Āboli no koka krīt katru dienu: tā jūs saglabāsiet tos kraukšķīgus līdz ziemai

Septembra rītā zem ābeles atkal guļ vairāki āboli. Viens vēl ir pavisam skaists, otram ir neliels iespiedums, bet trešo jau apgrauzušas lapsenes. Sākumā šķiet, ka nav vērts par tiem lauzīt galvu: nedēļas nogalē savāksi, saliksi kastē, un ziemā būs ar ko pacienāt ģimeni.

Tomēr tieši tā bieži sākas vilšanās. Novembrī kaste tiek atvērta, un tajā cietu, smaržīgu ābolu vietā gaida kļuvuši mīksti augļi, saldena rūgšanas smarža un vairāki sapuvuši āboli, kas sabojājuši visu kastes stūri. Lai raža saglabātos līdz ziemai, svarīgi ir ne tikai atrast vēsu vietu – daudz ko nosaka tas, ko mēs izdarām jau no pirmās minūtes, kad ābols atdalās no zara.

Ne katrs nokritušais ābols nonāk kastē

Ābols, kas pats nokritis zemē, ne vienmēr ir slikts, tomēr to nevajadzētu ilgstoši uzglabāt. Krītot auglis bieži saņem triecienu, pat ja miza izskatās vesela. Pēc dažām nedēļām tieši šajā neredzamajā bojājuma vietā var sākties puve.

Ilgākai uzglabāšanai vislabāk ābolus novākt tieši no koka, sausā dienā un tad, kad tie no zariņa atdalās viegli, bet vēl nav pārgatavojušies. Augļus nevajag plēst nost vai kratīt zarus: pietiek ābolu viegli pacelt un pagriezt. Kātiņu vēlams atstāt, jo bez tā ābola miza kātiņa vietā tiek bojāta ātrāk.

Vākšanas laikā augļus nevajadzētu mest spainī vai no augstuma bērt kastē. Virtuvē šāds ābols vēl izskatīsies lieliski, taču pieliekamajā tā trauslums var beigties daudz agrāk, nekā gaidīts. Vislabāk uzreiz atdalīt veselos, stingros augļus no ieplaisājušiem, kukaiņu bojātiem vai ar iespiedumiem – pēdējie lieliski noderēs pīrāgam, sulai, biezenim vai žāvēšanai.

Viens mīksts ābols var izmainīt visu kasti

Pēc novākšanas āboli turpina dzīvot savā ritmā: tie elpo, pamazām nogatavojas un izdala etilēnu – vielu, kas veicina nogatavošanos. Siltumā šis process notiek ātrāk, tāpēc bļoda uz virtuves galda skaisti izskatās tikai īsu laiku. Ja decembrī gribas kraukšķīgus ābolus, to svarīgākais sabiedrotais ir vēsums.

Uzglabāšanai piemērots vēss, tumšs, no sala pasargāts pagrabs, pieliekamais vai cita stabila telpa. Tajā nedrīkst būt ne sutīgi, ne pārmērīgi sausi: pārāk sausā gaisā āboli vīst, bet mitrā un nevēdinātā vietā puve izplatās vieglāk. Arī straujas temperatūras izmaiņas nav labvēlīgas, tāpēc kastes pie radiatora, katla vai uz saules apspīdētas loga palodzes nav laba doma.

Ābolus labāk glabāt seklās rindās, lai tie viens otru nespiestu. Der tīras koka vai kartona kastes, bet starp augļiem var ievietot papīra kārtas. Tādējādi, vienam ābolam sākot bojāties, problēma ne tik ātri pāriet pie kaimiņiem, turklāt augļi mazāk noberžas.

Āboli no koka krīt katru dienu: tā jūs saglabāsiet tos kraukšķīgus līdz ziemaiAttēls: Pexels / Vitaliy Fursov

Kaste pagrabā nav vieta, par kuru var aizmirst

Daudziem dārzu saimniekiem pazīstama situācija: rudenī kastes kārtīgi saliek pagrabā, virsū uzklāj vecu audumu vai kartonu, bet atceras par tām tikai pirms Ziemassvētkiem. Tad izrādās, ka augšpusē vēl ir vairāki labi āboli, bet apakšā jau sakrājies mitrums un smarža, ko ne ar ko nesajauksi.

Ābolus ir vērts pārbaudīt vismaz reizi nedēļā vai divās. Tas nav ilgs darbs, jo īpaši, ja augļi tiek glabāti vienā kārtā vai nelielās kastēs. Pamanot ābolu, kas kļūst mīksts, plankumains vai sāk pūt, tas nekavējoties jāizņem – nevis tāpēc, ka tas “inficē” citus, bet tāpēc, ka bojāti augļi pasliktina apstākļus blakus esošajiem.

Pārbaudot ražu, ir vērts pārkārtot arī pašus ābolus. Tie, kas sāk zaudēt stingrumu, vispirms nonāk virtuvē, bet cietākie tiek atstāti vēlākam laikam. Tādējādi nav kādā vakarā steigā jāizlieto puse kastes, un ziemā mājās joprojām paliek kumoss, kas patiešām kraukšķ, nevis atgādina saldu vati.

Dažādiem āboliem ir atšķirīga izturība

Ne visas šķirnes ir paredzētas vienlīdz ilgai uzglabāšanai. Vasaras ābeļu augļi parasti ir sulīgi un smaržīgi, tomēr to laiks ir īss – tos vislabāk uzreiz ēst, vārīt vai izspiest sulā. Rudens un ziemas āboli parasti uzglabājas ilgāk, taču arī tiem nepieciešams piemērots novākšanas brīdis un mierīga, vēsa vieta.

Ģimenei ar bērniem bieži ir ērtāk daļu ražas glabāt mājās mazākā grozā ikdienas ēšanai, bet galveno krājumu atstāt vēsumā. Senioriem vai cilvēkiem, kuriem ir grūti bieži doties uz pagrabu, var palīdzēt mazākas kastes: tās ir vieglāk pacelt, pārbaudīt un neatstāt aizmirstas dziļi stūrī. Savukārt tiem, kam ir bagātīga raža, jau uzreiz ir vērts izlemt, kura daļa tiks glabāta, bet kura pārstrādāta.

Ābolus labāk neglabāt blakus dārzeņiem ar spēcīgu smaržu, piemēram, sīpoliem vai ķiplokiem. Tāpat tos nevajadzētu sabāzt hermētiskos plastmasas maisos, kuros uzkrājas mitrums un augļi sāk ātrāk bojāties. Tiem nepieciešama aizsardzība, taču vienlaikus arī gaiss.

Labs ziemas ābols sākas nevis pagrabā, bet zem ābeles – ar mierīgu novākšanu, rūpīgu šķirošanu un lēmumu nemēģināt par katru cenu saglabāt katru augli. Dažkārt visgudrākais ir šodien izcept pīrāgu no āboliem ar iespiedumiem, lai ziemā kastē paliktu tie, kuros ir patīkami iekosties līdz pat kraukšķīgajam vidum.