Kāpēc nabadzīgie, kuri vēlas izskatīties bagāti, tik ļoti kaitina?

Kaitina nevis pats naudas trūkums. Kaitina izlikšanās. Tā dīvainā vēlme parādīt, ka dzīvo labāk, nekā patiesībā dzīvo, lai gan iekšēji jau sen spiež kredīti, pirkumi uz nomaksu un pastāvīgs satraukums par nākamo rēķinu.

Tā ir ļoti pazīstama situācija. Cilvēkam vēl nav uzkrājumu, bet viņš jau pērk jaunāko tālruni. Vēl tik tikko velk līdz mēneša beigām, bet paņem automašīnu, kuru patiesībā nevar atļauties uzturēt. Vēl nezina, kā samaksās par apkuri, bet sociālajos tīklos rāda restorānus, ceļojumus un dārgas lietas. No malas tas izskatās pēc veiksmes, taču bieži aiz tā slēpjas vienkārša vēlme neizskatīties sliktāk par citiem.

Problēma nav nabadzībā, bet izlikšanās

Nabags cilvēks pats par sevi nekaitina. Daudzi cilvēki dzīvo pieticīgi, strādā, taupa, plāno un nevienam neko nepierāda. Šādi cilvēki bieži izraisa cieņu, jo viņi dzīvo atbilstoši savām reālajām iespējām.

Pavisam cita lieta ir tad, kad cilvēkam nav naudas, bet viņš izmisīgi veido bagāta cilvēka tēlu. Tad sākas dārgas lietas uz nomaksu, apģērbs tikai logotipa dēļ, tālrunis par pēdējo naudu un automašīna, kuras remontam vēlāk nākas aizņemties.

Tas kaitina tāpēc, ka apkārtējie bieži redz neatbilstību. Kad cilvēks runā par “augstu līmeni”, bet nespēj atmaksāt parādu draugam, tēls sāk izskatīties vairs ne iespaidīgs, bet gan skumjš.

Kāpēc cilvēki tā dara?

Visbiežāk salīdzināšanās dēļ. Sociālie tīkli ir panākuši to, ka cilvēks pastāvīgi redz citu atvaļinājumus, pirkumus, mājas, automašīnas, vakariņas un šķietami perfektu dzīvi. Dabiski rodas sajūta: “Kāpēc es tā nedzīvoju?”

Tad rodas vēlme vismaz uz īsu brīdi justies “ne sliktāk”. Jauns tālrunis sniedz īslaicīgu prieku. Dārgāka automašīna paaugstina pašvērtējumu. Skaista fotogrāfija restorānā rada iespaidu, ka viss tiek kontrolēts.

Taču šī sajūta ātri pāriet. Pēc dažām dienām lieta kļūst ierasta, bet maksājumi paliek. Tad vajag jaunu pirkumu, jaunu pierādījumu, jaunu uzmanību. Tā cilvēks iekrīt lokā, kurā vairs nedzīvo, bet pastāvīgi tēlo labāku sevis versiju.

Kredīti kļūst nevis par palīdzību, bet par slazdiem

Kredīts pats par sevi nav ļaunums. Dažkārt tas ir nepieciešams mājoklim, automašīnai, biznesam vai svarīgam dzīves posmam. Problēma sākas tad, kad aizņemas nevis vajadzības, bet tēla dēļ.

Tālrunis, ceļojums, grezns pulkstenis, dārgas mēbeles vai svinības “lai cilvēki redzētu” – tā jau ir bīstama zona. Šādi pirkumi uz īsu brīdi sniedz gandarījumu, bet ilgtermiņā atņem brīvību.

Cilvēks sāk strādāt nevis sev, bet maksājumiem. Viņa alga vēl nav ieskaitīta, bet nauda jau ir sadalīta bankai, līzingam, kredītkartei un vecajiem parādiem. No ārpuses viņš joprojām var izskatīties “solīdi”, bet iekšēji dzīvo spriedzē.

Kāpēc tas tik ļoti kaitina apkārtējos?

Tāpēc, ka šāds cilvēks bieži pats sāk vērtēt citus pēc lietām. Viņš var izsmiet vecāku automašīnu, lētāku tālruni, vienkāršāku apģērbu vai pieticīgāku atvaļinājumu, lai gan viņa paša “greznība” turas uz parādiem.

Tad rodas liekulības sajūta. Ne tāpēc, ka cilvēks ir nabadzīgs. Bet tāpēc, ka viņš izliekas esam augstāks par citiem un vēl mēģina citus pazemot.

Patiesi turīgi cilvēki bieži uzvedas mierīgāk. Viņiem nav nepieciešams katru pirkumu pārvērst par izrādi. Bet cilvēks, kurš tikai cenšas izskatīties bagāts, bieži ļoti vēlas, lai visi to pamanītu.

Īsta bagātība izskatās citādi

Īsta finansiālā stabilitāte nav jaunākais tālrunis vai automašīna pie daudzdzīvokļu nama. Tā ir miers. Kad nav jābaidās no rēķiniem. Kad negaidīts remonts nesagrauj mēnesi. Kad nav sev jāmelo, ka “kaut kā jau atmaksāšu”.

Bagātāks izskatās nevis tas, kurš visu demonstrē, bet tas, kurš dzīvo atbilstoši savām iespējām un pamazām stiprina pamatu: samazina parādus, veido uzkrājumu, iegulda prasmēs, veselībā, mājoklī, darbā vai biznesā.

Vēlme dzīvot labāk ir pilnīgi normāla. Slikti kļūst tad, kad cilvēks sajauc labāku dzīvi ar tās imitāciju.

Ko darīt, ja atpazināt sevi?

Pirmais solis – pārstāt pirkt lietas cilvēkiem, kuri pat neapmaksās jūsu rēķinus. Otrais – godīgi paskatīties, cik maksā jūsu tēls. Trešais – vismaz daļu enerģijas novirzīt nevis tam, kā izskatīties bagātam, bet tam, kā patiesībā kļūt finansiāli mierīgākam.

Dažkārt pieticīgāka dzīve šodien ir daudz gudrāka nekā grezna izrāde uz parāda. Jo lietas var radīt iespaidu uz dažām minūtēm, bet finansiāls miers maina visu dzīvi.