Aizvēru visus logus, „lai neizkļūtu siltums“, bet pēc nedēļas stūros parādījās pelējums

Vai esat ziemā aizvēruši logus tik cieši, ka mājās beidzot šķiet būs siltāk un lētāk? Sākumā šāds risinājums šķiet pilnīgi loģisks: ārā ir auksts, apkure maksā, tāpēc katrs pavērtais logs atgādina par naudu, kas aizlido pagalmā. Taču pēc dažām dienām uz stikla parādās ūdens pilieni, no rītiem istabā ir smacīgi, bet vienā no tālākajiem stūriem parādās pelēks vai melns punktiņš.

Tad ir divtik žēl. Logi taču tika aizvērti nevis paviršības dēļ, bet gan vēloties parūpēties par mājokli. Tomēr pelējums bieži parādās tieši tur, kur cenšamies mājokli pārāk centīgi „iekonservēt“: pie ārsienām, aiz skapja, vannas istabas stūros, ap logu ailēm.

Siltumu no mājām noteikti nevajadzētu izšķērdēt, taču māja nav termoss. Tajā ik dienu tiek gatavots ēdiens, žāvēta veļa, mazgājas, elpo, dzīvo augi. Tas viss izdala gaisā mitrumu, kuram, aizverot visus ceļus uz āru, atliek nosēsties uz aukstākajām virsmām.

Viens aizvērts logs problēmu nerada, taču gaiss sāk stāvēt

Pašu logu aizvēršana nav kļūda. Problēma sākas tad, kad telpās vairs nenotiek nekāda regulāra gaisa apmaiņa. Siltais istabas gaiss var uzkrāt diezgan daudz mitruma, taču, saskaroties ar aukstu loga stiklu, ārsienu vai stūri, tas atdziest, un ūdens pārvēršas kondensātā.

Sākumā tas izskatās tikai pēc aizsvīduša loga, ko var noslaucīt ar dvieli. Taču mitrums nepazūd tikai tāpēc, ka esam noslaucījuši pilienus no stikla. Tas saglabājas gaisā, iesūcas palodzēs, aizkaros, sienu apdarē, bet vietās, kur gaiss kustas mazāk, ar laiku rada labvēlīgu vidi pelējumam.

Visbiežāk cieš istabas stūri un vietas aiz lielām mēbelēm. Skapis, kas novietots cieši pie aukstākas ārsienas, var kļūt par sava veida slēgtu kabatu: istaba tiek apsildīta, taču aiz mēbeles gaiss gandrīz necirkulē. No ārpuses viss izskatās kārtībā, līdz kādu dienu, pārbīdot mēbeli, ieraugāt aptumšojušos sienu.

Cilvēks nereti dusmojas ne tikai traipa dēļ. Visvairāk kaitina sajūta, ka centies taupīt un rīkoties atbildīgi, bet ieguvi papildu rūpes: tīrīšanu, nepatīkamu smaku, bažas par sienām un ģimenes pašsajūtu. Tomēr šeit ir svarīgi nemeklēt vienu vainīgo, bet saprast, ko mitrums dara mājās, kad tam netiek atstāta iespēja izkļūt.

Rīta logi pasaka vairāk, nekā šķiet

Iztēlojieties parastu ziemas rītu. Virtuvē vēl saglabājusies vakardienas ēdiena gatavošanas smarža, vannas istabā pēc dušas joprojām jūtams siltums, bet guļamistabā visu nakti aiz aizvērtām durvīm ir gulējuši divi cilvēki. Pieejot pie loga, stikls ir aizsvīdis, uz palodzes krājas pilieni, un pirmā doma ir vienkārša: droši vien logi ir nekvalitatīvi.

Dažkārt logu stāvoklim vai uzstādīšanai patiešām var būt nozīme. Taču bieži aizsvīšana vispirms liecina, ka telpā uzkrājies pārāk daudz mitruma, bet aukstais stikls ir kļuvis par vietu, kur tas visuzskatāmāk parādās. Logs šajā gadījumā ne tik daudz rada problēmu, cik to parāda.

Vecāki ar maziem bērniem bieži nevēlas vēdināt, jo baidās no caurvēja un saaukstēšanās. Senioriem ir nepatīkami pat uz dažām minūtēm ielaist aukstu gaisu, īpaši, ja mājās ir grūti uzturēt komfortablu siltumu. Strādājošie cilvēki atgriežas vakarā, gatavo ēst, mazgā veļu, uzkopj un vienkārši nepamana, ka dzīvoklī visu dienu nav bijis atvērts neviens logs.

