Lūpas sprēgā pat tad, ja dzerat pietiekami daudz ūdens: šķīvī var pietrūkt vienas lietas

Šķiet, ka ūdens pudele visu dienu ir pa rokai, mājās gaiss nemaz nav tik sauss, bet lūpas tik un tā velk, lobās un kaktiņos nepatīkami sprēgā. Tad dabiski rodas doma iegādāties vēl vienu balzamu, stiprāku skrubi vai vienkārši dzert vēl vairāk ūdens. Taču dažkārt problēma paliek nevis vannas istabas plauktiņā, bet gan pusdienu šķīvī.

Ilgu laiku var domāt, ka sasprēgājušas lūpas nozīmē vienu – organismam trūkst šķidruma. Tomēr āda un lūpas jutīgi reaģē ne tikai uz to, cik daudz izdzeram, bet arī uz to, no kā sastāv mūsu uzturs. Ja ēd ļoti „viegli“, baidās no treknākiem produktiem vai pastāvīgi izvēlas tikai kafiju, sviestmaizi un ātru uzkodu, lūpas dažkārt pirmās parāda, ka organismam trūkst kaut kā vairāk par ūdeni.

Ūdens mitrina, bet ne vienmēr aizsargā

Lūpu āda ir plānāka un jutīgāka nekā āda daudzās citās ķermeņa vietās. Tai nav tik spēcīgas dabiskās aizsardzības, tāpēc aukstums, vējš, apsildāmu telpu gaiss, saule vai ieradums laizīt lūpas to ātri izsausina. Dzerot pietiekami daudz ūdens, tiek uzturēts vispārējais organisma šķidruma līdzsvars, taču viena glāze ūdens nespēj izveidot aizsargkārtu uz lūpu virsmas.

Īpaši bieži tas pamanāms rudenī un ziemā: ārā vējš kož sejā, telpās darbojas radiatori, bet starp abām vidēm lūpas vēl vairākas reizes dienā tiek noslaucītas vai nolaizītas. Cilvēks jūtas tā, it kā darītu visu pareizi – dzer ūdeni, lieto balzamu, tomēr iedarbība ir īslaicīga. Tas notiek tāpēc, ka sausumam nav tikai viens iemesls, bet balzams ne vienmēr kompensē to, kā ikdienas uzturā trūkst.

Šķidrumi patiešām ir svarīgi, īpaši tad, ja mute ir sausa, urinēšana notiek reti, reibst galva vai cilvēks svīst, slimo, daudz sporto. Tomēr, ja ūdens ir pietiekami, bet lūpas pastāvīgi sprēgā, vērts paskatīties plašāk: kā izskatās brokastis, vai dienas ēdienkartē ir silts, normāls ēdiens, vai katrs ēdiens netiek apzināti atstāts pilnīgi bez taukiem.

Šķīvī bieži pietrūkst nevis ūdens, bet labo tauku

Viena bieži aizmirsta lieta ir tauki. Tie ir nepieciešami ādas barjerai, palīdz organismam uzsūkt taukos šķīstošos vitamīnus un ļauj ēdienam būt ne tikai „liesam“, bet arī uzturvielām bagātam. Ja cilvēks ilgstoši cenšas atteikties no visa, kas šķiet treknāks – eļļas, riekstiem, sēklām, avokado, treknākām zivīm, olu dzeltenumiem vai piena produktiem, – šāds uzturs ādai var nebūt tik labvēlīgs, kā cerēts.

Tas nenozīmē, ka sasprēgājušas lūpas izārstēs viena karote eļļas vai sauja riekstu. Tomēr regulārs veselīgo tauku daudzums šķīvī ir viena no ķermeņa kopšanas sastāvdaļām, ko viegli aizmirst, kad visi padomi vērsti uz kalorijām un „vieglāku“ izvēli. Lūpām, tāpat kā ādai kopumā, parasti vairāk palīdz nevis pēkšņas vienas dienas pārmaiņas, bet pastāvīgs, pilnvērtīgs uzturs.

