Pēc vētrām iedzīvotāji jautā: vai Lietuva patiešām ir gatava nopietnam elektroenerģijas padeves pārtraukumam ziemā?

Vai pēc pēdējām vētrām kaut uz brīdi aizdomājāties, kas notiktu, ja elektrība pazustu nevis uz dažām stundām vasaras vakarā, bet uz pāris dienām janvārī? Aiz loga valda sals, tālrunis jau rāda sarkanu baterijas joslu, mājās vairs nedarbojas internets, bet virtuvē klusi stāv elektriskā tējkanna, kas pēkšņi izrādās svarīgāka nekā vakar.

Kamēr elektrība pazūd uz īsu brīdi, daudzi tikai atmet ar roku: sveci atradīsim, tālruni uzlādēsim automašīnā, bet vakariņas ledusskapī taču vienas stundas laikā nesabojāsies. Tomēr vētras atgādina nepatīkamu patiesību – elektrība mūsdienās nav tikai spuldzīte pie griestiem. No tās ir atkarīgi sakari, ūdens, apkures sistēmas, iespēja norēķināties, saņemt informāciju un vienkārši mierīgi uzturēties mājās.

Tāpēc pēc katra stiprāka vēja vai lietusgāzes cilvēki jautā ne tikai, kad tiks salaboti vadi. Jautājums ir daudz plašāks: vai esam gatavi situācijai, kad ziemā tiek traucēta elektroenerģijas padeve plašākā teritorijā un ne tikai uz vienu stundu? Atbilde nav tikai „jā” vai „nē”, jo sagatavošanās sākas nevis elektrības sadales skapī, bet katrā mājoklī.

Ziemā pazudusi elektrība nozīmē daudz vairāk nekā tumšu istabu

Vasarā elektrības pazušana visbiežāk kaitina: nedarbojas Wi-Fi, saldētavā kūst saldējums, nevar pagatavot kafiju. Ziemā tas pats traucējums iegūst pavisam citu nozīmi. Daudzās mājās siltums, karstais ūdens vai vismaz apkures sistēmas vadība ir atkarīga no elektrības, tāpēc pēc dažām stundām cilvēki sāk skaitīt ne tikai tālruņa baterijas procentus, bet arī istabas temperatūru.

Īpaši neaizsargāti var būt individuālo māju iedzīvotāji, kuru ūdens sūkņi, katli vai kanalizācijas sistēmas darbojas tikai tad, ja ir elektrība. Daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem no pirmā acu uzmetiena varētu būt vieglāk, taču arī šeit ātri rodas ikdienas neērtības: nedarbojas lifti, tiek traucēta domofonu darbība, var nebūt ūdens, bet kāpņu telpā tumsā pensionāram vai mātei ar mazu bērnu vien atgriezties dzīvoklī kļūst par uzdevumu.

Vēl viena lieta, par ko bieži sāk domāt tikai tad, kad jau ir par vēlu, ir informācija. Kad mājas internets nedarbojas, bet mobilā sakaru tīkla ierīces pēc ilgāka laika arī var tikt pārslogotas vai palikt bez enerģijas, cilvēkiem ir grūti saprast, kas notiek un cik ilgi tas turpināsies. Neziņa dažkārt nogurdina vairāk nekā pati tumsa: vai tas ir tikai viens rajons, vai kaimiņam nepieciešama palīdzība, vai ir vērts braukt pie tuviniekiem?

Vislielākā spriedze rodas ģimenēs, kur ir zīdaiņi, mazi bērni, slimi vai vientuļi vecāka gadagājuma cilvēki. Viņiem elektrības pazušana nav iespēja pie sveces atcerēties galda spēles. Tas var nozīmēt neuzlādētas nepieciešamās ierīces, atdziestošas telpas, grūtības pagatavot ēdienu vai sazināties ar tuviniekiem.

Pēc vētrām iedzīvotāji jautā: vai Lietuva patiešām ir gatava nopietnam elektroenerģijas padeves pārtraukumam ziemā?Attēls: Unsplash / Aleksi Partanen

Ar elektrotīkliem vien nepietiek – noturība sākas virtuves atvilktnē

Elektrotīklu uzturēšana, bojājumu novēršana un infrastruktūras stiprināšana ir atbildīgo dienestu un uzņēmumu darbs. Pēc vētrām cilvēki pamatoti vēlas skaidru informāciju un pēc iespējas ātrāku sakaru atjaunošanu, īpaši tad, ja traucējums skar daudzas mājas. Tomēr pat vislabāk uzturēta sistēma nav pilnībā pasargāta no stipra vēja, apledojuma, lūstošiem kokiem vai citiem dabas pārbaudījumiem.

