Vai no rītiem dzerat kafiju šādi? Viens ieradums var izskaidrot, kāpēc pēc tās jūtaties sliktāk

Virtuvē joprojām valda klusums, acis ar grūtībām atveras, bet roka jau sniedzas pēc kafijas aparāta. Pirmais malks šķiet kā solījums beidzot pamosties, taču pēc dažām minūtēm viegluma vietā parādās nepatīkama trīce, skābe kaklā vai savāds vājums. Tad gribas vēl vienu tasi, lai gan ķermenis it kā sūta pavisam citu signālu.

Bieži tiek vainota pati kafija: pārāk stipra, pārāk rūgta, nepiemērotas pupiņas. Tomēr daudzos rītos problēmu nosaka ne tikai dzēriens, bet arī tas, ka tas tiek izdzerts pilnīgi tukšā dūšā. Dažiem tas nerada nekādas problēmas, bet citiem šāds ieradums var kļūt par iemeslu, kāpēc rīts sākas nevis ar enerģiju, bet aizkaitināmību un sliktu pašsajūtu.

Steidzoties, šajā lokā iekrist ir īpaši viegli. Jāaizved bērni, jāpaspēj uz darbu, jāatbild uz pirmajiem ziņojumiem, tāpēc brokastis tiek atliktas uz „vēlāku laiku“, bet kafija kļūst par vienīgo rīta ēdienu. Taču šis „vēlāk“ reizēm pienāk tikai pirms pusdienlaika, kad organisms jau ir noguris no pēkšņas stimulēšanas bez jebkādas īstas enerģijas.

Kad kafija kļūst par brokastu aizstājēju

Kofeīns uz īsu brīdi var aktivizēt, uzlabot modrību un palīdzēt koncentrēties. Taču tas neaizstāj ne ēdienu, ne šķidrumu, ne mierīgu rīta ritmu. Izdzerot kafiju tukšā dūšā, īpaši stipru kafiju vai vairākas tases pēc kārtas, dažiem cilvēkiem pastiprinās kuņģa jutīgums, slikta dūša, grēmas vai spiediena sajūta vēderā.

Vēl viena pazīstama sajūta – sirds sāk pukstēt ātrāk, rokas viegli trīc, un ir grūti koncentrēties vienam uzdevumam. Cilvēks var nodomāt, ka tā vienkārši ir saspringta diena, lai gan daļu nemiera sajūtas pastiprina rīta kofeīna pieplūdums. Kad kuņģis ir tukšs un ķermenis tikai sāk mosties, šāds sākums dažiem ir pārāk ass.

Nepatīkamais ir tas, ka kafijas iedarbība ne vienmēr jūtama uzreiz. Sākumā šķiet, ka viss ir kārtībā: esat saģērbies, devies ceļā, darbi ir sākušies. Bet vēlāk, jau sapulces laikā vai stāvot rīta sastrēgumā, uznāk vājums, aizkaitināmība vai tāds izsalkums, ka gribas ķerties pie pirmās pa rokai esošās saldās uzkodas.

Slikta pašsajūta nenozīmē, ka no kafijas obligāti jāatsakās

Ne katram tasīte pirms brokastīm ir problēma. Daži cilvēki šādi dzer kafiju gadiem un nejūt ne grēmas, ne nemieru, ne enerģijas kritumus. Tāpēc nav jāsteidzas apgalvot, ka rīta kafija tukšā dūšā pati par sevi kaitē visiem – ķermeņa reakcijas un vispārējie ieradumi ļoti atšķiras.

Tomēr ir vērts godīgi paraudzīties uz atkārtotu saistību. Ja pēc kafijas bieži sāp vai dedzina kuņģis, sākas slikta dūša, sirds pukst stiprāk, rodas nemiers vai pēc stundas pārņem pilnīgs izsīkums, iespējams, organismam šāds rīta scenārijs nav piemērots. Kafija ne vienmēr ir vienīgais iemesls, taču tā var būt faktors, kas izceļ nepatīkamās sajūtas.