Vienkāršs risinājums – putrai pievienot sēklas vai riekstus, salātiem pievienot nedaudz kvalitatīvas eļļas, vairākas reizes nedēļā izvēlēties zivis, nebaidīties no olām vai dabīgā jogurta, ja šie produkti ir piemēroti. Tā nav stingra diēta, un nav nepieciešams pārēsties. Būtība ir tāda, lai ikdienas uzturā būtu vismaz vairāki produkti, kas sniedz ne tikai ogļhidrātus vai olbaltumvielas, bet arī noderīgos taukus.

Lūpas sprēgā pat tad, ja dzerat pietiekami daudz ūdens: šķīvī var pietrūkt vienas lietasAttēls: Pixabay / Pexels

Kāpēc vieniem tas ir tikai nepatīkams traucēklis, bet citiem – īsta problēma

Dažādi cilvēki vienādu lūpu sausumu izjūt atšķirīgi. Vecāki bieži redz bērnus, kuri ārā nepārtraukti laiza lūpas, bet vakarā ap muti jau parādās apsārtums. Strādājošs cilvēks var visu dienu sēdēt pie kondicioniera, dzert kafiju un tikai vakarā saprast, ka lūpu kaktiņi sāp tā, ka pat smaidīt ir nepatīkami.

Senioriem papildu neērtības var radīt zāles, kas samazina mutes mitrumu, grūtāk sakošļājams ēdiens vai mazāka ēstgriba. Cilvēki, kuri ievēro ierobežojošas diētas, intensīvi sporto vai steidzas starp darbiem, dažkārt ēd nevis kopumā par maz, bet pārāk vienveidīgi. Tad šķīvī paliek daudz ātri apēdamu produktu, taču mazāk zivju, dārzeņu, labo tauku un citu uzturvielu.

No otras puses, nevajag katru plaisu automātiski saukt par uztura problēmu. Lūpas var kairināt zobu pastas, kosmētika, noteikti lūpu balzami ar spēcīgām smaržām vai garšām, auksts laiks, alerģiskas reakcijas un dažādi ādas stāvokļi. Sāpīgi sasprēgājuši mutes kaktiņi, ilgstoši nedzīstošas brūcītes, pietūkums, izsitumi vai vienlaikus parādījies izteikts nogurums ir signāls nevis eksperimentēt tikai mājās, bet konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.

Balzams palīdz, bet paradumiem jābūt saudzīgākiem

Kad lūpas jau ir bojātas, vissvarīgākais ir tās papildus nemocīt. Būtu jāizvairās no skrubjiem, kasīšanas, nepārtrauktas ādiņu plēšanas un līdzekļiem, kas pēc dažām minūtēm patīkami kņudina, bet vēlāk rada vēl lielāku velkošu sajūtu. Vienkāršs, bez smaržvielām aizsargājošs balzams var samazināt mitruma zudumu, īpaši pirms došanās ārā un pirms gulētiešanas.

Noderīgi ir pamanīt arī mazos ikdienas paradumus. Vai jūs laizāt lūpas, kad uztraucaties? Vai pie darba galda nepārtraukti malkojat kafiju, bet gandrīz neēdat kārtīgu ēdienu? Vai mājās ir ļoti silts un sauss? Dažkārt tikai šo apstākļu maiņa – biežāka telpu vēdināšana, saudzīgāka kosmētika, aizsardzība pret vēju – dod vairāk nekā vēl viens nejauši nopirkts balzams.

Uzņēmumi un aptiekas bieži piedāvā ātru risinājumu tūbiņā, jo tieši to visvairāk vēlas cilvēks, kuram šobrīd sāp. Un šāds risinājums var būt noderīgs. Tomēr tam nevajadzētu aizēnot vienkāršu domu: lūpu stāvoklis dažkārt ir ikdienas ritma spogulis – miega, stresa, laikapstākļu, paradumu un tā, vai mūsu šķīvī patiešām ir pietiekami daudzveidīgs ēdiens.

Ja ūdens tiek dzerts pietiekami, bet lūpas tik un tā pastāvīgi prasa balzamu, nav uzreiz sevi jāvaino vai jāmeklē brīnumlīdzeklis. Varbūt vērts saudzīgi pārskatīt savas dienas ēdienkarti un pajautāt: vai tajā ir palikusi vieta labajiem taukiem, nevis tikai steigā apēdamai „vieglai“ uzkodai?