Nīderlande no ASV atguva desmitiem tonnu zelta: ģeopolitiskie riski jau maina centrālo banku rīcību

Nīderlandes centrālā banka spērusi soli, kas finanšu tirgos nepalika nepamanīts, – 86 tonnas valsts zelta rezervju tika pārvietotas no ASV un Kanādas uz Londonu. Tas nav simbolisks daudzums. Runa ir par aptuveni 27 procentiem no visa zelta, kas līdz šim tika glabāts ārvalstīs. Oficiāli šis lēmums tiek skaidrots ar pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un vēlmi krīzes gadījumā ātrāk piekļūt savām rezervēm. Citiem vārdiem sakot, valstis arvien vairāk domā ne tikai par to, cik daudz zelta tām ir, bet arī par to, kur tieši tas fiziski tiek glabāts.

Nīderlandes centrālā banka kopumā pārvalda aptuveni 612 tonnas zelta, kura vērtība 2025. gada beigās pārsniedza 72 miljardus eiro. Līdz šim liela tā daļa tika glabāta Ņujorkā un Otavā, taču pēc veiktās pārvietošanas šo divu pilsētu daļa būtiski samazinājās. Tikmēr Londona kļuva par nozīmīgāko ārvalstīs glabātā Nīderlandes zelta atrašanās vietu.

Oficiāli tiek runāts par noturību pret krīzēm

Centrālā banka uzsver, ka galvenais mērķis bija palielināt zelta rezervju pieejamību. Tā ir svarīga detaļa, jo centrālajām bankām zelts nav vienkārši investīcija. Tas darbojas kā pēdējās instances rezerve, ko var izmantot tad, kad finanšu sistēmā rodas nopietni traucējumi vai samazinās uzticēšanās citām aktīvu klasēm.

Tieši tāpēc šādas operācijas parasti tiek plānotas ne tikai atbilstoši glabāšanas izmaksām vai ērtībai. Tiek vērtēts politiskais risks, attiecības starp valstīm, iespēja ātri piekļūt aktīviem un pat tas, kuras jurisdikcijas noteikumi tiktu piemēroti ārkārtējos apstākļos. Jo pasaule kļūst mazāk paredzama, jo svarīgāk ir, lai zelta rezerves būtu ne tikai drošas, bet arī faktiski pieejamas.

Nīderlande konkrētus draudus nenosauca, taču lēmuma fons ir skaidrs – tirdzniecības konflikti, spriedze starp lielvalstīm un pastāvīgi mainīgā ģeopolitiskā vide liek centrālajām bankām no jauna izvērtēt, kur tiek glabātas to rezerves.

86 tonnas zelta nav iespējams vienkārši iekraut vienā lidmašīnā

Šāda mēroga operācija bija daudz sarežģītāka par vienkāršu stieņu fizisku pārvešanu no vienas pilsētas uz citu. Daļa zelta patiešām tika fiziski transportēta – vairāk nekā 27 tonnas no Ņujorkas un Otavas vispirms nonāca Nīderlandē, bet vēlāk tikpat liels daudzums tika pārvietots uz Londonu.

Atlikusī operācijas daļa tika veikta citādi. Daļa zelta tika pārdota Ņujorkā, bet tikpat liels daudzums vēlāk tika nopirkts Londonā. Tādējādi tika novērsta nepieciešamība fiziski pārvest visu 86 tonnu daudzumu pāri Atlantijas okeānam un samazināts loģistikas risks.

Šādas operācijas arī ļauj izvairīties no problēmām, ko rada atšķirīgās tirgu prasības attiecībā uz zelta stieņiem, to sertifikāciju un standartiem. Fiziska zelta transportēšana ir dārga, sarežģīta un prasa milzīgus drošības pasākumus, tāpēc centrālās bankas šādos gadījumos bieži apvieno vairākas metodes.

Londona kļuva par svarīgāko Nīderlandes zelta glabātuvi

Pēc pārvietošanas Nīderlandes zelta rezerves tagad ir sadalītas ievērojami citādi. Aptuveni 32,1 procents no tām tiek glabāts Londonā, 30,8 procenti – pašā Nīderlandē, bet Ņujorkā un Otavā palika aptuveni pa 18,5 procentiem.

Tas nozīmē, ka Londona pirmo reizi kļuva par lielāko Nīderlandes zelta glabātuvi, pat nedaudz apsteidzot pašu valsti. Šāda izvēle nav nejauša – Londona joprojām ir viens no svarīgākajiem pasaules zelta tirdzniecības centriem, tāpēc tur glabātais metāls ir viegli izmantojams finanšu operācijām.

Tomēr pats fakts, ka Nīderlande samazināja Ziemeļamerikā glabātā zelta daļu, sūta plašāku vēstījumu. Centrālās bankas arvien vairāk cenšas ģeogrāfiski sadalīt rezerves un neatstāt pārāk lielu aktīvu daļu vienā jurisdikcijā.

Zelts atkal kļūst svarīgāks nekā pirms desmit gadiem

Pēdējos gados zelts centrālo banku stratēģijās atkal ieņem arvien nozīmīgāku vietu. Tas nav atkarīgs no vienas valūtas, tam nav emitenta, un krīzes laikā tas var darboties kā alternatīvs uzticēšanās avots. Šā iemesla dēļ valstis arvien biežāk ne tikai palielina zelta rezerves, bet arī pārskata to glabāšanas vietas.

Nīderlandes lēmums ne vienmēr nozīmē neuzticēšanos ASV vai Kanādai. Tomēr tas skaidri parāda, ka ģeopolitiskie riski jau reāli ietekmē lēmumus, kas iepriekš gadu desmitiem šķita gandrīz nemainīgi.

Kamēr pasaulē pieaug politiskā un ekonomiskā spriedze, zelts centrālajām bankām atkal kļūst ne tikai par finanšu aktīvu, bet arī par stratēģisku drošības instrumentu. Un, kad valsts sāk pārvietot desmitiem tonnu zelta starp kontinentiem, tas parasti nozīmē, ka riski vairs netiek vērtēti tikai teorētiski.