24. decembris var nepatīkami pārsteigt: 2026. gada Ziemassvētkos iezīmējas nebūt ne pasakains scenārijs

Ja katru gadu pirms Ziemassvētkiem joprojām gaidāt to pašu ainu – baltu pagalmu, klusi krītošu sniegu, vieglu salu, bērnu pēdas kupenās un zem zābakiem čīkstošu ceļu –, šogad šāds sapnis var izrādīties krietni grūtāk piepildāms.

Ilgtermiņa prognozes Eiropā arvien skaļāk norāda uz citu virzienu: nevis stabilu baltu ziemu, bet siltāku, mitrāku un daudz mainīgāku sezonu. Tas nozīmē, ka lielākās ziemas galvassāpes var sagādāt nevis sniega kupenas, bet lietus, slapjš sniegs, stiprāki vēji, peļķes, atkala un pastāvīgi izmirkstoši apavi.

Un, lai gan šodien neviens nevar precīzi pateikt, kādi laikapstākļi Lietuvā būs tieši 24. decembrī, kopējais Eiropas signāls jau tagad liek kļūt uzmanīgiem. Sezonālās prognozes nav ikdienas laikapstākļu pareģojums – tās rāda tikai varbūtības un vispārējas tendences, nevis konkrētus laikapstākļus Ziemassvētku vakariņās pie jūsu mājas durvīm. „Copernicus“ skaidro, ka šādas prognozes vērtē, vai gaidāmā sezona, visticamāk, būs siltāka, aukstāka, mitrāka vai sausāka nekā parasti, taču laikapstākļus dienu no dienas pēc vairākiem mēnešiem precīzi prognozēt nav iespējams.

Neviens vairs nevar apsolīt baltus Ziemassvētkus

Ziemassvētki Lietuvā jau sen vairs nav garantēta balta pasaka. Vienu gadu sniega ir, citus – tikai pelēkas debesis, slapjas ielas un dubļaini pagalmi. Tomēr šajā sezonā satrauc ne tikai sniega jautājums. Satrauc tas, ka ziema var būt ļoti nepastāvīga.

Vācijā, kur laikapstākļu izmaiņas bieži atspoguļo plašākas Centrāleiropas un Rietumeiropas atmosfēras tendences, tiek prognozēts siltāks rudens un agra ziema. Vācijas Katastrofu novēršanas komiteja, balstoties uz Vācijas Meteoroloģijas dienesta datiem, ziņo, ka 2026. gada rudenim tiek prognozēta liela varbūtība, ka sezona būs siltāka par ierasto, savukārt laikposmam no novembra līdz janvārim norādīta 73 procentu varbūtība, ka temperatūra būs augstāka par vidējo.

No pirmā acu uzmetiena tas izklausās pat patīkami. Mazāk sala, mazāk malkas, no rītiem mazāk aizsalušu logu, mazāk sniega tīrīšanas. Taču siltākai ziemai ir ļoti nepatīkama ēnas puse: kad temperatūra turas ap nulli vai ir nedaudz virs tās, skaista sniega vietā bieži saņemam lietu, slapju sniegu, dubļus un bīstamu atkalu.

Tā ir ziema, kad no rīta pagalms izskatās kā peļķu lauks, vakarā viss sāk sasalt, bet nākamajā rītā ietve pārvēršas stiklā. Šāda ziema nav maiga. Tā vienkārši ir bīstama citā veidā.

Lielākais ienaidnieks var būt nevis aukstums, bet ūdens

Parasti cilvēki ziemai gatavojas, domājot par sniegu: lāpstas, sāls, ziemas riepas, siltāki apavi. Bet, ja sezona būs mitrāka, uzmanība būtu jāpievērš kam citam – ūdenim.

Lietus ziemā neizklausās tik draudīgs kā sniegputenis, taču tieši tas var sagādāt ļoti daudz nepatikšanu. Aizsērējušas lietus ūdens notekas, izmirkusi pagalma zeme, ūdens pagrabos, slidenas ietves, applūduši ceļi un izmirkusi augsne, kurai vēlāk pietiek ar nelielu salu, lai viss pārklātos ar ledu.

„Copernicus“ sezonālās prognozes Eiropai pašlaik rāda signālus par mitrāku nekā parasti rudeni kontinenta dienvidu un rietumu daļā, lai gan vienlaikus tiek uzsvērts, ka Eiropā šādu prognožu nenoteiktība ir lielāka nekā tropiskajos reģionos. Turpat norādīts, ka temperatūra daudzviet Eiropā, visticamāk, būs augstāka par ierasto, lai gan Ziemeļeiropā un Austrumeiropā šis signāls ir vājāks.

Lietuvai tas nenozīmē tiešu spriedumu: nevar apgalvot, ka Ziemassvētku vakarā noteikti līs vai noteikti nebūs sniega. Taču tas nozīmē, ka kopējais reģionālais fons nav klasisks „auksts, sauss, balts“. Daudz reālāks var būt mainīgs scenārijs: vienu nedēļu lietus, nākamo – slapjš sniegs, pēc tam īslaicīgs sals, atkala un atkal atkusnis.

Šāda ziema cilvēkus nogurdina vairāk nekā vienkāršs aukstums. Pie -8 grādiem var atbilstoši saģērbties un pierast. Pie pastāvīga ūdens, dubļiem un ledus pierast ir daudz grūtāk.

