Apavi sākuši smirdēt tā, ka kauns tos novilkt? Etiķis atrisina problēmu labāk nekā dārgi aerosoli

Ir apavi, kurus novelkot gribas izlikties, ka nekas nav noticis. Īpaši pēc garas darba dienas, ceļojuma, treniņa vai pastaigas mitrā laikā. No ārpuses tie var izskatīties pilnīgi normāli, bet, tiklīdz tos atstāj priekšnamā, smaka izplatās tā, ka kļūst skaidrs: problēma vairs nav tikai kosmētiska.

Visbiežāk pirmais impulss ir vienkāršs – nopirkt aerosolu. Veikalos to ir pilns: vieni sola „svaigumu“, citi „sportisku aromātu“, vēl citi vienkārši nomāc smaku ar spēcīgu parfīmu. Bet tieši šeit slēpjas kļūda. Ja apavi jau ir piesūkušies ar sviedriem un mitrumu, viens pats aromatizētājs problēmu neatrisinās. Tas tikai sajauks slikto smaku ar mākslīgu aromātu, un rezultāts reizēm būs vēl briesmīgāks.

Man vislabāk sevi pierādījusi vienkārša metode – parastais etiķis. Tas pats, kas stāv virtuvē. Tas maksā centus, bet var paveikt vairāk nekā skaisti iesaiņots aerosols.

Kāpēc apavi vispār sāk smirdēt

Nepatīkama apavu smaka parasti nerodas tāpat vien. Apavu iekšpuse ir gandrīz ideāla vieta smakas veidošanai: silta, tumša, mitra un ar mazu gaisa cirkulāciju. Mayo Clinic skaidro, ka apavi rada siltu, tumšu un mitrumu aizturošu vidi, kurā viegli vairojas baktērijas un sēnītes, un tas var izraisīt pēdu un apavu smaku.

Cleveland Clinic arī norāda, ka smaka rodas tad, kad uz ādas un apavos esošās baktērijas sadala sviedrus; siltums, mitrums un tumsa šādiem mikroorganismiem ir ļoti labvēlīgi apstākļi.

Tāpēc, ja apavi pēc katras valkāšanas reizes nonāk tieši slēgtā skapī, smaka tikai pastiprināsies. Tie nepaspēj izžūt, zolītes piesūcas ar mitrumu, un tad nepalīdz pat tīras zeķes.

Etiķis šeit ir noderīgs nevis tāpēc, ka „labi smaržo“. Pats par sevi tas smaržo asi. Taču tā mērķis nav nomākt smaku, bet palīdzēt samazināt to, kas šo smaku izraisa.

Kā es izmantoju etiķi, lai nesabojātu apavus

Svarīgākais noteikums – apavus nevajag mērcēt. Etiķis nav brīnumains baseins, kurā iemest sporta apavus un izvilkt jaunus. Ja pārspīlēsiet, varat sabojāt līmi, iekšpusi, ādu vai krāsu.

Es rīkojos ļoti vienkārši: sajaucu etiķi ar ūdeni aptuveni attiecībā 1:1. Piemēram, pusi glāzes etiķa un pusi glāzes ūdens. Tad šajā šķīdumā samitrinu tīru drāniņu vai vates plāksnīti un iztīru apavu iekšpusi.

Neieleju. Neapleju. Nemērcēju. Vienkārši noslauku tās vietas, kur uzkrājas smaka: zolīti, pirkstu zonu un papēža daļu.

Ja zolītes ir izņemamas, es tās izņemu un notīru atsevišķi. Bieži tieši zolītes ir galvenais smakas avots. Pēc tīrīšanas visu atstāju kārtīgi izžūt. Ideālā gadījumā – svaigā gaisā, bet ne uz radiatora un ne tiešos saules staros, jo karstums var deformēt apavus.

Kad etiķis izgaro, tā smaka pazūd kopā ar daļu nepatīkamās apavu smakas.

Vienu kļūdu es nekad nepieļautu

Es nekad nelejtu etiķi tieši apavā. Šķiet, ka tā būs „stiprāk“, bet patiesībā varat sev sagādāt nepatikšanas. Apavs izmirkst, ilgi žūst, var atlīmēties iekšējie slāņi un rasties vēl savādāka smaka.

