Šis kafijas pagatavošanas veids var nemanāmi kaitēt sirdij: daudzi tā dzer katru dienu un pat neaizdomājas

No rīta kafijas krūze daudziem nav dzēriens, bet gan neliels glābiņš. Pamosties, vēl pa pusei guli, virtuvē ir kluss, ūdens silst, bet galvā ir viena doma: vispirms kafija, pēc tam dzīve. Vieni to lej caur filtru, citi pagatavo aparātā, bet vēl citi ieber tieši krūzē un pagaida, līdz biezumi nosēžas. Šķiet, ka atšķirība ir tikai garšā. Taču zinātnieki jau sen runā, ka sirdij svarīgi ir ne tikai tas, cik daudz kafijas mēs dzeram, bet arī tas, kā to pagatavojam.

Visvairāk jautājumu rada nefiltrēta kafija – tāda, kurā kafijas biezumi ilgāk saskaras ar ūdeni un dzēriens neiziet caur papīra filtru. Tā var būt kafija, kas aplieta tieši krūzē, turku kafija, „French press“ kafija vai citādi pagatavota kafija, kurā krūzē nonāk vairāk kafijas eļļu. Tieši tajās ir savienojumi, kas var paaugstināt „sliktā“ ZBL holesterīna līmeni. Hārvardas uztura speciālisti skaidro, ka nefiltrētā kafijā paliek diterpēni, tostarp kafestols un kahveols, un tie var paaugstināt ZBL holesterīna un triglicerīdu līmeni.

Bīstams nav krūzes saturs, bet gan ieradums

Viena nefiltrētas kafijas krūze vēl nav traģēdija. Nav tagad jāskrien pie skapīša un jāizmet ārā iemīļotā kafijas spiede. Problēma sākas tad, kad šāds pagatavošanas veids kļūst par ikdienas ieradumu un krūžu skaits dienā nav mazs. Cilvēks var gadiem ilgi dzert kafiju „kā vienmēr“, justies normāli un pat nesaistīt to ar holesterīna rādītājiem, līdz kādu dienu ģimenes ārsts pasaka: „ZBL ir pārāk augsts, jāpievērš uzmanība uzturam.“

Šeit daudzi vispirms iedomājas par sviestu, desām, sieru, smalkmaizītēm, bet ne par kafiju. Un pilnīgi velti. Kafija pati par sevi nesatur holesterīnu, bet dažos tās pagatavošanas veidos saglabājas vielas, kas var ietekmēt holesterīna vielmaiņu. Hārvardas Sabiedrības veselības skolas avotā norādīts, ka cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis vai kuri vēlas no tā izvairīties, labāk izvēlēties caur papīra filtru pagatavotu vai šķīstošo kafiju, jo tajās kafestola ir ievērojami mazāk nekā vārītā vai „French press“ kafijā.

Kāpēc filtrs ir tik svarīgs

Papīra filtrs šeit nav tikai ērts papildinājums, lai krūzē nepeldētu biezumi. Tas aiztur daļu kafijas eļļu, kurās atrodas savienojumi, kas ietekmē holesterīnu. BMJ publicētajā pētījumā skaidrots, ka kafestols un kahveols neizkļūst cauri papīra filtriem, tāpēc filtrēta kafija holesterīnu neietekmē tā, kā dažas nefiltrētas kafijas šķirnes.

Tāpēc vienkārša filtrēta kafija bieži tiek uzskatīta par drošāku izvēli tiem, kuri dzer daudz kafijas vai kuriem jau ir sirds un asinsvadu riski. Tas nenozīmē, ka tā kļūst par zālēm vai brīnumainu veselības dzērienu. Taču salīdzinājumā ar kafiju, kas aplieta ar biezumiem vai pagatavota ar spiedi, tā sirdij var būt maigāks variants.

Īpaši uzmanīgiem vajadzētu būt cilvēkiem, kuriem holesterīna līmenis jau ir paaugstināts, kuru ģimenē ir sirds slimības, kuriem ārsts licis samazināt ZBL līmeni vai kuri jau lieto zāles holesterīna kontrolei. Šādā gadījumā ir vērts ne tikai samazināt treknas uzkodas, bet arī apskatīt savu kafijas aparātu vai ierasto krūzi.

Lietuviešu ieradums: aplēji krūzē, un viss

Lietuvā joprojām ļoti izplatīts ir vienkāršs veids: tējkarote maltas kafijas krūzē, virsū uzlej verdošu ūdeni, dažas minūtes pagaida un dzer. Ātri, lēti, bez aparāta, bez filtra. Daudziem tā šķiet pati īstākā kafija. Taču tieši šāds veids nozīmē, ka papīra filtrs neko neaiztur, bet daļa kafijas eļļu paliek dzērienā.

Ja šādas kafijas izdzerat vienu mazu krūzi dienā, iespējams, lielu problēmu arī nebūs. Taču, ja dienā sanāk trīs, četras vai piecas krūzes un analīzēs holesterīna līmenis jau paaugstinās, ir vērts ļoti nopietni padomāt, vai nav pienācis laiks mainīt pagatavošanas veidu. Nav obligāti jāatsakās no kafijas. Vienkārši jāizvēlas filtrs.

„French press“ ir līdzīga problēma. Tas izskatās skaisti, kafija ir piesātināta, stipra, aromātiska, taču metāla sietiņš nav tas pats, kas papīra filtrs. Tas aiztur biezumus, bet ne tik labi aiztur kafijas eļļas. Tāpēc garša ir piesātinātāka, bet sirdij šāda izvēle var nebūt pati mierīgākā, ja kafiju dzer daudz.

No kafijas nav jābaidās, taču arī izlikties nevajag

Svarīgi nav padarīt kafiju par briesmoni. Mērens kafijas patēriņš vairumam cilvēku nav problēma, un daži pētījumi pat saista kafiju ar noteiktu labvēlīgu ietekmi uz veselību. Hārvardas T. H. Čana Sabiedrības veselības skolas eksperti norāda, ka mērens kafijas patēriņš, aptuveni 2–5 krūzes dienā, ir saistīts ar mazāku dažu slimību risku, taču vienlaikus iesaka izvēlēties caur papīra filtru pagatavotu kafiju.

Lielākā kļūda ir domāt, ka „dabiskāks“ vienmēr nozīmē veselīgāks. Nefiltrēta kafija var šķist senatnīga, īsta, stipra un pat „tīrāka“ par aparātos pagatavotu kafiju, taču sirdij svarīga nav romantika, bet tas, kas paliek krūzē. Ja jums rūp holesterīna līmenis, vienkāršs papīra filtrs var būt viena no vieglākajām izmaiņām.

Nav radikāli jāmaina rīta rituāls. Var vienkārši sākt ar nelielu lietu: kafijas ar biezumiem vietā izvēlēties filtrētu kafiju, samazināt „French press“ kafijas daudzumu, vairs nedzert piecas stipras krūzes dienā un nepārvērst kafiju saldā desertā ar cukuru, sīrupiem un putukrējumu.

Kafija var palikt patīkama rīta daļa. Taču, ja tā katru dienu tiek pagatavota tā, ka krūzē nonāk vairāk savienojumu, kas paaugstina holesterīna līmeni, sirds kādu dienu var par sevi atgādināt ļoti nepatīkamā veidā. Dažkārt veselīgāka izvēle nav dzert mazāk kafijas, bet vienkārši ievietot filtru starp biezumiem un jūsu krūzi.