Ceļojuma laikā tālrunis turētājā sakarst: nelielas izmaiņas pasargā akumulatoru no ātras nolietošanās

Vai arī jums tā ir gadījies: iekāpjat automašīnā, ieslēdzat navigāciju, ievietojat tālruni turētājā pie priekšējā stikla, bet pēc pusstundas ekrāns sāk aptumšoties, ierīce palēninās un rokā tā šķiet nepatīkami karsta? Vasarā šāda situācija ir īpaši pazīstama. Izskatās, ka tālrunis vienkārši rāda maršrutu, taču tajā brīdī tam jādarbojas gandrīz vissarežģītākajos apstākļos.

Priekšējais stikls saulē sakarst, navigācija nepārtraukti izmanto ekrānu, atrašanās vietas noteikšanu un mobilo sakaru tīklu, turklāt daudzi vēl pievieno uzlādes kabeli. Šāda kombinācija ne tikai kaitina brauciena laikā – ilgtermiņā karstums nav draudzīgs arī akumulatoram. Labā ziņa ir tā, ka bieži vien nav jāiegādājas ne jauns tālrunis, ne dārgs turētājs: pietiek mainīt tā atrašanās vietu automašīnā.

Tālruni ieteicams novietot nostāk no priekšējā stikla un instrumentu paneļa, kur to tieši sasniedz saules stari. Zemāk novietots turētājs, tuvāk ventilācijas atverēm vai citā ēnainā vietā, parasti ļauj ierīcei palikt ievērojami vēsākai. Tas ir sīkums, ko daudzi atceras tikai tad, kad tālrunis jau brīdina par pārkaršanu.

Karstums sākas nevis ar tālruni, bet ar tā atrašanās vietu

Saulainā dienā automašīnā priekšējā stikla zona kļūst par vienu no karstākajām vietām. Tālrunis turētājā bieži atrodas tieši zem stikla, gluži kā mazs melns radiators, kas uzsūc siltumu. Pat ja salonā darbojas gaisa kondicionētājs, aukstais gaiss ne vienmēr sasniedz ierīci, kas novietota augstu un tuvu sakarsušajam stiklam.

To pastiprina arī paša tālruņa darbība. Navigācija neļauj ekrānam izslēgties, nepārtraukti atjaunina atrašanās vietu, meklē sakarus un dažkārt vēl atskaņo mūziku, izmantojot automašīnas sistēmu. Ja ceļā sakari ir sliktāki, tālrunis var darboties vēl intensīvāk, cenšoties saglabāt signālu.

Tāpēc cilvēku kaitina ne tikai siltais korpuss. Aizkaitinājumu rada brīdis, kad svarīgākajā ceļa posmā navigācija kļūst blāvāka, sāk traucēt vai brīdina, ka temperatūras dēļ dažas funkcijas uz laiku tiek ierobežotas. Brauciena laikā tas kļūst nevis par nelielu neērtību, bet par papildu rūpēm, kad acīm tāpat jāpaliek pie ceļa.

Viens pārvietots turētājs var daudz ko mainīt

Vienkāršākais risinājums – neturēt tālruni vietā, kur uz to vairākas stundas spīd saule. Ja automašīnas konstrukcija to ļauj, pārvietojiet turētāju zemāk no stikla, tuvāk centrālajai konsolei vai izmantojiet stiprinājumu pie ventilācijas atverēm. Svarīgākais ir neatstāt ierīci tiešos saules staros.

Vēsāka gaisa plūsma no ventilācijas var palīdzēt, taču arī šeit nevajag pārspīlēt. Tālrunim nav nepieciešams ar pilnu jaudu pūst ļoti aukstu gaisu – parasti pietiek, lai tas nebūtu sakarsis starp stiklu un instrumentu paneli. Saprātīgs mērķis ir nevis strauji atdzesēt ierīci, bet nepieļaut tās pārmērīgu sakaršanu.

