Pēc tējas tases sāk dauzīties sirds: jutīgumu var noteikt ne tikai kofeīns

Vakars, mājās ir kluss, uz galda kūp stipra melnā tēja. Šķiet, tam vajadzētu būt miera rituālam, tomēr pēc aptuveni piecpadsmit minūtēm krūtīs parādās savāda trīcēšana: sirds sitas skaļāk, ātrāk, ir grūti nosēdēt mierā. Cilvēks vispirms iedomājas par kafiju, lai gan tajā dienā to varbūt nemaz nav dzēris.

Daudziem tēja šķiet maigāka izvēle nekā espresso, tāpēc šāda ķermeņa reakcija var nepatīkami pārsteigt. Vienam cilvēkam tasīte neko nenozīmē, bet citam pēc tās rodas nemiers, roku trīce, karstuma vilnis vai vienkārši uzmācīga sava pulsa sajušana. Tas ne vienmēr nozīmē nopietnu slimību, tomēr arī nevajadzētu ignorēt atkārtotas sirdsklauves epizodes.

Jutīgumu var noteikt ne tikai kofeīna daudzums. Svarīgi ir tas, kādu tēju izvēlējāties, cik stipri to aplējāt, vai dzērāt tukšā dūšā, ko lietojāt tajā dienā un kā tajā brīdī jutās jūsu organisms. Dažkārt problēma slēpjas nevis pašā tasē, bet gan tajā, ka tā kļūst par pēdējo pilienu pēc saspringtas, negulētas dienas.

Viena tasīte dažādus cilvēkus ietekmē atšķirīgi

Melnajā, zaļajā, baltajā tējā un matē ir kofeīns, lai gan parasti tā ir mazāk nekā kafijā. Tomēr skaitlis uz papīra ne vienmēr raksturo pašsajūtu. Ilgāk ievilkta un no lielāka daudzuma lapiņu pagatavota tēja var būt daudz stiprāka, nekā šķiet pēc pirmā malka, bet vairākas tasītes dienā veido vienu kopumu.

Cilvēka jutīgums pret kofeīnu nav pastāvīgs. Pēc negulētas nakts, slimības, liela stresa vai neēšanas pat ierastais rīta dzēriens var šķist pārāk stiprs. Kad ķermenis jau tā dzīvo saspringumā, stimulējoša viela var pastiprināt sirdsklauves sajūtu, svīšanu, nemierīgas domas un iespaidu, ka organisms pēkšņi ir „uzvilcies“.

Īpaši viegli kļūdīties, domājot, ka zāļu tējai vienmēr nav nekādas iedarbības. Daļa maisījumu tiek papildināti ar melno vai zaļo tēju, guarānu, matē lapām vai citiem tonizējošiem augiem. Tāpēc ir vērts izlasīt sastāvu, īpaši, ja tēju dzerat vakarā, dodat pusaudzim vai izvēlaties to kafijas vietā, domājot, ka kofeīna tajā noteikti nav.

Sirdsklauves dažkārt pastiprina arī pati uzmanības pievēršana ķermenim. Sajūtot pirmo neparasto pukstu, cilvēks sāk pārbaudīt pulsu, satraucas, elpo seklāk – un sajūta kļūst vēl izteiktāka. Tas nenozīmē, ka simptomi ir „izdomāti“: ķermenis un emocionālā spriedze var viens otru ļoti ātri pastiprināt.

Pēc tējas tases sāk dauzīties sirds: jutīgumu var noteikt ne tikai kofeīnsAttēls: Pixabay / StockSnap

Tēja bieži sakrīt ar citiem dienas kairinātājiem

Reti kad stipra tēja ir vienīgais, ko cilvēks tajā dienā ir lietojis. No rīta varēja būt kafija, pusdienlaikā – kola, vakarā – tumšā šokolāde, bet pirms treniņa varbūt enerģizējošs dzēriens vai uztura bagātinātājs. Katrs no tiem atsevišķi var šķist nenozīmīgs, bet organisms tos nesaskaita kā atsevišķus gadījumus.

Tukšs kuņģis un šķidruma trūkums arī var mainīt pašsajūtu. Steidzīgs strādājošs cilvēks nereti pirmo kārtīgāko dzērienu izdzer tikai pēcpusdienā, kad jūtas noguris un izsalcis. Tad tēja kļūst nevis par mierīgu rituālu, bet gan par mēģinājumu ātri atgūt enerģiju, taču tās vietā var nākt trīce un dauzīga sirds.

Senioriem, cilvēkiem, kuri lieto medikamentus, vai tiem, kam ir sirds ritma, vairogdziedzera vai trauksmes traucējumi, vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem pret jauniem vai atkārtotiem simptomiem. Medikamentu un uztura bagātinātāju iedarbība var būt sarežģītāka, nekā šķiet, tāpēc pašam izlemt, ka pie visa vainīgs tikai viens tējas maisiņš, nav laba doma. Arī vecāki dažkārt nenovērtē, ka pusaudzis stipru aukstu tēju var dzert kā limonādi, bet viņa jutīgums pret stimulējošām vielām var būt lielāks.

Ir arī otra puse: tēja nav ienaidnieks, un tās dzeršana daudziem ir patīkams ikdienas ieradums. Uzņēmējdarbība piedāvā arvien vairāk „enerģizējošu“ maisījumu, bet cilvēki meklē veidu, kā palikt možiem, nedzerot kafiju. Tomēr vārds „dabīgs“ nenozīmē, ka produktam nebūs iedarbības – īpaši tad, ja to dzer daudz, ātri un tam nepiemērotā laikā.

Kā saprast, vai šāda tēja organismam ir piemērota

Vispirms ir vērts dažas dienas godīgi pavērot savu ritmu. Kad parādās sirdsklauves: pēc konkrētas tējas, tikai pēc otrās tasītes, tikai vakarā vai tikai tad, kad neesat ēdis? Noderīgi uz laiku izvēlēties vājāk ievilktu tēju, mazāku tasīti, nedzert to vēlu un pavērot, vai sajūta mainās.

Ja vakarā gribas siltu dzērienu, var izvēlēties maisījumu, kura sastāvā nav tējas krūma lapu un citu tonizējošu piedevu. Svarīgi nesteigties nogurumu kompensēt ar vēl vienu tasīti: bieži ķermenim vairāk nepieciešams ēdiens, ūdens, pārtraukums vai miegs, nevis papildu stimuls. Vienkārša pārmaiņa – tēja pēc kārtīgas maltītes un glāze ūdens blakus – dažiem cilvēkiem jau palīdz izvairīties no nepatīkamās trīcēšanas.

Ja sirdsklauves atkārtojas, parādās arī bez tējas vai rada satraukumu, ir vērts to pārrunāt ar ārstu. Neatliekama palīdzība nepieciešama, ja vienlaikus jūtamas sāpes krūtīs, elpas trūkums, ģībonis, izteikts vājums vai ļoti slikta vispārējā pašsajūta. Šādos gadījumos nevajag mēģināt „nogaidīt“, vai tas pāries pēc dažiem malkiem ūdens.

Tējas tasīte var būt omulīgs dienas simbols, taču tai nevajadzētu kļūt par cenu par mierīgu sirdsdarbību. Dažkārt organisms diezgan klusi pasaka, ka tam ir par stipru, par vēlu vai vienkārši par daudz. Ieklausīties šajā signālā nenozīmē atteikties no visiem priekiem – visbiežāk pietiek atrast savu mēru, nevis dzīvot saskaņā ar to, kas der citam.