Rīcineļļa pret aizcietējumu: kad tā palīdz, bet kad var kaitēt

No rīta izdzerta glāze ūdens, kafijas tasīte, brokastis – bet organisms joprojām klusē jau otro vai trešo dienu. Tad tiek atcerēts kāds sens mājas aptieciņas līdzeklis: rīcineļļa. Vieni to dēvē par ātru palīdzību, citi tās garšu atceras tā, ka saraucas vien no domas par to.

Aizcietējums nav tikai neērtība, par kuru negribas runāt. Tas var sabojāt darba dienu, atņemt apetīti, radīt smaguma sajūtu un to nepatīkamo aizkaitināmību, kad pat vienkārša pieliekšanās šķiet piepūle. Gribas risinājumu tūlīt, tāpēc rīcineļļa šķiet vilinoša – tā ir pazīstama kā līdzeklis, kas spēcīgi iedarbojas uz zarnām.

Tomēr tieši vārds „spēcīgi“ šeit ir vissvarīgākais. Rīcineļļa dažos gadījumos var īslaicīgi palīdzēt, taču tas nav nevainīgs ikdienas rituāls un noteikti nav līdzeklis jebkādu vēdera traucējumu gadījumā. Dažkārt vēlme pēc iespējas ātrāk just atvieglojumu var beigties ar vēl sliktāku pašsajūtu.

Kad vajadzīga nevis vēl viena tēja, bet īslaicīga palīdzība

Rīcineļļa darbojas kā stimulējošs caurejas līdzeklis. Tās aktīvā viela veicina zarnu kustības, tāpēc saturs ātrāk virzās uz priekšu. Tieši tāpēc tā var būt noderīga reizēm sastopama, īslaicīga aizcietējuma gadījumā, kad cilvēks skaidri saprot iespējamo iemeslu: maz dzēra, dažas dienas maz kustējās, ceļojuma laikā vai pēc slimības mainīja ierasto ritmu.

Tās iedarbība var būt diezgan strauja un intensīva. Šī nav eļļa, ko būtu vērts iedzert pirms došanās uz darbu, gara ceļojuma vai tikšanās, cerot, ka „varbūt nekas nenotiks“. Cilvēku kaitina ne tikai biežāka tualetes apmeklēšana – viņu nogurdina krampji, steidzamības sajūta un nespēja mierīgi plānot tuvākās stundas.

Īslaicīga palīdzība nav tas pats, kas cēloņa novēršana. Ja zarnu darbība palēninājusies tāpēc, ka uzturā pastāvīgi trūkst šķiedrvielu, ūdens un kustību, rīcineļļa tikai piespiež organismu vienreiz reaģēt. Nākamajā nedēļā problēma var atgriezties, un cilvēks atkal meklēs arvien spēcīgāku veidu, kā to atrisināt.

Viena parasta rīta situācija var izvērsties ne tā, kā cerēts

Biežs scenārijs sākas pavisam nevainīgi: pēc dažām dienām bez normālas vēdera izejas cilvēks mājās atrod rīcineļļu, izdzer to vairāk, nekā vajadzētu, un gaida atvieglojumu. Sākumā šķiet, ka beidzot viss būs kārtībā. Vēlāk sākas spēcīga zarnu darbība, vēdera krampji, ūdeņaina vēdera izeja, nespēks.

Šāda diena ir īpaši grūta ģimenei ar maziem bērniem, cilvēkam, kuram jābūt darbā, vai senioram, kuram arī tāpat nav viegli ātri nokļūt līdz tualetei. Šķidrums tiek zaudēts ātri, un vienlaikus var tikt izjaukts arī organisma minerālvielu līdzsvars. Veselam pieaugušajam vienreizēja epizode ne vienmēr radīs nopietnas sekas, tomēr bērniem, gados vecākiem cilvēkiem un novājinātām personām risks ir lielāks.