Pirms garāka brauciena ieteicams uz brīdi apsēsties vadītāja vietā un pārbaudīt divas lietas: vai ekrāns ir ērti redzams un vai turētāju nesasniedz tieši saules stari. Dažkārt dažu centimetru nobīde uz sāniem vai uz leju dod vairāk nekā jauns uzlādes kabelis. Turklāt tālrunis nedrīkst aizsegt redzamību uz ceļa vai novērst vadītāja uzmanību.

Ceļojuma laikā tālrunis turētājā sakarst: nelielas izmaiņas pasargā akumulatoru no ātras nolietošanāsAttēls: Unsplash / taehyeon kim

Īsa ceļojuma aina, kas atkārtojas daudzās automašīnās

Ģimene dodas uz ezeru: aizmugurē bērni jautā, kad viņi ieradīsies, priekšā darbojas navigācija, bet vadītājs nevēlas nogriezties uz nepareizā ceļa. Tālrunis ir piestiprināts pie stikla, pievienots uzlādei un visu laiku rāda karti. Pirmo stundu viss šķiet labi, bet, apstājoties degvielas uzpildes stacijā, izrādās, ka ierīce ir tik karsta, ka gribas to pēc iespējas ātrāk izņemt no turētāja.

Tad bieži tiek pieļauta vēl viena kļūda – tālrunis tiek atstāts uz instrumentu paneļa, kamēr ģimene dodas iegādāties kafiju vai uzkodas. Tur tas saņem vēl vairāk saules, un pēc atgriešanās tas var būt ne tikai sakarsis, bet arī lēnāk uzlādēties. Situācija ir īpaši nepatīkama, kad navigācija nepieciešama pēdējos kilometros līdz nepazīstamai vietai.

Šādā braucienā tālrunis nav tikai izklaides ekrāns. Tajā var būt maršruts, zvani, biļetes, bankas lietotne, viesnīcas adrese vai iespēja sazināties ar tuviniekiem. Tāpēc neliels ieradums turēt to ēnā kļūst nevis par pārmērīgu piesardzību, bet par vienkāršu ceļojuma miera sastāvdaļu.

Arī uzlādei ir sava cena

Daudzi tālruni automašīnā pievieno automātiski – tiklīdz tiek iedarbināts dzinējs. Tas ir saprotami, jo navigācija un sakari akumulatoru iztukšo ātrāk. Tomēr arī uzlāde rada siltumu, tāpēc saule, aktīvs ekrāns un kabelis kopā rada tālrunim īpaši nelabvēlīgus apstākļus.

Ja akumulatora pietiek, tālruni nav nepieciešams lādēt visu braucienu bez pārtraukuma. To var uz īsu brīdi pievienot, kad ierīce ir atdzisusi, bet vēlāk kabeli atvienot. Ja uzlāde ir nepieciešama, īpaši svarīgi ir parūpēties par ēnainu turētāja atrašanās vietu un neapklāt tālruni ar biezu vāciņu, kas var aizturēt siltumu.

Vecāka tālruņa lietotājs sakaršanu var pamanīt ātrāk, jo akumulators vairs nav tik izturīgs pret slodzi. Taču jauna ierīce nav izņēmums: regulāri karsēta, arī tā nolietojas ātrāk nekā ierīce, kas tiek izmantota parastā temperatūrā. Vadītājam tas ir svarīgi nevis tehnisku sīkumu dēļ, bet ļoti ikdienišķas vēlmes dēļ, lai tālrunis uzticami darbotos tad, kad tas visvairāk nepieciešams.

Protams, turētāja atrašanās vieta neatrisinās visu: pārāk liels ekrāna spilgtums, spēcīga saule, slikti sakari un ilga uzlāde tāpat sildīs ierīci. Tomēr automašīnu ražotāji, turētāju izstrādātāji un paši vadītāji var sākt ar vienkāršu lietu – neturēt tālruni salona karstākajā vietā. Dažkārt akumulatoru vislabāk pasargā nevis jauna lietotne un ne dārgs aksesuārs, bet lēmums pārvietot tālruni nostāk no sakarsušā stikla.