Kāpēc tomātus nekad nevajadzētu glabāt ledusskapī

Šķiet pilnīgi loģiski: nopirkāt tomātus, atnesāt tos mājās, daļu ielikāt bļodā, bet pārējos – ledusskapī. Galu galā tā tie ilgāk saglabāsies, nesabojāsies, nekļūs mīksti, neiztecēs uz galda un pēc dažām dienām nebūs jāizmet.

Tā dara ļoti daudzi cilvēki. Īpaši vasarā, kad mājās tomātu kļūst vairāk: vieni ir no veikala, citi no tirgus, trešie – no siltumnīcas vai kaimiņienes maisiņa, kas sākas ar teikumu „ņem, jo mēs vairs nepaspējam tos apēst“.

Taču tieši šeit sākas kļūda. Tomāts nav gurķis, ne salāti un ne zemenes. Ledusskapis tam bieži vien nedara labu, bet gan nodara lāča pakalpojumu. No ārpuses tas vēl var izskatīties skaists, sarkans un stingrs, bet iekšēji jau būs zaudējis to, kādēļ tomāts vispār ir garšīgs, – aromātu, sulīgumu un īsto vasaras garšu.

Ledusskapis tomātu ne tikai atdzesē – tas izmaina tā garšu

Tomāti ir siltumu mīloši augļi. Tie nogatavojas, kļūst mīkstāki un iegūst savu garšu nevis aukstumā, bet diezgan siltā vidē. Tāpēc, kad nogatavojies tomāts uz ilgāku laiku nonāk ledusskapī, ar to sāk notikt nepatīkamas pārmaiņas.

Vispirms cieš tekstūra. Tomāta mīkstums var kļūt graudains, diezgan sauss, it kā zaudējis dzīvīgumu. Izņemat šādu tomātu, sagriežat, bet tas vairs nav tik patīkami sulīgs. Dažreiz šķiet, ka tas ir it kā ūdeņains, bet vienlaikus bez īstas garšas. It kā sarkans, bet tukšs.

Otrkārt, vājinās aromāts. Tomāta garša lielā mērā ir atkarīga no smaržas. Jums var būt skaists, liels, sarkans tomāts, bet, ja tas nesmaržo, ēdot tas bieži vien atgādina vienkārši mitru dārzeni. Ledusskapis var nomākt tieši tās vielas, kas rada pazīstamo tomāta smaržu.

Treškārt, aukstumā palēninās dabiskie nogatavošanās procesi. Ja tomāts vēl nebija pilnībā nogatavojies, ledusskapī tas nevis „nogatavosies“, bet vienkārši sastingst. No ārpuses tas var kļūt sarkans, bet iekšpusē palikt ciets, skābens un neizteiksmīgs.

Tāpēc arī notiek šī dīvainā lieta: tomāts izskatās labs, bet salātos nemaz nepriecē.

Kāpēc veikalā pirktie tomāti pēc atrašanās ledusskapī kļūst vēl sliktāki

Ar mājās audzētiem, labi nogatavojušiem tomātiem ledusskapis jau var sabojāt garšu. Taču ar veikalā pirktajiem tas bieži nodara vēl lielāku kaitējumu.

Veikalos tomātus nereti novāc vēl līdz galam nenogatavojušos, lai tie labāk izturētu transportēšanu, kastes, plauktus un ceļu līdz jūsu virtuvei. Tiem jau tā nav tādas garšas kā tikko no zara noplūktam siltumnīcas tomātam. Ja šādu tomātu vēl ieliekat ledusskapī, tā izredzes kļūt garšīgam samazinās vēl vairāk.

Īpaši tas jūtams ziemā. Nopērkat skaisti izskatīgus tomātus, ieliekat tos ledusskapī, pēc dažām dienām sagriežat vakariņām un iegūstat kaut ko sarkanu, bet gandrīz bez garšas. Tad sakāt: „Mūsdienās tomāti vairs nav tādi.“ Daļēji tā ir taisnība. Taču dažreiz pēdējo triecienu tiem nodarām paši.

Ja tomāts vēl ir diezgan ciets, labāk atstāt to uz galda, sausā vietā, prom no tiešiem saules stariem un karstuma. Dienas vai pāris dienu laikā tas var kļūt ievērojami garšīgāks. Ledusskapī šāda brīnuma nebūs.

Kur tad glabāt tomātus?

Labākā vieta lielākajai daļai veselu, ne pārgatavojušos tomātu ir istabas temperatūra. Nevis uz radiatora, ne uz saulainas palodzes, ne pie plīts, bet vienkārši uz virtuves galda, plauktiņā vai bļodā.

Svarīgi, lai tie netiktu saspiesti. Ja tomātus saliksiet citu uz cita dziļā maisā vai kastē, apakšā esošie ātrāk kļūs mīksti, var sākt plaisāt vai bojāties. Labāk salikt tos vienā kārtā vai vismaz tā, lai tie netiktu saspiesti.

Vēl viena maza, bet noderīga lieta – glabāt tomātus ar kātiņa vietu uz leju. Tā tie var lēnāk zaudēt mitrumu un nedaudz labāk saglabāties. Tas nav brīnums, bet, ja tomātu ir daudz, šādi sīkumi dažkārt palīdz.

