliek neiztīrīta gadiem ilgiAttēls: Unsplash / Andrey Matveev

Kā iztīrīt vietu, ko parasti neredzam

Vispirms atvilktni vajadzētu pilnībā izvilkt. Daudzās mašīnās tam ir neliels fiksators, kas bieži atrodas pie mīkstinātāja nodalījuma, tomēr pirms vilkšanas ar spēku būtu lietderīgi ieskatīties savas ierīces lietošanas instrukcijā. Izņemto detaļu var nomazgāt siltā, tekošā ūdenī, bet palikušos slāņus uzmanīgi notīrīt ar vecu zobu birsti vai nelielu birstīti.

Ar atvilktnes nomazgāšanu vien nepietiek, ja nosēdumi palikuši tās nišā. Tur noder mitra drāniņa, šaurāka birstīte vai vates kociņš, lai aizsniegtu stūrus. Tīrīšanai nevajag izmantot asus instrumentus, kas varētu sabojāt plastmasu vai iespiest netīrumus dziļāk ūdens kanālos; ja netīrumu ir daudz vai ūdens aizplūst sliktāk, visdrošāk ir ievērot ražotāja apkopes ieteikumus.

Pēc tīrīšanas atvilktni un nišu vajadzētu labi nosusināt, bet pēc tam atstāt pavērtu, lai iekšpusē nepaliktu noslēgts mitrums. Tādu pašu ieradumu ir lietderīgi ieviest arī attiecībā uz cilindra durvīm, kad mašīna nemazgā. Laiku pa laikam palaista tukša apkopes vai augstākas temperatūras programma, izmantojot konkrētajai ierīcei piemērotu tīrīšanas līdzekli, arī palīdz noskalot paliekas, ko ikdienā neredzam.

Dažkārt mazāk līdzekļa nozīmē vairāk tīrības

Nepratīkamā smaka dažkārt mudina rīkoties pretēji tam, kā vajadzētu: liet dubultu daudzumu mazgāšanas līdzekļa un mīkstinātāja, lai veļa vairāk smaržotu. Taču liekie līdzekļi ne vienmēr tiek labāk izskaloti. Daļa no tiem var palikt atvilktnē, šļūtenēs vai uz mašīnas iekšējām virsmām un vēlāk kļūt par to slāni, pie kura pielīp arvien jauni netīrumi.

Uzņēmumiem un ražotājiem ir viegli runāt par ātru mazgāšanu, smaržīgām piedevām un ērtām kapsulām, taču pati ierīce tik un tā prasa vienkāršu kopšanu. Arī tehniku apkalpojošie darbinieki bieži saskaras ar problēmu tikai tad, kad tā jau ir ieilgusi. Lielākajai daļai cilvēku būtu pieticis ar skaidru atgādinājumu: izņemiet atvilktni, paskatieties aiz tās un ļaujiet tai izžūt.

Ja pēc rūpīgas atvilktnes, gumijas blīves, filtra un cilindra apkopes smaka saglabājas, nevajadzētu ignorēt arī citus iemeslus. Iespējams, problēma ir saistīta ar ūdens novadīšanu, netīrumiem dziļāk sistēmā vai citu tehnisku traucējumu, tāpēc šādā gadījumā labāk vērsties pie kvalificēta meistara. Tomēr sākt vajadzētu ar visvienkāršāko soli – to mazo, ik dienu atveramo vietu, kuras iekšpusi patiesībā tik reti kāds ierauga.

Tīra veļas mašīna nesākas ar stiprākas smaržas pudelīti. Tā sākas ar dažām minūtēm, kuru laikā tiek izvilkta atvilktne un iztīrīts tas, kas ilgi slēpies aiz tās. Dažkārt tieši tur beidzas šī nepatīkamā sajūta, ka mājās veļa tiek mazgāta atkal un atkal, bet tīrības tik un tā it kā pietrūkst.