„Čili Pizza“ restorānā klientus jau apkalpo robots: vieni fotografē, citi jautā – vai drīzumā viesmīļi vairs nebūs vajadzīgi?

Vēl pavisam nesen restorānā pie galdiņa piebraucošs robots izskatījās kā aina no futūristiskas filmas. Tagad šādu skatu var redzēt arī Lietuvā – vienā no „Čili Pizza“ restorāniem jau strādā robotizēts viesmīlis, kurš palīdz nogādāt klientiem ēdienu.

Restorāna apmeklētājiem tā vispirms ir ziņkārību raisoša novitāte. Robots pārvietojas starp galdiņiem, uz tā vairākiem plauktiem tiek salikti šķīvji, bet ekrāns priekšpusē it kā piešķir tam savdabīgu „seju“. Bērniem šāda apkalpošana nereti kļūst par lielāku atrakciju nekā pati pica, bet pieaugušie izvelk telefonus un filmē.

Tomēr aiz jautrā skata slēpjas krietni nopietnākas pārmaiņas. Lietuvas restorāni jau vairākus gadus saskaras ar darbinieku trūkumu, augošām algām un lielu noslodzi pīķa stundās. Tāpēc roboti arvien biežāk tiek vērtēti nevis kā rotaļlieta klientiem, bet kā papildu rokas komandai.

Robots nepieņem pasūtījumu, bet var ietaupīt daudzus soļus

Viesmīļa darbs no malas dažkārt šķiet vienkāršs: pieņemt pasūtījumu, atnest ēdienu un novākt galdu. Patiesībā vienas maiņas laikā darbinieks var noiet daudzus kilometrus, nepārtraukti pārvietojoties starp virtuvi un klientiem.

Tieši šo monotono darba daļu robots var pārņemt.

Virtuvē darbinieki uz tā plauktiem saliek gatavos ēdienus, bet robots pa noteiktu maršrutu nogādā tos līdz vajadzīgajam galdiņam. Viesmīlim vairs nav ikreiz jānes vairāki smagi šķīvji pāri visai zālei – viņš var vairāk laika veltīt klientiem, pieņemt pasūtījumus, atbildēt uz jautājumiem vai parūpēties par to, ko robots nespēj izdarīt.

Īpaši tas jūtams tad, kad restorāns ir pilns. Piektdienas vakarā vai nedēļas nogalē virtuvē ēdieni ātri krājas, bet zālē cilvēki gaida. Ja daļu ceļa no virtuves līdz galdiem pārņem robots, ēdiens var nonākt pie klienta ātrāk.

Vieniem – jautra atrakcija, citiem jau rodas jautājums par darbavietām

Ieraugot šādu robotu, dabiski rodas arī cits jautājums: ja tas jau var nogādāt ēdienu, cik ilgs laiks paies, līdz restorāniem vispār būs vajadzīgs mazāk viesmīļu?

Tā, iespējams, ir visjutīgākā visas robotizācijas tēma.

Tomēr pašreizējie šāda veida roboti joprojām ir palīgi, nevis pilnvērtīgi darbinieku aizstājēji. Robots nepaskaidros, ar ko atšķiras divi ēdieni, nepalīdzēs izvēlēties ēdienu cilvēkam ar alerģiju, nepamanīs, ka klientam kaut kā trūkst, un neatrisinās nestandarta situāciju.

Tas lieliski prot aizbraukt no punkta A līdz punktam B. Cilvēks joprojām ir vajadzīgs gandrīz visam, kas notiek starp šiem diviem punktiem.

Tāpēc vismaz pašlaik reālistiskāks scenārijs ir nevis „robots viesmīļa vietā“, bet „robots kopā ar viesmīli“.

Restorāniem aprēķins ir ļoti vienkāršs

Restorānu biznesā lielu daļu izdevumu veido darbinieki, bet atrast cilvēkus vakara darbam, nedēļas nogalēm un intensīvām maiņām nav vienkārši. Arī darbinieku mainība ir liela.

Tāpēc automatizācija kļūst pievilcīga ne tikai klientiem radītā efekta dēļ.

Robotam nav nepieciešams atpūtas pārtraukums, tas nenogurst pēc vairāku stundu ilgas šķīvju nešanas un var atkārtot vienu un to pašu maršrutu simtiem reižu. No otras puses, tas ir jāiegādājas, jāuztur, jāuzlādē, jāprogrammē, bet restorāna telpa ir jāpielāgo tā, lai tas varētu droši pārvietoties starp cilvēkiem, krēsliem un galdiem.

Tas nozīmē, ka robots ne vienmēr automātiski ietaupa naudu. Daudz kas ir atkarīgs no restorāna lieluma, klientu plūsmas un tā, kā patiesībā tiek organizēts darbs.

Tomēr lielākos restorānos, kuros starp virtuvi un galdiem nepārtraukti pārvietojas vairāki viesmīļi, šādai tehnoloģijai jau var būt ļoti konkrēta jēga.

Klientu reakcija var būt pat svarīgāka par ietaupīto laiku

Ir vēl viena lieta, kuru nevajadzētu nenovērtēt – pati pieredze.

Cilvēks var apēst picu daudzās vietās. Bet, ja pie galda pirmo reizi mūžā piebrauc robots ar tavām vakariņām, visdrīzāk tu par to pastāstīsi draugiem. Varbūt nofilmēsi. Varbūt ievietosi sociālajos tīklos.

Restorānam šāda novitāte kļūst arī par reklāmu.

Īpaši ģimenēm ar bērniem. Bērnam robotizēts viesmīlis nav efektivitātes līdzeklis. Tas ir gandrīz vai personāžs. Tas pārvietojas, tam ir ekrāns, tas atved ēdienu un reaģē uz apkārtējo vidi. Dažkārt tikai šādas detaļas dēļ bērns nākamreiz var lūgt braukt tieši uz šo restorānu.

Tehnoloģija, kas biznesam ietaupa soļus, klientam var kļūt par iemeslu atgriezties.

Vai pēc pieciem gadiem tas vēl kādu pārsteigs?

Visticamāk, ne.

Pašapkalpošanās kases pirms pārdesmit gadiem arī šķita neparastas. Tagad cilvēks veikalā bieži pat neaizdomājas, ka pats noskenē preces un veic daļu darba, ko agrāk darīja kasieris.

Līdzīgs ceļš var sagaidīt arī restorānus.

Vispirms viens robots kļūst par jautru jaunumu. Pēc tam to parādās vairāk. Vēlāk cilvēki pierod, bet vēl pēc dažiem gadiem brīnās nevis par to, ka restorānā ir robots, bet gan par to, ka tā tur nav.

Tomēr cilvēka faktors restorānu biznesā, visticamāk, nekur nepazudīs. Labas vakariņas nav tikai šķīvja nogādāšana no virtuves līdz galdam. Tās ir sarunas, uzmanība, reakcija uz cilvēku un dažkārt vienkāršs viesmīļa smaids.

Roboti to pagaidām neaizstāj.

Bet vienu lietu tie jau maina ļoti skaidri – priekšstatu par to, kā vispār var izskatīties darbs restorānā.

Un izskatās, ka nākotnes restorāns Lietuvā vairs nav nākotne.

Tas vienkārši klusi brauc starp galdiem ar dažām picām uz plauktiem.