Slepenais un unikālais lidojums: ar kādu lidmašīnu CIP vadītājs lidoja uz Maskavu?

CIP direktora Džona Ratklifa ceļojums uz Maskavu kļuva par vienu no pēdējo dienu dīvainākajiem stāstiem. Ne tikai tāpēc, ka augsta ranga ASV izlūkdienesta vadītājs negaidīti nonāca Krievijā, bet arī tāpēc, ar kādu lidmašīnu viņš tur ieradās.

Publiski pieejamie lidojumu izsekošanas dati parādīja, ka Maskavas Vnukovas lidostā nolaidās ASV Gaisa spēku Boeing C-17A Globemaster III. Tas nav parasts biznesa vai diplomātiskais lidaparāts, bet gan milzīga stratēģiskā militārā transporta lidmašīna, ko parasti izmanto karavīru, tehnikas, kravu un īpašu misiju pārvadāšanai. Lidojums bija saistīts ar izsaukuma signālu RCH4555 / REACH 4555, bet pati vizīte notika bez iepriekšēja publiska paziņojuma.

Kāpēc šis lidojums radīja tik daudz jautājumu?

ASV militārās lidmašīnas nolaišanās Maskavā pati par sevi ir ļoti rets notikums. Vēl vairāk pārsteidza tas, ka runa bija nevis par nelielu valdības lidaparātu, bet gan par C-17A „Globemaster III” – vienu no svarīgākajām ASV militārā transporta lidmašīnām. Saskaņā ar ziņām šis bija pirmais šāds C-17 lidojums uz Maskavu daudzu gadu laikā, un maršruts veda caur Rīgu.

Tieši Rīga šajā stāstā kļuva par vēl vienu detaļu, ko pamanīja aviācijas vērotāji. Tiek ziņots, ka Ratklifs uz Eiropu ieradās ar citu valdības lidaparātu, bet vēlāk Rīgā pārsēdās C-17A, kas veica lidojuma pēdējo posmu uz Maskavu. Šāds lēmums šķiet neparasts, jo tikai pasažieru pārvadāšanai C-17 nav ērtākā vai loģiskākā izvēle.

Tas arī rada jautājumu: kāpēc tika izvēlēta tieši šī lidmašīna?

Kas ir C-17A „Globemaster III”?

C-17A „Globemaster III” ir smaga militārā transporta lidmašīna, kas izstrādāta, lai ātri pārvietotu karavīrus, militāro tehniku un lielas kravas uz dažādām pasaules vietām. ASV Gaisa spēki to dēvē par vienu no elastīgākajiem transporta lidaparātiem savos spēkos. Tā var pārvadāt aptuveni 74,8 tonnas kravas un bez papildu degvielas uzpildes ar lielu kravu nolidot aptuveni 2400 jūras jūdžu.

Lidmašīnai ir liela aizmugurējā rampa, caur kuru iespējams iekraut militāro tehniku, transportlīdzekļus, konteinerus vai citu nestandarta kravu. „Boeing” norāda, ka C-17 var nogādāt lielu aprīkojumu, krājumus un karavīrus tieši uz galvenajām bāzēm vai uz sarežģītākiem, mazāk sagatavotiem laukumiem.

Vienkārši sakot, tā nav „ērta lidmašīna vadītājiem”. Tas ir militārais darba zirgs, kas paredzēts situācijām, kad nepieciešama uzticamība, plaša telpa, elastība un iespēja darboties sarežģītos apstākļos.

Kāpēc izlūkdienesta vadītājs varēja izvēlēties šādu lidaparātu?

Oficiāli netika paziņots, kāpēc ceļojuma pēdējam posmam tika izvēlēts tieši C-17A. Tomēr šāda izvēle var liecināt par vairākiem apstākļiem.

Pirmkārt, tas varēja būt drošības apsvērums. Militārajam transporta lidaparātam ir savas sakaru, navigācijas un aizsardzības sistēmas, bet šāda līmeņa vizītei Maskavā drošība būtu viena no svarīgākajām prioritātēm. Otrkārt, C-17 var pārvadāt ne tikai pasažierus, bet arī papildu aprīkojumu, apsardzes komandu vai citus misijai nepieciešamus komponentus.

Treškārt, šāda lidmašīna sūta arī politisku signālu. Kad ASV izlūkdienesta vadītājs ierodas nevis ar diskrētu biznesa lidmašīnu, bet ar lielu militāro lidaparātu, pats lidojums kļūst par vēstījumu: tā nav parasta diplomātiska vizīte, bet gan nopietna valsts līmeņa misija.

Par ko Maskavā varēja runāt?

Kremlis apstiprināja, ka CIP direktors Maskavā tikās ar Krievijas izlūkdienestu pārstāvjiem, taču Vladimirs Putins ar viņu netikās. Oficiālie tikšanos mērķi līdz galam nav atklāti. ASV prezidents Donalds Tramps vizīti raksturoja kā daļēji ierastu, tomēr starptautiskie plašsaziņas līdzekļi to vērtē kā daudz jutīgāku signālu.

„Axios” ziņoja, ka Ratklifs Maskavā varēja izvirzīt ideju par Donalda Trampa, Vladimira Putina un Volodimira Zelenska trīspusēju tikšanos, kurai būtu jāatdzīvina iestrēgušās sarunas par karu Ukrainā. Tikmēr „The Wall Street Journal” rakstīja, ka misija bija ļoti slepena un par to iepriekš nezināja pat daļa augsta ranga ASV amatpersonu.

Citos vērtējumos minēts, ka vizīte varēja būt saistīta arī ar brīdinājumu Krievijai par iespējamām darbībām pret NATO, hibrīdoperācijām Eiropā vai plašāku drošības eskalāciju. Šādas versijas oficiāli nav pilnībā apstiprinātas, tomēr tās izskaidro, kāpēc ceļojumam varēja tikt izvēlēts neparasti drošs un jaudīgs militārais lidaparāts.

Kāpēc šis stāsts ir svarīgs?

Šis lidojums ir svarīgs ne tikai aviācijas entuziastiem. Tas parāda, ka pat ļoti saspringto ASV un Krievijas attiecību apstākļos izlūkdienestu kanāli nav pilnībā slēgti. Šādas vizītes parasti nenotiek nieku dēļ. Ja CIP vadītājs lido uz Maskavu un tam tiek izvēlēta militārā transporta lidmašīna, var pieņemt, ka nodotais vēstījums bija svarīgs.

C-17A „Globemaster III” šajā stāstā kļuva par kaut ko vairāk nekā transportlīdzekli. Tā pārvērta slepenu diplomātisko misiju par visai pasaulei redzamu signālu. Oficiāli joprojām nav atklāts, kādas tieši bija sarunas Maskavā, taču pats lidojums jau parādīja: aiz slēgtām durvīm notiek procesi, kas var būt saistīti ar Ukrainu, NATO drošību un plašāku ASV un Krievijas konfrontāciju.

Dažkārt daudz pasaka ne tikai tas, par ko tiek runāts tikšanās laikā, bet arī tas, ar kādu lidmašīnu uz tām tiek lidots.