Īpaši uzmanīgi jāizturas pret ādas, zamšādas, nubuka vai dārgākiem apaviem. Šādiem apaviem līdzeklis vispirms noteikti jāizmēģina nelielā, neredzamā vietā. Etiķis zamšādai un nubukam var būt pilnīgi nepiemērots, jo var atstāt traipus vai izmainīt virsmu.

Sporta apaviem, tekstila apaviem vai vienkāršākiem ikdienas apaviem šī metode parasti ir piemērotāka, taču arī tad nevajag pārspīlēt.

Vēl viena svarīga lieta: etiķi nedrīkst jaukt ar balinātāju vai hloru saturošiem līdzekļiem. Šādus eksperimentus mājsaimniecībā labāk vispār neveikt.

Ja smaka ir ļoti spēcīga, ar etiķi vien var nepietikt

Ja apavi smird jau ilgu laiku, viena tīrīšanas reize var tikai samazināt smaku, bet ne pilnībā to novērst. Tad es veicu otru soli.

Kad apavi pilnībā izžuvuši, ieberu iekšā sodu. Vislabāk nevis uzreiz apavos, bet plānā zeķē, marles maisiņā vai papīra kafijas filtrā. Ielieku to apavos uz nakti. Soda palīdz absorbēt atlikušo mitrumu un neitralizēt smaku.

No rīta to izņemu un kārtīgi izvēdinu apavus. Ja nepieciešams, pēc dažām dienām procedūru atkārtoju vēlreiz.

Ļoti labi palīdz arī vienkārša apavu rotācija. Vienu un to pašu pāri nevajadzētu valkāt katru dienu, īpaši, ja kājas mēdz svīst. Apaviem nepieciešama vismaz diennakts, lai izžūtu. Mayo Clinic iesaka, kad iespējams, izņemt apavu ieliktņus, lai tie ātrāk izžūtu.

Smaka reizēm sākas nevis apavos, bet pēdās

Ja apavi sāk smirdēt ļoti ātri, pat tad, kad tos tīrāt un žāvējat, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai apaviem. Iespējams, problēma sākas ar pēdu svīšanu, nepiemērotām zeķēm vai sēnīti.

Katru dienu mazgājiet pēdas, rūpīgi nosusiniet pirkstu starpas, izvēlieties tīras zeķes un izvairieties no sintētiskām zeķēm, kas aiztur mitrumu. Mayo Clinic iesaka izvēlēties zeķes no mitrumu absorbējošiem materiāliem, piemēram, kokvilnas vai īpašiem mitrumu iztvaicējošiem audumiem.

Ja ir nieze, lobīšanās, plaisājoša āda starp pirkstiem, apsārtums vai ļoti spēcīga smaka, tā vairs var nebūt tikai „apavu problēma“. Šādā gadījumā labāk konsultēties ar farmaceitu vai ārstu, jo sēnīšu infekcija pati no sevis nepazudīs tikai ar etiķi apavu iekšpusē.

Kā nepieļaut smakas atgriešanos

Mans noteikums ir vienkāršs: apaviem ir jāizžūst. Ja atgriežos pēc lietus, izņemu tos no skapja, izņemu zolītes, piebāžu ar papīru vai atstāju vēdināmā vietā. Ja pēc treniņa sporta apavi ir mitri, es tos nelieku slēgtā somā un neatstāju automašīnā.

Zolītes ir vērts mainīt biežāk, nekā to dara daudzi. Reizēm šķiet, ka apavi vēl ir labi, bet zolīte jau sen ir kļuvusi par smakas avotu.

Etiķi izmantoju tad, kad smaka jau ir parādījusies. Sodai ļauju uzsūkt mitrumu. Vēdinu – katru dienu. Un tieši šī kombinācija darbojas labāk nekā viens dārgs aerosols, kas tikai aromatizē problēmu no augšas.

Vienkāršs triks, kas patiešām var izglābt apavus

Parastais etiķis nav grezns, skaists vai smaržīgs risinājums. Taču tas ir praktisks. Tas palīdz tad, kad apavi vēl nav sabojāti, bet jau skaidri lūdz pēc palīdzības.

Svarīgākais ir izmantot to gudri: atšķaidīt ar ūdeni, nepārmērcēt apavus, vispirms izmēģināt nelielā laukumā un pēc tīrīšanas kārtīgi izžāvēt.

Jo slikta apavu smaka parasti nerodas vienas dienas laikā.

Bet, ja neko nedarīsiet, kādu dienu to sajutīs ne tikai jūs.