Vai Ziemassvētki būs balti?Attēls: Ilustratīvs attēls

Lietuvā pagaidām skaidrs ir tikai viens: prognoze vēl nav spriedums

Lietuvas Hidrometeoroloģijas dienests pašlaik sniedz tuvākā perioda ilgtermiņa prognozi: septembrī Lietuvā tiek prognozēta līdz 1 °C augstāka temperatūra par klimatisko normu, bet nokrišņu daudzums – līdz 25 procentiem lielāks par normu. Prognoze atjaunināta 2026. gada 25. augustā.

Tā vēl nav Ziemassvētku prognoze. Taču šādi rudens signāli ir svarīgi, jo mitrs un siltāks rudens var mainīt augsnes, upju, pagalmu un pilsētu kanalizācijas sistēmu stāvokli pirms ziemas. Ja zeme ilgi ir piesūkusies ar ūdeni un vēlāk sākas temperatūras svārstības ap nulli, problēmas rodas ļoti ātri.

Autovadītājiem tas nozīmē bīstamākus rītus. Gājējiem – slidenākas ietves. Cilvēkiem, kuri dzīvo zemākās vietās, – lielāku uzmanību ūdens novadīšanai. Privātmāju īpašniekiem notekcaurules, pagrabs, pagalma slīpums un kanalizācija būtu jāpārbauda nevis tad, kad ūdens jau stāv pie durvīm, bet gan tagad.

Tieši te arī slēpjas jaunais ziemas noteikums: jāgatavojas ne tikai aukstumam, bet arī mitrumam.

24. decembris var būt lielākais psiholoģiskais trieciens

Ziemassvētki cilvēkiem nav tikai datums kalendārā. Tā ir aina prātā. Sniegs, eglīte, sveces, siltums, mājīgums. Tāpēc, kad 24. decembrī aiz loga sniega vietā ir lietus, plusi, dubļi un vējš, cilvēki izjūt ne tikai vilšanos par laikapstākļiem. Rodas sajūta, ka kāds ir atņēmis pašus svētku fonu.

Taču tieši šāds scenārijs pēdējos gados Eiropā kļūst arvien pazīstamāks: ziema pienāk nevis kā viena skaidra sezona, bet gan kā sajaukums. Mazliet rudens, mazliet pavasara, dažas ziemas dienas un daudz pelēka starplaika starp tām.

Ja šogad tendences piepildīsies, Ziemassvētku laikā dažviet Eiropā stabila sala vietā var dominēt mitrums, vējš un nepastāvīga temperatūra. Lietuvā konkrētas atbildes vēl nav, taču šādam variantam noteikti ir vērts sagatavoties.

Tas nozīmē vienkāršas lietas. Negaidiet pirmo sniegu, lai uzliktu ziemas riepas. Neatstājiet notekcaurules pilnas ar lapām. Neaizmirstiet, ka slapjš ceļš naktī var pārvērsties ledū. Parūpējieties ne tikai par siltiem apaviem, bet arī par tādiem, kas neslīd. Ja dzīvojat mājā, pārbaudiet pagrabu, ūdens novadīšanu, jumtu un notekcaurules. Ja jums ir lauku māja, labāk to apskatīt pirms sala, nevis pēc pirmās lielākās lietusgāzes.

Siltāka ziema nav laba ziņa visiem

Daļa cilvēku, izdzirdot par siltāku ziemu, priecājas. Mazāki apkures rēķini, mazāk sniega tīrīšanas, vieglāka ikdiena. Taču šāda loģika darbojas tikai tad, ja siltums nāk bez ekstremāliem nokrišņiem, stipra vēja un pastāvīgām temperatūras svārstībām.

Ja aukstuma vietā nāk lietus, spēcīgi cikloni un atkala, problēmas tikai maina savu veidolu. Vieni vairs netīra sniegu, bet izsmeļ ūdeni no pagraba. Citi nesalst pieturā, bet paslīd uz ietves. Vēl citi priecājas, ka nav kupenu, bet lād ceļus, kuros pa nakti peļķes pārvēršas ledū.

Lūk, kāpēc ilgtermiņa prognozes šogad ir tik interesantas. Tās neļauj vienkārši pateikt: ziema būs laba vai slikta. Drīzāk – tā būs ziema, kurai ar vecajiem sagatavošanās paradumiem vien nepietiks.

Sniega lāpsta vēl var noderēt. Taču vienlaikus var būt vajadzīgi arī gumijas zābaki, labs lietusmētelis, darbojošs pagraba nosūcējs, iztīrītas notekcaurules, kārtīgas riepas un paradums biežāk pārbaudīt laikapstākļus.

Prognoze vēl nav spriedums. Taču tas ir brīdinājums: 2026. gada beigu ziema Eiropā var nebūt tāda, kādu mēs gribētu redzēt Ziemassvētku apsveikuma kartītēs.

Un, ja 24. decembrī aiz loga sniega čaboņas vietā dzirdēsiet lietus bungāšanu, tā ne vienmēr būs dīvaina izņēmuma situācija. Tā var būt jauna ziemas realitāte, pie kuras nāksies pierast ātrāk, nekā gribētos.