Neviens vairs nevēlas nogaršot plūmes: cepeškrāsnī tās pārvērtīsies aromātiskā mērcē pie siera

Uz virtuves galda stāv bļoda ar plūmēm. Vairākas jau ir pavisam mīkstas, viena otra saraukusi, bet ģimene, kas pirms nedēļas tās labprāt nesa saujām, tagad paiet garām, pat nepaskatoties. Izmest žēl, kompota gatavošanai nav noskaņojuma, bet ar plūmju ievārījumu skapītī bieži tāpat pietiek līdz nākamajam rudenim.

Tieši šādas plūmes cepeškrāsnī var pārvērsties pavisam citā ēdienā – biezā, aromātiskā saldskābā mērcē, ko gribas pasniegt pie cepta vai brī tipa siera, uz grauzdētas maizes, blakus gaļai vai pat siltā sviestmaizē. Tam nevajag sarežģītus produktus un ilgu stāvēšanu pie katla. Cepeškrāsns paveic svarīgāko darbu: koncentrē garšu, izceļ plūmju saldumu un piešķir viegli karamelizētu noti.

Šī metode īpaši noder tad, kad augļus vairs negribas ēst svaigus, taču tie vēl ir pavisam labi. Nedaudz pārgatavojusies plūme mērcei bieži ir pat piemērotāka nekā cieta un tikko nogatavojusies – tā ātrāk sadalās, izdala sulu un kļūst piesātinātāka.

Bļoda ar plūmēm, kas vairs neietilpst desertā

Plūmēm bieži piemīt viena dīvaina īpašība: to mājās vai nu nav nevienas, vai arī pēkšņi to ir tik daudz, ka vairs nav skaidrs, kur tās likt. Sākumā tās nonāk putrā, pīrāgā, bērnu uzkodu kārbiņā. Taču pēc dažām dienām visi ir pieēdušies, un bļoda sāk raisīt nevis apetīti, bet klusu pārmetumu.

Mērce ir ērts veids, kā šo bļodu izglābt, neizliekoties, ka vēl viens salds cepums tiks apēsts. Tās garša nav tāda kā ievārījumam: te svarīgs nav tikai cukurs, bet arī augļa skābenums, garšvielas, ķiploka asums un šķipsniņa sāls. Tāpēc plūmes no deserta pēkšņi pārceļas uz vakariņu šķīvi.

Izvēlieties nogatavojušās, bet ne sapelējušas plūmes. Ja kāda ir ļoti mīksta, to var izmantot, tikai bojātās vietas jāizgriež. Plūmes nomazgājiet, pārgrieziet uz pusēm un izņemiet kauliņus – tālāk viss notiek vienā cepamtraukā, bez papildu katliem un nepārtrauktas maisīšanas.

Cepeškrāsnī garša kļūst dziļāka

Apmēram kilogramu sagatavotu plūmju ieberiet cepamtraukā. Pievienojiet vienu vai divas sasmalcinātas ķiploka daiviņas, šķipsniņu sāls, maltus melnos piparus, pusi tējkarotes kanēļa un, ja jums patīk izteiktāka garša, nedaudz malta ingvera vai aso piparu. Pielejiet 2–3 ēdamkarotes ābolu etiķa vai citrona sulas un 2–4 ēdamkarotes cukura vai medus – daudzumu vērts pielāgot pašu plūmju saldumam.

Visu viegli samaisiet, trauku pārklājiet un cepiet līdz 180 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī aptuveni 30 minūtes. Pēc tam noņemiet vāku un cepiet vēl 20–30 minūtes, lai daļa sulas iztvaikotu. Plūmēm jābūt pilnībā savītušām, bet virtuvē jāizplatās aromātam, kas atgādina gan augļu pīrāgu, gan lēni sautējamas vakariņas.

Izcepto masu sasmalciniet ar rokas blenderi. Ja vēlaties laucinieciskāku, rupjāku mērci, pietiek to labi samaisīt ar karoti vai saspaidīt ar kartupeļu stampu. Nogaršojiet tikai beigās: dažkārt vajag vēl pilienu etiķa, ja mērce šķiet pārāk salda, bet citreiz – nedaudz medus, ja plūmes palikušas ļoti skābas.

Neviens vairs nevēlas nogaršot plūmes: cepeškrāsnī tās pārvērtīsies aromātiskā mērcē pie sieraAttēls: Pexels / Amanda Hemphill

Vakars, kad vienkāršs siers vairs nešķiet vienkāršs

Bieža situācija: vakarā mājās paliek gabaliņš siera, dažas maizes šķēles un vēlme apēst kaut ko siltu, bet vairs negatavot kārtīgas vakariņas. Uz šķīvja nonāk apcepts siers, blakus – karote plūmju mērces, un jau ir grūti atturēties no maizes mērcēšanas tajā. Tas pats produkts, kas viens pats būtu bijis tikai uzkoda, pēkšņi izskatās pēc pārdomāta ēdiena.

Šī mērce ļoti labi sader ar ceptu kamambēru, brī vai kazas sieru, kā arī ar nogatavinātu cieto sieru. Sāļums un treknums nomierina plūmju skābumu, bet augļu saldums izceļ siera garšu. Uzkodu galdā tā var aizstāt ierasto dzērveņu vai vīģu piedevu.

Tomēr aprobežoties tikai ar sieru noteikti nevajag. Plūmju mērce labi sader ar ceptu vistu, pīli, cūkgaļas karbonādi, dārzeņu plācenīšiem vai kartupeļu pankūkām. Ar to var apziest tortilju pirms siera un ceptu dārzeņu pievienošanas, iemaisīt gaļas marinādes pamatnē vai uzziest uz grauzdiņa ar biezpienu.

Kāpēc mājās gatavota mērce dažkārt neizdodas

Visbiežākā kļūda ir mēģinājums visu pasteidzināt un jau no sākuma cept nepārklātu trauku ļoti karstā cepeškrāsnī. Tad malas var piedegt, cukurs sāk kļūt rūgts, bet plūmju vidus vēl nebūs izšķīdis. Pirmais cepšanas posms ar vāku vai foliju ļauj augļiem mierīgi kļūt mīkstiem savā sulā.

Otra problēma – pārāk daudz cukura. Plūmes ir dažādas: vienas saldas kā medus, citas patīkami skābas, tāpēc receptē norādītais daudzums ir tikai sākums, nevis stingrs noteikums. Ja mērci gatavo pie siera vai gaļas, labāk atstāt tai dzīvīgumu, nekā pārvērst to desertā līdzīgā biezenī.

Ģimenei ar bērniem var pagatavot maigāku variantu – bez asajām garšvielām, ar kanēli un mazāk ķiploku. Tie, kam patīk izteiktāka garša, var pievienot svaigu čili, šļakatu balzametiķa vai šķipsniņu kūpinātas paprikas. Virtuvē svarīgākais nav akli ievērot vienu versiju, bet saprast, ar ko mērce tiks ēsta.

Atdzisušo mērci ievietojiet tīrā burciņā un glabājiet ledusskapī, bet ilgākai uzglabāšanai karstu sapildiet sterilizētās burciņās. Tomēr visbiežāk to ilgi glabāt nenākas: pagaršojot kopā ar sieru, gribas vēl vienu karotīti. Dažkārt labākais atlikušo plūmju liktenis nav vēl viens salds pīrāgs, bet gan maza burciņa mērces, kuras dēļ vakariņas šķiet krietni bagātīgākas.