Prece jau ir jūsu grozā, bet kase var pateikt “nē”: veikalos briest pārmaiņas, par kurām daudzi vēl nezina

Nākotnē veikalā var notikt situācija, kas šodien vēl izklausītos dīvaini. Pircējs paņem preci no plaukta, ieliek to grozā, atnes pie kases, bet tur sistēma to noskenē un vienkārši vairs neļauj pārdot.

Ne tāpēc, ka kartē trūktu naudas.
Ne tāpēc, ka prece būtu ievadīta nepareizi.
Ne tāpēc, ka kasiere kaut ko nebūtu pamanījusi.

Bet tāpēc, ka pats kods uz iepakojuma var “pateikt” vairāk, nekā redz cilvēka acis.

Lietuvas veikalos pamazām tuvojas pārmaiņas, kas no pirmā acu uzmetiena šķiet nenozīmīgas: ierasto svītrkodu vietā uz precēm arvien biežāk parādīsies jaunās paaudzes divdimensiju kodi. Tie atgādinās QR kodus, taču to nozīme būs daudz lielāka nekā tikai saite tālrunī.

Tas var mainīt ne tikai to, kā prece tiek skenēta kasē. Tas var mainīt visu pircēja attieksmi pret to, ko viņš liek grozā.

Vecais svītrkods bija akls

Līdz šim lielākā daļa pircēju svītrkodam pat nepievērsa uzmanību. Tas bija vajadzīgs tikai tāpēc, lai kase saprastu, kāda tā ir prece un cik tā maksā. Melnas līnijas, pīkstiens, summa ekrānā – un viss.

Taču šis vecais kods bija ļoti ierobežots. Tas zināja preces numuru, bet nezināja visu tās vēsturi. Tas pircējam nepateica, no kuras partijas produkts ir atceļojis, kad tieši beidzas tā derīguma termiņš, kādi alergēni slēpjas sastāvā, kā šķirot iepakojumu vai ko darīt, ja ražotājs atsauc konkrētu partiju.

Cilvēkam pašam bija jāgroza iepakojums rokās, jāmeklē sīkais drukātais teksts, jāpieliecas tuvāk sastāvdaļu sarakstam, ar pirkstu jāpārvelk pāri termiņam un jācer, ka viņš nav palaidis garām svarīgas detaļas.

Jaunie kodi var izbeigt šo spēli.

Viena skenēšana var parādīt to, ko tagad slēpj sīkais drukātais teksts

Iedomājieties māti, kura veikalā pērk produktu bērnam ar alerģijām. Tagad viņai ir jālasa sastāvs, jāmeklē alergēni, jāpārbauda, vai tajā nav piena, riekstu, glutēna vai citu sastāvdaļu. Uz dažiem iepakojumiem teksts ir tik mazs, ka šķiet – tas uzrakstīts nevis pircējam, bet laboratorijas darbiniekam ar lupu.

Izmantojot jaunos divdimensiju kodus, pircējs varēs ar tālruni noskenēt iepakojumu un acumirklī saņemt daudz vairāk informācijas: sastāvu, alergēnus, pagatavošanas instrukcijas, izcelsmi, šķirošanas informāciju, varbūt pat īpašus piedāvājumus vai atlaides.

Tas izklausās ērti, taču tam ir arī otra puse.

Kad informācija kļūst viegli pieejama, ražotājiem un tirgotājiem paliek mazāk iespēju spēlēties ar sīko drukāto tekstu. Pircējam vairs nebūs jāmin. Viņš varēs pārbaudīt.

Un tieši tas dažiem var ļoti nepatikt.

Bīstamākā vieta – derīguma termiņš

Tagad daudzi joprojām dzīvo pēc vecā noteikuma: pats pārbaudi, ko liec grozā. Ja nepamanīji beigušos derīguma termiņu – tā ir tava problēma. Ja etiķete nav skaidra – lasi rūpīgāk. Ja prece atrodas plauktā, tātad kādam to vajadzēja pārbaudīt.

Taču visi zina, ka realitāte ne vienmēr ir tik skaista.

Gadās preces ar tuvojošos derīguma termiņa beigām. Gadās tādas, kas plauktā aizkavējas pārāk ilgi. Gadās, ka pircējs steidzas, nepamana datumu, aiznes preci mājās, atver un tikai tad saprot, ka kaut kas nav kārtībā.

Jaunais kods var būtiski mainīt šo situāciju. Ja tajā būs ierakstīts derīguma termiņš, partija un cita svarīga informācija, kase varēs ne tikai noskenēt cenu. Tā varēs atpazīt, ka preci vairs nedrīkst pārdot.

Un tad pie kases var notikt kaut kas, kas dažus pircējus pārsteigs: prece vienkārši tiks bloķēta.

Ne kasiere noskaņojuma dēļ. Ne sistēmas kļūdas dēļ. Bet tāpēc, ka kods pateiks to, ko pircējs, iespējams, pat nebija pamanījis.

Tas būs trieciens nekārtībai plauktos

Pircējiem tās var būt labas ziņas. Jo ikviens, kurš kādreiz mājās ir atnesis sabojājušos jogurtu, saskābušu produktu vai preci ar beigušos termiņu, zina šo sajūtu. Samaksāji naudu, atgriezies mājās, atvēri – un vari mest ārā.