Visnepatīkamākais ir tas, ka cilvēki vēdera sāpes dažkārt uzskata par parastu aizcietējumu, lai gan to cēlonis var būt pavisam cits. Ja jūtamas stipras vai pieaugošas sāpes, vēders ir stipri uzpūties, ir slikta dūša, vemšana, neizdalās gāzes vai izkārnījumos redzamas asinis, nevajadzētu patstāvīgi „modināt“ zarnas. Šādās situācijās noteikti jāvēršas pie mediķiem, nevis jācenšas problēmu maskēt ar spēcīgu caurejas līdzekli.

Rīcineļļa pret aizcietējumu: kad tā palīdz, bet kad var kaitētAttēls: Pixabay / Couleur

Kad no rīcineļļas labāk vispār izvairīties

Rīcineļļa nav piemērota ilgstošai lietošanai. Pastāvīgi stimulētas zarnas var pierast pie ārējas palīdzības, un cilvēks sāk baidīties, ka bez tās vispār nespēs aiziet uz tualeti. Turklāt atkārtota caureja un šķidruma zudums var vājināt organismu, izraisīt reiboni, bet dažiem cilvēkiem apgrūtināt jau esošo veselības problēmu kontroli.

Grūtniecības laikā rīcineļļu nevajadzētu lietot patstāvīgi, jo tā var stimulēt ne tikai zarnu darbību. Piesardzība nepieciešama arī zarnu slimību gadījumā, ja ir neskaidras izcelsmes vēdera sāpes, ir aizdomas par zarnu nosprostojumu vai ir spēcīgs iekaisums. Bērniem, kā arī cilvēkiem, kuri lieto medikamentus vai kuriem ir hroniskas sirds, nieru vai citas slimības, lēmumu par caurejas līdzekļu lietošanu labāk apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

Šeit svarīga ir arī otra puse. Farmaceits vai ārsts nevar katram piedāvāt vienu universālu risinājumu, jo viens un tas pats simptoms dažādiem cilvēkiem nozīmē dažādas lietas. Vienam tas būs ceļojuma sekas, citam – medikamentu iedarbība, trešajam – pazīme, ka nepieciešams veikt izmeklējumus. Ātrs līdzeklis var būt piemērots tikai tad, ja tas izvēlēts, izprotot savu situāciju, nevis izmisuma dēļ.

Zarnām parasti vajadzīgs nevis spiediens, bet ritms

Ja aizcietējums atkārtojas, pirmais solis bieži vien ir daudz vienkāršāks par rīcineļļas pudelīti. Zarnām patīk ritms: regulāras ēdienreizes, pietiekams ūdens daudzums, kustības un laiks mierīgi aiziet uz tualeti. Rīta steiga, brokastu izlaišana un ieradums ignorēt dabisko vajadzību iztukšot zarnas ilgtermiņā iemāca organismam gaidīt.

Šķiedrvielu daudzumu vērts palielināt pakāpeniski, vienlaikus dzerot vairāk šķidruma. Dārzeņi, augļi, pākšaugi, pilngraudu putras vai maize var palīdzēt, tomēr pēkšņi liels to daudzums cilvēkam, kurš iepriekš tos ēda maz, dažkārt tikai pastiprina vēdera pūšanos. Tāpēc organismam labvēlīgāka ir nevis viena „ideāla“ diena, bet nelielas pārmaiņas, kuras izdodas saglabāt nedēļām ilgi.

Ja problēma ieilgst, mainās ierastais vēdera izejas ritms, samazinās svars, nomoka pastāvīgas sāpes vai nespēks, nevajadzētu gaidīt. Tā nav apkaunojoša tēma un nav rakstura trūkums. Jo agrāk tiek noskaidrots cēlonis, jo mazāka iespēja, ka cilvēks mēnešiem ilgi dzīvos starp diskomfortu un arvien spēcīgākiem paša izvēlētiem līdzekļiem.

Rīcineļļa var būt īss ceļš no vienreizējas nepatīkamas situācijas, taču tai nevajadzētu kļūt par ikdienas plānu. Zarnas nav iestrēdzis mehānisms, kuru vajag stumt arvien spēcīgāk – biežāk tās vienkārši atgādina, ka organismam pietrūcis ritma, uzmanības vai profesionālas atbildes uz ieilgušu problēmu.