To izteiktāk var sajust cilvēki, kuriem jau tā ir raksturīgs reflukss vai jutīgs kuņģis, kā arī tie, kuri slikti gulējuši, vakarā vēlu ēduši vai no rīta gandrīz nav dzēruši ūdeni. Vecāki, kuru rīts sākas haotiski, bieži izdzer kafiju dažos lielos malkos starp citiem darbiem. Cilvēki, kuri strādā maiņās, reizēm cenšas ar tās palīdzību pārvarēt miega trūkumu, lai gan ķermenim vairāk nepieciešama atpūta un pilnvērtīgs ēdiens.

Vai no rītiem dzerat kafiju šādi? Viens ieradums var izskaidrot, kāpēc pēc tās jūtaties sliktākAttēls: Pixabay / LinetteSimoes

Maza pārmaiņa, ko viegli pārbaudīt jau rīt

No rīta nav sevi jāpiespiež apēst lielas brokastis, ja to negribas. Dažreiz pietiek pirms kafijas izdzert ūdeni un apēst kaut ko nelielu: jogurtu, banānu, olu, sviestmaizi vai sauju riekstu ar augli. Būtība nav ideālās brokastīs no sociālajiem tīkliem, bet gan vismaz nedaudz stabilākā pamatā nekā tikai kofeīns.

Ja kuņģis ir jutīgs, ir vērts pamēģināt dzert kafiju nevis uzreiz pēc pamošanās, bet pēc pirmajām rīta aktivitātēm un vismaz nelielas uzkodas. Tāpat bieži palīdz mazāka tasīte, vājāka kafija vai lēmums nedzert otro tasi tikai tāpēc, ka pirmā nav paveikusi brīnumu. Ķermenis pēc negulētas nakts nekļūst atpūties tikai no papildu kofeīna devas.

Ir lietderīgi dažas dienas vienkārši pamanīt savu pašsajūtu: kad tiek izdzerta kafija, vai pirms tam tika ēsts, kā jūtaties pēc pusstundas un kas notiek līdz pusdienlaikam. Šāda vienkārša novērošana bieži pasaka vairāk nekā stingri noteikumi. Ja nepatīkamie simptomi atkārtojas, pastiprinās vai rada bažas, labāk tos nenorakstīt tikai uz „nerviem“ un pārrunāt ar veselības aprūpes speciālistu.

Kafija nav ienaidnieks, taču tai nav jānes viss rīts

Rīta kafijas ieradums bieži vien nav tikai par garšu. Tās ir piecas klusuma minūtes pie loga, pazīstams aromāts virtuvē, mēģinājums pirms dienas atgūt sevi. Tāpēc ieteikums „vienkārši nedzeriet“ reti ir reālistisks un visbiežāk nemaz nav nepieciešams.

No otras puses, kafijai nevajadzētu būt vienīgajai atbildei uz pastāvīgu nogurumu, izlaistām brokastīm un pārāk īsu miegu. Darba ritms, agri braucieni, bērnu dienas režīms vai garas maiņas ne vienmēr atstāj daudz izvēles, tāpēc cilvēki izvēlas ātrāko veidu, kā justies mundrākiem. Tomēr ķermenis diezgan ātri parāda, kad šāds risinājums tam sāk maksāt pārāk dārgi.

Rīta kafija var palikt par patīkamu dienas sākumu, nevis mazu pārbaudījumu kuņģim un nerviem. Dažkārt pašsajūtu maina nevis jaunas pupiņas un ne vēl stiprāks espresso, bet gan viens vienkāršs lēmums: vispirms dot ķermenim kaut nedaudz ēdiena un tikai pēc tam prasīt tam steigties.

Galu galā pēc kafijas sliktāk jūtamies nevis tāpēc, ka tā būtu „slikta“. Bieži vien slikti jūtamies tāpēc, ka no vienas tasītes sagaidām to, kas patiesībā vajadzīgs visam rītam – atpūtu, ūdeni, ēdienu un dažas minūtes bez steigas.