Te parādās neērta, bet svarīga katra cilvēka atbildības daļa. Gatavošanās nenozīmē, ka mājās jāierīko bunkurs, jāiegādājas dārgs ģenerators vai jādzīvo gaidīšanas režīmā. Bieži vien pietiek ar vienkāršām lietām: pa rokai jābūt uzlādētai ārējai tālruņa baterijai, lukturītim ar darbspējīgām baterijām, dzeramajam ūdenim, ilgāk nebojājošamies pārtikas produktiem un iespējai sasildīties vai saģērbties siltāk, ja mājās kļūst vēsi.

Paradokss ir tāds, ka daudziem ir sveces, bet viņi nezina, kur nolikti sērkociņi, vai arī ir vairāki tālruņu lādētāji, bet nav nevienas uzlādētas ārējās baterijas. Šāda sagatavošanās nav panika. Tas ir tas pats, kas ziemā automašīnā turēt ledus skrāpi: iespējams, tas nebūs vajadzīgs, bet, kad tas ir vajadzīgs, prieks par to ir ļoti praktisks.

Svarīga ir arī vienkārša cilvēciska saikne. Pirms prognozētajiem sarežģītākajiem laikapstākļiem ir vērts piezvanīt vientuļam radiniekam, iegriezties pie vecāka gadagājuma kaimiņa vai ģimenē vienoties, kā sazināsieties, ja sakari sāks traucēt. Vienam cilvēkam pāris dienu neērtības var būt panesamas, bet citam – reāla problēma, kuras risināšanā viņš skaļi nelūdz palīdzību.

Ko nozīmētu īsta gatavība, nevis mierīgs solījums „tiksim galā”

Iedzīvotāji vēlas nevis perfektu pasauli bez bojājumiem, bet skaidrību. Ja elektrība pazūd, ir svarīgi pēc iespējas ātrāk saprast, kāda ir situācija, kur vērsties un ar kādu aptuvenu gaidīšanas laiku rēķināties. Kad informācija kavējas, cilvēki sāk zvanīt visiem pēc kārtas, meklēt ziņas sociālajos tīklos un satraukties vēl vairāk – īpaši tad, kad aiz loga plosās putenis, bet mājās jau kļūst auksti.

Arī otra puse nav vienkārša. Darbinieki, kuri novērš bojājumus, bieži strādā sarežģītos laikapstākļos, tumsā un vietās, kur vispirms jānodrošina drošība. Uzņēmumiem un sabiedriskajām iestādēm šādi traucējumi nozīmē slēgtus pakalpojumus, nedarbojošos norēķinus un traucētu darbu. Tāpēc dusmas par gaidīšanu ir saprotamas, taču tikai prasība „salabojiet tagad” nolauztu koku no vadiem nenovāks.

Nobriedušai gatavībai būtu jādarbojas vairākos virzienos: infrastruktūra ir jāuztur un jāstiprina, informācijai iedzīvotājiem jābūt skaidrai un pieejamai, bet cilvēkiem ir jābūt vismaz minimālam plānam savām mājām. Arī pašvaldībām, kopienām un daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājiem ir svarīgi jau iepriekš zināt, kam ilgāka traucējuma laikā būtu jāpievērš lielāka uzmanība. Ne visi paši var aizbraukt uz siltāku vietu vai pēdējā brīdī iegādāties nepieciešamos līdzekļus.

Praktiskākā mācība pēc vētrām ir – negaidīt nākamo paziņojumu par vēju. Ir vērts kādu vakaru pārbaudīt lukturīti, uzlādēt bateriju, pārskatīt medikamentus un padomāt, kur ģimene varētu doties, ja mājās kļūtu pārāk auksti. Tas neaizņem daudz laika, taču krīzes brīdī atgriež to, kā visvairāk trūkst: izvēles sajūtu.

Lietuvas gatavība nopietnam ziemas elektroenerģijas padeves pārtraukumam ir atkarīga ne tikai no vadiem, brigādēm un kabinetos izstrādātiem plāniem. To mēra arī pēc tā, vai tumsā zinām, kur atrodas mūsu lukturītis, kam piezvanīt un vai blakus dzīvojošais cilvēks nepaliks viens. Vētra pāriet, bet tās labākā mācība ir – nevis cerēt, ka gaisma nekad nepazudīs, bet būt gataviem, ja tā tomēr nodzisīs.