Meteorologi brīdina: 69 % iespējamība, ka šīs ziemas El Ninjo pārspēs visus rekordus kopš 1950. gadiem

No pirmā acu uzmetiena El Ninjo var šķist kaut kas tāls – kaut kur Klusajā okeānā sasilst ūdens, kaut kur zinātnieki zīmē grafikus, kaut kur meteorologi izplata brīdinājumus. Taču šādas parādības reti paliek tikai kartēs. Tās maina lietus zonas, karstuma viļņus, sausumu, vētras, bet pēc dažiem mēnešiem var atsaukties arī tur, kur cilvēks vismazāk to gaida, – veikala plauktā.

Jaunākā ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes prognoze liecina, ka 2026.–2027. gada El Ninjo epizode var kļūt īpaši spēcīga. NOAA Klimata prognozēšanas centrs paziņo, ka oktobra–decembra periodā pastāv 69 % iespējamība, ka šī parādība saskaņā ar trīs mēnešu RONI indeksu sasniegs vēsturisku līmeni un pārsniegs iepriekšējās El Ninjo epizodes kopš 1950. gada.

Kas šeit ir tik svarīgs

El Ninjo ir atkārtota Klusā okeāna sasilšana pie ekvatora. Izklausās sausi, taču tā ietekme var būt ļoti jūtama: vienviet sākas sausums, citviet – lietusgāzes, mainās vēji, sezonālie nokrišņi un temperatūra. Pasaules Meteoroloģijas organizācija atgādina, ka El Ninjo parasti atkārtojas ik pēc 2–7 gadiem, visbiežāk ilgst 9–12 mēnešus, bet visspēcīgāk pasaules temperatūru ietekmē nākamajā gadā pēc tā izveidošanās.

Šoreiz meteorologus satrauc nevis pats El Ninjo fakts, bet tā spēks. NOAA 13. augustā publicētajā diskusijā raksta, ka El Ninjo pastiprinās, bet ļoti spēcīga notikuma iespējamība Ziemeļu puslodes rudenī un ziemā pārsniedz 90 %. Jūlijā jūras virsmas temperatūras anomālijas Klusā okeāna ekvatoriālās daļas austrumos pārsniedza +2 °C, bet zem virsmas tika fiksētas pat līdz +10 °C lielas anomālijas.

RONI indekss, par kuru runā NOAA, mēra relatīvo okeāna temperatūras novirzi noteiktā Klusā okeāna reģionā. Vienkāršoti sakot, tas palīdz precīzāk novērtēt, cik spēcīga ir pati parādība, kad visa pasaule jau kļūst siltāka. NOAA uzsver, ka liels RONI skaitlis nenozīmē automātisku katastrofu katrā reģionā, taču spēcīgāks El Ninjo biežāk palielina tā tipisko seku iespējamību.

Eiropai prognozes nav tik viennozīmīgas

Cilvēkiem Lietuvā dabiski rodas jautājums: vai tas nozīmē dīvainu ziemu arī pie mums? Atbilde nav tik vienkārša. El Ninjo ietekme Eiropā parasti ir vājāka un grūtāk prognozējama nekā dažos citos pasaules reģionos. Tāpēc nevajadzētu uzreiz iedomāties vienu skaidru scenāriju, piemēram, ka visa ziema būs silta, slapja vai, gluži pretēji, sausa.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija savā augusta–oktobra prognozē norāda, ka daudzos pasaules sauszemes reģionos gaidāma augstāka nekā parasti temperatūra, bet nokrišņu kartē redzama klasiska spēcīga El Ninjo ietekme: vienviet lielāka mitruma, citviet – sausuma iespējamība. Eiropā prognozes rāda kontrastus – Dienvideiropā lielāku mitrāku apstākļu iespējamību, bet Ziemeļeiropā – sausāku apstākļu signālu.

Lietuvai tas nenozīmē, ka jau tagad var precīzi pateikt, kāda būs katra ziemas nedēļa. Tomēr tas ir signāls, ka gaidāmā sezona pasaules mērogā var būt nemierīgāka: vairāk temperatūras galējību, vairāk nevienmērīgu nokrišņu, vairāk problēmu reģionos, no kuriem atkarīga pārtikas un izejvielu piegāde.

69 % iespējamība, ka šīs ziemas El Ninjo pārspēs visus rekordus kopš 1950. gadiemAttēls: OpenAI

Kāpēc tas var ietekmēt cenas

Lielākais trieciens var nākt nevis caur termometru pie loga, bet gan caur pārtikas cenām. Pasaules Banka jau jūnijā brīdināja, ka El Ninjo, enerģijas un mēslojuma sadārdzināšanās, augošais biodegvielas pieprasījums, kā arī iespējamie tirdzniecības ierobežojumi varētu paaugstināt pārtikas cenas krietni virs pašreizējām prognozēm. Bankas aprīļa prognozē paredzēts, ka pasaules pārtikas izejvielu cenu indekss 2026. gadā pieaugs par 2,5 %, taču riski nepārprotami nosveras augstāku cenu virzienā.

Kāpēc El Ninjo ir tik svarīgs lauksaimniecībai? Tāpēc, ka tas vienlaikus var ietekmēt vairākus lielus kultūraugu audzēšanas reģionus. Pasaules Banka min Dienvidaustrumāziju, Austrāliju, Brazīlijas ziemeļus, Dienvidāfriku un Dienvidāziju – reģionus, kas ir svarīgi graudaugiem, cukurniedrēm un eļļas augiem. Ja sausums vai lietusgāzes vienlaikus skartu vairākas šādas zonas, tirgi uz to reaģētu ātri.

Lietuvas pircējs to var neizjust uzreiz nākamajā nedēļā. Taču, ja pasaulē sāk sadārdzināties cukurs, eļļas, lopbarība, graudaugi vai transports, vēlāk tas var nonākt arī mūsu plauktos – maizes, gaļas, piena produktu, konditorejas izstrādājumu, kafijas, kakao vai citu importētu produktu veidā.

Panika nav vajadzīga, bet sekot līdzi ir vērts

Svarīgākais ir nejaukt prognozi ar garantiju. 69 % iespējamība nav solījums, ka rekords noteikti tiks pārspēts. Tas nozīmē, ka saskaņā ar pašreizējiem modeļiem šāda scenārija iespējamība ir ļoti liela, taču laikapstākļu un klimata sistēma joprojām ir sarežģīta.

Pati Pasaules Meteoroloģijas organizācija pat uzsver, ka termins „super El Ninjo” nav tās oficiāli izmantota klasifikācija. Citiem vārdiem sakot, skanīgas etiķetes virsrakstos izskatās skaisti, taču svarīgāk ir skatīties uz oficiālajām prognozēm, iespējamībām un reālajām sekām.

Tomēr šo informāciju nevajadzētu ignorēt. Spēcīgs El Ninjo var kļūt par vienu no svarīgākajiem 2026.–2027. gada ziemas klimata faktoriem pasaulē. Vienviet tas nozīmēs sausumu, citviet – lietusgāzes, vēl citviet – karstuma rekordus vai nestabilāku lauksaimniecības sezonu.

Parastam cilvēkam tas var izklausīties ļoti ikdienišķi: dīvaināki laikapstākļi, dārgākas dažas preces un vēl viens atgādinājums, ka tas, kas sākas tālu Klusajā okeānā, galu galā var parādīties mūsu ikdienā – rēķinos, iepirkumu grozā un sarunās par to, kāpēc šogad viss atkal tik dīvaini mainās.