Nenogatavojušos tomātus var glabāt istabas temperatūrā, līdz tie iegūst krāsu un kļūst mīkstāki. Ja vēlaties paātrināt nogatavošanos, daži tos novieto blakus āboliem vai banāniem, jo šie augļi izdala nogatavošanos veicinošas gāzes. Tikai tad jāseko līdzi, lai tomāti nepārgatavotos pārāk ātri.

Nogatavojušos tomātus vislabāk apēst dažu dienu laikā. Un tieši tāda ir visa būtība: tomāts nav produkts, ko vērts glabāt divas nedēļas, cerot, ka tas paliks kā tikko noplūkts.

Kad ledusskapis tomēr ir nepieciešams

Lai gan saka, ka tomātus nevajadzētu glabāt ledusskapī, ir daži izņēmumi.

Pirmais – sagriezts tomāts. Ja tomātu jau esat pārgriezis, to nevajadzētu atstāt uz galda. Sagrieztam vai iesāktam tomātam jānonāk ledusskapī, vislabāk – hermētiskā traukā. Tā tas mazāk izžūs, nepiesūksies ar citām smakām un būs drošāks lietošanai uzturā.

Otrais – ļoti nogatavojušies tomāti, kurus nepaspēsiet apēst. Ja redzat, ka tomāti jau ir mīksti, ļoti gatavi un tūlīt sāks bojāties, ledusskapis var būt pagaidu glābiņš. Tas palēninās bojāšanos un dos vēl vienu vai divas dienas. Taču jāsaprot, ka garša tādēļ neuzlabosies, bet visbiežāk nedaudz cietīs.

Trešais – karstums. Ja mājās ir ļoti karsti, piemēram, virtuvē ir augsta temperatūra, tomāti uz galda var sabojāties pārāk ātri. Tad ledusskapis var būt mazākais ļaunums, īpaši, ja runa ir par jau pilnībā nogatavojušiem tomātiem. Tikai pirms ēšanas tos ieteicams izņemt agrāk un ļaut sasilt līdz istabas temperatūrai. Auksts tomāts gandrīz vienmēr šķiet mazāk garšīgs.

Lielākā kļūda – nopirkt pārāk daudz

Ļoti bieži tomāti nonāk ledusskapī nevis tāpēc, ka tā būtu labāk, bet gan tāpēc, ka to vienkārši ir pārāk daudz. Ieraudzījāt akciju, nopirkāt par kilogramu vairāk, vēl kaimiņiene atnesa no siltumnīcas, vēl tirgū bija skaisti – un, lūk, virtuvē jau ir pilna bļoda.

Tad sākas glābšanas operācija: daļa ledusskapī, daļa salātos, daļa gaida savu kārtu. Taču tomātiem nepatīk ilgi gaidīt.

Ja redzat, ka tos neapēdīsiet, labāk uzreiz saplānot, ko ar tiem darīsiet. Pārgatavojušos tomātus var izmantot mērcei, zupai, sautējumam, tomātu smēriņam vai vienkārši izcept cepeškrāsnī ar ķiploku un olīveļļu. Tā tie būs daudz noderīgāki nekā skumji stāvot ledusskapja atvilktnē, līdz pārvērtīsies mīkstā masā.

Īpaši labs risinājums ir tomātu mērce. Pat ne pārāk iespaidīgi tomāti, apcepti ar sīpolu, ķiploku, zaļumiem un nedaudz sāls, var pārvērsties par lielisku pamatu makaroniem, sautējumiem vai zupai.

Kā saprast, ka tomāts vairs nav derīgs

Tomāts jāizmet, ja tam ir pelējums, nepatīkama skāba vai puvuma smaka, tas ir gļotains, stipri iedobies vai caurs, bet no iekšpuses tek aizdomīgs šķidrums. Neliels mīkstums vēl nenozīmē, ka tomāts ir slikts, taču skaidras bojāšanās pazīmes jau nav vieta kompromisiem.

Ja tomāts ir tikai pārgatavojies, bet tam nav pelējuma un sliktas smakas, to vēl var izmantot termiski apstrādātā ēdienā. Taču salātiem šāds tomāts visbiežāk vairs nebūs patīkams.

Svarīgākais ir nemēģināt glābt sapelējušu tomātu, nogriežot tikai redzamo vietu, īpaši, ja tas ir mīksts un sulīgs. Pelējums šādos produktos var būt izplatījies plašāk, nekā redzat ar acīm.

Īss noteikums, ko vērts atcerēties

Ja tomāts ir vesels, nesagriezts un vēl nav uz bojāšanās robežas, glabājiet to istabas temperatūrā. Ja tas nav nogatavojies, ļaujiet tam nogatavoties uz galda. Ja tas ir sagriezts vai jau pārgatavojies, tad ledusskapis var būt nepieciešams, bet tikai uz neilgu laiku.

Tomāts ir vislabākais tad, kad tas smaržo, ir sulīgs un tiek ēsts nevis ledaini auksts, bet istabas temperatūrā. Tieši tad atklājas tā garša – tā, kuras dēļ vasarā cilvēki var ēst visvienkāršāko maizes šķēli ar tomātu, sāli un nedaudz eļļas un teikt, ka neko vairāk nevajag.

Tāpēc nākamreiz, kad roka automātiski sniegsies ielikt tomātus ledusskapja atvilktnē, apstājieties. Varbūt jūs nevis sargājat to svaigumu, bet klusām atņemat tiem garšu.

Dažreiz tomātam vajag nevis aukstumu, bet vienkārši nedaudz vietas uz galda.