Pensiju nauda uz īsu brīdi atviegloja dzīvi, bet rudens atkal var nospiest lietuviešu maciņus

Šķita, ka papildu nauda no pensiju II līmeņa daļai cilvēku ļaus kaut nedaudz vieglāk uzelpot. Un sākumā tā patiešām notika. Vieni nomaksāja mazākus aizdevumus, citi segtoja kavētos maksājumus, bet trešie beidzot sajutās tā, it kā viņu kontā būtu kaut neliela rezerve. Pēc vairākiem saspringtiem mēnešiem daudziem tas varēja šķist kā neliela, bet ļoti vajadzīga atelpa.

Tomēr jūlija dati rāda pavisam citu ainu: šī atelpa bija īsa. Nauda ienāca, daļai cilvēku palīdzēja, bet ikdienas izdevumi nekur nepazuda. Pēc aizdevumu uzņēmuma „Vivus Finance“ datiem, jūlijā jauno aizdevumu izsniegšanas skaits pieauga par aptuveni 19 %, salīdzinot ar gada pirmā pusgada vidējo rādītāju. Citiem vārdiem sakot, daļa iedzīvotāju tikko bija paspējusi samazināt vienas saistības, kad vasaras beigās nepieciešamība pēc finansējuma atkal sāka pieaugt.

Pirmais izmaksu vilnis parādīja, cik daudz cilvēku dzīvoja saspringumā

Publiski daudz tika runāts, ka pensiju līmeņa līdzekļus cilvēki vispirms iztērēs pirkumiem. Vieni varbūt iegādāsies sadzīves tehniku, citi tālruņus, vēl citi remontēs mājokli vai vienkārši beidzot veiks sen atliktu pirkumu. Taču realitāte izrādījās daudz ikdienišķāka. Daļa cilvēku šo naudu izmantoja nevis priekiem, bet parādu un kavētu maksājumu segšanai.

Aprīlī priekšlaicīgi atmaksāto aizdevumu skaits pieauga vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar parasto gada pirmā ceturkšņa līmeni. Vidējā pilnībā atmaksātā aizdevuma summa tobrīd bija par aptuveni 9 % mazāka nekā pirmā ceturkšņa vidējais rādītājs. Tas ļauj saprast pavisam vienkāršu lietu: saņemot papildu naudu, cilvēki visbiežāk metās slēgt mazākās saistības. Nevis tāpēc, ka pēkšņi kļuva finansiāli brīvi, bet tāpēc, ka beidzot radās iespēja vismaz vienu parādu noņemt no pleciem.

Tā ir ļoti lietuviska situācija. Cilvēks saņem papildu naudu un ne vienmēr steidzas uz veikalu. Dažreiz viņš vispirms nodomā: „Beidzot es nomaksāšu to maksājumu, kas mani kaitina katru mēnesi.“ Un tas ir racionāli. Mazāks ikmēneša slogs nozīmē vairāk miera. Taču vienlaikus tas parāda arī ko citu – daudzas ģimenes līdz tam dzīvoja bez nopietnākas rezerves.

Otrais vilnis šādu efektu vairs neatkārtoja

Pēc otrā izmaksu viļņa situācija jau bija mierīgāka. Jūlijā priekšlaicīgi atmaksāto aizdevumu skaits parastā gada pirmā ceturkšņa mēneša vidējo rādītāju pārsniedza tikai par aptuveni 4 %. Tas nozīmē, ka pirmais parādu samazināšanas impulss bija īss. Cilvēki nomaksāja to, ko varēja, bet pēc dažiem mēnešiem dzīve atgriezās ierastajā ritmā.

Un te arī ir lielākā problēma. Vienreizēja nauda var nodzēst vienu finansiālu ugunsgrēku, bet tā neaizstāj ikmēneša ienākumus, pārtikas, degvielas, remonta, ārstēšanās, bērnu izdevumus vai tuvojošos apkures sezonu. Ja ģimenes budžets jau tā turas uz robežas, papildu izmaksas īslaicīgi var palīdzēt, bet pēc kāda laika atkal sākas tas pats jautājums: kur ņemt naudu lielākam izdevumam?

Tieši tāpēc jūlijā pieaugušajam jauno aizdevumu skaitam nevajadzētu pārsteigt. Tas nenozīmē, ka visi metās aizņemties bez apdomas. Vidējā no jauna izsniegtā aizdevuma summa būtiski nemainījās. Pieaugumu izraisīja nevis tas, ka viens cilvēks sāka aizņemties vairāk, bet gan tas, ka kopumā vairāk cilvēku vērsās pēc aizdevumiem.