Mazā mājoklī šis efekts ir vēl spēcīgāks, jo vienā un tajā pašā telpā notiek daudz kas. Uz radiatora žūstošās drēbes, katls uz plīts, aizvērtas vannas istabas durvis pēc dušas – tās ir sīkas lietas, kas atsevišķi nešķiet svarīgas. Taču kopā tās rada to rītu, kad no loga vairs nav jānoslauka viens piliens, bet gan jāslauka visa palodze.

Aizvēru visus logus, „lai neizkļūtu siltums“, bet pēc nedēļas stūros parādījās pelējumsAttēls: Pexels / Josh Hild

Vēdināt nenozīmē uzturēt māju aukstu

Lielākā kļūda ir izvēlēties vienu no divām galējībām: vai nu turēt logu pavērtu visu dienu, vai arī neatvērt to vispār. Ilgstoši pavērts logs aukstajā laikā var atdzesēt sienas, mēbeles un grīdas, bet pēc tam telpas uzsildīšanai būs nepieciešams vairāk enerģijas. Daudz lietderīgāk ir vairākas reizes dienā uz īsu brīdi plaši atvērt logus un ļaut gaisam ātri apmainīties.

Īpaši vērts to darīt pēc pamošanās, pēc ēdiena gatavošanas, pēc dušas un pirms gulētiešanas. Ja ēdiena gatavošanas laikā rodas daudz tvaika, virtuvē nepieciešams tvaika nosūcējs vai vismaz uz īsu brīdi jāatver logs. Vannas istabā mitrumu nevajadzētu ieslēgt aiz aizvērtām durvīm: pēc mazgāšanās ir svarīgi palīdzēt tam izkļūt caur ventilāciju vai vēdinot blakus telpas.

Ir vērts pievērst uzmanību arī mēbelēm. Lielus skapjus un dīvānus nevajadzētu cieši novietot pie aukstākām ārsienām, īpaši, ja jau iepriekš ir bijušas mitruma pazīmes. Neliela atstarpe ļauj gaisam kustēties, bet, laiku pa laikam pabīdot mēbeli, var laikus pamanīt, vai siena nekļūst mitra.

Ja logi pastāvīgi ir slapji, telpās jūtama smaga smaka, bet pelējuma traipi atgriežas pat pēc tīrīšanas, ar īslaicīgu vēdināšanu var vairs nepietikt. Tad ir vērts pārbaudīt ventilācijas atveres, izvērtēt, vai nav mitruma avota, piemēram, noplūdes, un vajadzības gadījumā vērsties pie mājokļa apsaimniekošanas vai remonta speciālistiem. Pelējumu nevajadzētu vienkārši aizkrāsot, jo zem jaunās krāsas kārtas palikušais mitrums bieži atgriežas ar tikpat nepatīkamu izskatu.

Siltumu saglabā nevis noslēgts gaiss, bet saprātīgs līdzsvars

Iedzīvotājam ir viegli pateikt: vēdiniet biežāk. Taču realitātē viņš skaita rēķinus, dzīvo pie intensīvas satiksmes ielas, sargā mazus bērnus no aukstuma vai strādā tā, ka no rīta aizsteidzas prom, bet vakarā pārnāk noguris. Tāpēc risinājumiem jābūt vienkāršiem un pielāgojamiem reālajai dzīvei, nevis balstītiem pārmetumā, ka cilvēks kaut ko nav izdarījis ideāli.

Arī otra puse ne vienmēr var piedāvāt brīnumainu izeju. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji vieni paši nevar atrisināt aukstu konstrukciju, vājas kopējās ventilācijas vai senas ēkas problēmas. Mājokļu apsaimniekotājiem un mājas kopienai ir svarīgi nopietni reaģēt uz atkārtotu mitrumu, jo viena dzīvokļa stūris dažkārt signalizē par plašāku ēkas problēmu.

Tomēr ikdienas paradumi bieži dod visvairāk. Noslaucīt no palodzes sakrājušos ūdeni, neturēt visu telpu logus pastāvīgi cieši aizvērtus, nepārkaltēt veļu dzīvojamā telpā, neaizkraut radiatorus ar masīvām mēbelēm – tie nav lieli remontdarbi. Tās ir nelielas darbības, kas palīdz mājām elpot.

Siltas mājas nav tās, kurās gaiss nekad nekustas. Siltas mājas ir tās, kurās var mierīgi gulēt, no rīta uz logiem neredzēt ūdeni un nebaidīties atbīdīt skapi no sienas. Dažkārt siltumu saglabā nevis ciešāk aizvērts logs, bet uz dažām minūtēm ielaists svaigs gaiss.