Jaunās paaudzes kodi var palīdzēt samazināt šādu situāciju skaitu.

Ja prece pieder partijai, par kuru radušās aizdomas, to varēs izsekot precīzāk. Vairs nevajadzēs akli izņemt pusi plaukta. Vairs nevajadzēs minēt, kurš iepakojums ir drošs un kurš nav. Sistēma varēs redzēt konkrētāku informāciju.

Tas ir īpaši svarīgi, runājot par gaļu, zivīm, piena produktiem, zīdaiņu pārtiku, zālēm, uztura bagātinātājiem, kosmētiku un citām lietām, kur kļūda var maksāt vairāk nekā dažus eiro.

Pircējam tas var nozīmēt vienkāršu lietu: mazāku risku pārnest mājās to, kam vispār nevajadzēja atrasties plauktā.

Taču veikaliem sāksies neērts laiks

Skaisti pateikt ir viegli: jauni kodi, vairāk informācijas, drošākas preces. Taču aiz šīm pārmaiņām slēpjas liels darbs.

Ražotājiem būs jāmaina etiķetes. Uz iepakojuma būs jāparādās ne tikai skaistam dizainam, bet arī precīziem datiem. Veikaliem būs jānodrošina, lai kases, noliktavas un sistēmas šos kodus saprastu. Tirdzniecības tīkliem būs rūpīgāk jāseko partijām, termiņiem, akcijām un atlikumiem.

Citiem vārdiem sakot, jaunais kods uz iepakojuma var prasīt lielāku kārtību visā ķēdē.

Un te pircējam ir vērts ieklausīties. Jo tad, kad tehnoloģija ļauj redzēt vairāk, atrunu paliek mazāk. Vairs nepietiks teikt “nepamanījām”, “nezinājām”, “varbūt kaut kas bija palicis plauktā”.

Sistēma var sākt pamanīt to, ko agrāk varēja palaist garām.

Pircējs vairs nebūs akls iepakojuma vērotājs

Līdz šim pircējs bieži bija vājākais ķēdes posms. Viņam jāuzticas etiķetei, plauktam, kasierim, tirgotājam, ražotājam. Ja viņš vēlas pārbaudīt vairāk – tā ir viņa problēma. Lasi, meklē, googlē, fotografē sastāvu, jautā veikala darbiniekam.

Jaunais kods var daļu varas atdot pircējam.

Cilvēks veikalā varēs pats noskenēt preci un redzēt vairāk. Nevis reklāmu uz iepakojuma, nevis skaistu solījumu, nevis lielus uzrakstus “dabīgs”, “veselīgs”, “bez pievienota cukura”, bet plašāku informāciju.

Un tad dažas preces var izskatīties pavisam citādi.

Jo viena lieta ir skaists iepakojuma priekšpuses skats. Pavisam kas cits – sastāvs, alergēni, izcelsme, derīguma termiņš, lietošanas nosacījumi un iepakojuma pārstrāde vienuviet.

Vecais “pīkstiens” pie kases vairs nebūs tik vienkāršs

Pircēji ir pieraduši, ka kase tikai saskaita naudu. Nākotnē tā varēs darīt vairāk. Tā varēs pārbaudīt. Brīdināt. Bloķēt. Atpazīt.

Un tas maina visu iepirkšanās sajūtu.

Jo tad prece veikalā vairs nebūs vienkārši priekšmets ar cenu. Tā kļūs par datu kopumu. Kas to saražoja. Kad. No kuras partijas. Cik ilgi vēl derīga. Kā to lietot. Vai to drīkst pārdot. Kur nonāks iepakojums.

Dažiem tas šķitīs ērti. Citiem – pārāk daudz tehnoloģiju. Vēl kāds teiks, ka agrāk bija vienkāršāk. Taču pircējam svarīgākajam jautājumam vajadzētu būt nevis nostalģijai, bet drošībai.

Ja sistēma var neļaut nopirkt novecojušu vai problemātisku preci, vai tas ir slikti?

Visticamāk, ne.

Tas nav sīkums, bet jauna veikalu kontroles ēra

Šīs pārmaiņas nebūs skaļas. Neviens to dēļ neatklās uguņošanas ierīču tirdzniecību tirdzniecības centrā. Pie ieejas nebūs liela plakāta: “No šī brīža jūsu preces zina vairāk.” Pircēji vienkārši sāks redzēt jaunus kodus uz iepakojumiem.

Taču klusās pārmaiņas dažkārt ir visspēcīgākās.

Kādā dienā cilvēks noskenēs preci ar tālruni un uzzinās vairāk, nekā gaidīja. Nākamajā dienā kase neļaus pārdot produktu, kura termiņš jau ir beidzies. Trešajā dienā no plauktiem tiks izņemta nevis vesela preču kaudze, bet tikai konkrētā partija. Ceturtajā dienā pircēji sāks jautāt: bet kāpēc uz šīs preces nav skaidras informācijas?

Un tad tirdzniecība vairs nebūs tāda pati.

Jo, kad pircējs sāk redzēt vairāk, viņu ir grūtāk apmānīt.

Un viens mazs kods uz iepakojuma var kļūt par lielāko triecienu vecajai nekārtībai veikalos.