Rudens maciņiem sitīs nevis ar vienu, bet vairākiem maksājumiem uzreiz

Rudens Lietuvā reti pienāk maigi. Septembrī sākas mācību gads, bērniem vajadzīgs apģērbs, apavi, darba burtnīcas, skolas somas un pulciņi. Tad pienāk sezonālie automašīnas izdevumi – riepas, remonts, apdrošināšana, tehniskā apkope. Drīz sākas apkures sezona, bet vēl pēc dažiem mēnešiem cilvēkus panāk pirmssvētku izdevumi. Atsevišķi katrs maksājums varbūt vēl būtu paceļams. Taču, kad tie sakrīt īsā laika posmā, pat kārtīgs ģimenes budžets sāk plaisāt.

Tieši šādos mēnešos vislabāk redzams, kam ir finanšu drošības spilvens, bet kurš dzīvo no algas līdz algai. Ja cilvēkam mēneša beigās pastāvīgi nepaliek brīvas naudas, jebkurš negaidīts maksājums kļūst par problēmu. Salūza automašīna – jāaizņemas. Bērnam vajadzīgi jauni apavi – atkal spiediens. Pienāca lielāks rēķins – atkal jāskaita, ko var atlikt.

„Vivus Finance“ vadītāja Giedrė Štuopė uzsver, ka finansiālo spiedienu visbiežāk izraisa nevis viens konkrēts izdevums, bet vairāki lielāki maksājumi, kas sakrīt īsā laikā. Tas ir ļoti precīzi. Visbiežāk cilvēkus nospiež nevis viens liels trieciens, bet vairāki mazāki pēc kārtas. Un tad aizdevums kļūst nevis par ērtību, bet par veidu, kā izdzīvot līdz nākamajai algai.

Aizņemšanās vēl nav panikas pazīme, taču signāls ir skaidrs

Tas vien, ka jūlijā izsniegts vairāk aizdevumu, vēl nenozīmē, ka iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēkšņi pasliktinās. Pēc uzņēmuma datiem, klienti, kuri aizņemas no jauna, pēdējos mēnešos saistības pilda stabilāk un kavē maksājumus retāk. Nemaksājošo klientu īpatsvars jauno klientu vidū ir aptuveni 4,5 %, proti, mazāks nekā iepriekšējais tirgus vidējais rādītājs.

Lielāks risks būtu tad, ja vienlaikus pieaugtu ne tikai aizdevumu skaits, bet arī vidējā aizņēmuma summa, palielinātos kavējumu skaits un cilvēki arvien biežāk ņemtu aizdevumus svarīgākajiem ikdienas izdevumiem vai veco parādu segšanai. Pagaidām šāda aina nav redzama. Tomēr rudens būs ļoti labs pārbaudījums.

Ja tuvākajos mēnešos cilvēki aizņemsies mājokļa remontam, automašīnai, veselībai vai vienreizējiem lielākiem pirkumiem, tas būs cits stāsts. Bet, ja aizdevumi sāks segt pārtiku, komunālos maksājumus un ikdienas iztrūkumu, tas jau būtu daudz nopietnāks signāls.

Kas būtu jāizdara vēl pirms pirmajiem lielajiem rēķiniem

Sliktākais ir gaidīt brīdi, kad rēķini jau atrodas uz galda, bet naudas vairs nav. Rudenī vajadzētu apsēsties un pavisam vienkārši aprēķināt, cik maksās tuvākie mēneši. Nevis domās un nevis ar domu „kaut kā jau būs“, bet konkrēti: pārtika, mājoklis, transports, bērni, maksājumi, apkure, apdrošināšana, veselība. Tad uzreiz kļūst redzams, vai budžetā ir vieta elpai vai arī viss jau tagad ir pārāk saspringts.

Ja mēneša beigās pastāvīgi paliek nulle, tā nav mazsvarīga lieta. Tā ir zīme, ka jebkurš negaidīts notikums atkal novedīs pie aizņemšanās. Šādā gadījumā vērts pārskatīt abonementus, atliktos pirkumus, impulsīvus tēriņus un sīkus ikdienas maksājumus, kas katrs atsevišķi šķiet nenozīmīgi, bet mēneša beigās veido nopietnu summu.

Pensiju nauda daļai iedzīvotāju īslaicīgi palīdzēja. Taču tā nepadarīja dzīvi lētāku. Rudens nāk ar saviem rēķiniem, un tie negaidīs, kamēr cilvēki atgūsies pēc vasaras. Tāpēc šoreiz jautājums ir pavisam vienkāršs: vai lietuviešu maciņos vēl ir palikusi rezerve, vai arī pirmie nopietnie rudens izdevumi atkal liks meklēt naudu uz parāda?