Gudra mājsaimniece aicina cilvēkus savā dzīvoklī vairs nekad nekarināt slapjas drēbes uz veļas žāvētājiem vai radiatoriem

Vai arī jums tā gadās: vakarā veļas mašīna jau beidz griezties, ārā līst, balkons ir auksts, bet istabā stāv izplests veļas žāvētājs? Uz tā nonāk krekliņi, dvieļi, bērnu zeķes, bet dažas biezākas drēbes tiek uzkārtas tieši uz radiatora. Šķiet, tas ir visvienkāršākais veids, kā no rīta tikt pie sausām drēbēm.

Tomēr pēc dažiem šādiem vakariem mājās sāk parādīties tā savādā, smagnējā smaka. No rītiem aizsvīst logi, pie palodzēm krājas ūdens pilieni, bet guļamistabā, lai gan radiatori ir silti, vairs nejūt svaigumu. Daudzi tajā vaino vecus logus vai sliktu gaisa kvalitāti, lai gan mitrums dzīvoklī ļoti bieži nonāk kopā ar tikko izmazgātām biksēm un gultasveļu.

Gudrākas mājsaimnieces jau sen saka vienu un to pašu: slapjas drēbes dzīvoklī nav tikai nekārtīgs pagaidu dekors. Ja tās pastāvīgi žāvē uz veļas žāvētāja slēgtā telpā vai tieši uz radiatora, mājoklis saņem daudz vairāk mitruma, nekā pirmajā brīdī šķiet. Problēma nav tikai tā, ka drēbes žūst ilgāk – pamazām mainās arī pats mājokļa mikroklimats.

Slapja veļa nemanāmi maina istabas gaisu

Ūdens no veļas nekur nepazūd. Tas iztvaiko istabas gaisā un nosēžas tur, kur ir visvēsākais: uz logiem, ārējo sienu stūros, aiz liela skapja, pie mazāk apsildītas palodzes. Vienā reizē varbūt nekas slikts nenotiks, taču, katru dienu žāvējot veļu vienā un tajā pašā telpā, mitrums var kļūt par pastāvīgu mājas pavadoni.

Visvairāk tas pamanāms ziemā, kad logi tiek aizvērti un mājokli vēdina īsāku laiku, jo negribas ielaist aukstumu. Cilvēks vakarā izkar drēbes, aizver guļamistabas durvis, lai siltums neizplūstu, un no rīta atrod aizsvīdušu logu. Tikmēr telpā gulējušajiem šķiet, ka gaiss bijis smacīgs, nevis tas, ka viņi slikti izgulējušies.

Mitrums īpaši iecienījis vietas, kuras ikdienā neredzam. Aiz pie ārējās sienas piestumta dīvāna, zem platas palodzes vai skapja stūrī var parādīties tumši plankumi. Pelējums nesākas ar lielu, acīmredzamu nelaimi – visbiežāk tas sākas ar ieradumu, kas šķiet pilnīgi nevainīgs: „Tikai šoreiz izžāvēšu istabā.“

Uz radiatora drēbes izžūst ātri, taču mājoklim tas nenāk par labu

Radiators vilina tāpēc, ka rezultāts ir ātri redzams. No rīta uz tā atstātais džemperis jau ir gandrīz sauss, bet mazās bērnu zeķes izžūst pavisam dažu stundu laikā. Tomēr šādai ērtībai ir sava cena: silts radiators vēl straujāk iztvaicē ūdeni gaisā, tāpēc mitrums nevis tiek izvadīts no mājokļa, bet izplatās tajā.

Turklāt aizsegts radiators sliktāk atdod siltumu telpai. Siltums iestrēgst drēbēs, un cilvēks, sajutis, ka istabā ir vēsi, var vēl vairāk palielināt apkuri. Paradokss ir vienkāršs: vēloties ātri izžāvēt vienu veļas gabalu, iedzīvotājs var sliktāk apsildīt visu telpu un vienlaikus palielināt tajā mitrumu.

Dažādām ģimenēm šis ieradums rada atšķirīgas raizes. Vecākiem ar maziem bērniem veļas ir daudz un tā nepieciešama nepārtraukti, tāpēc veļas žāvētājs istabā var stāvēt gandrīz bez pārtraukuma. Senioram, kurš dzīvo mazākā dzīvoklī, aukstuma vai caurvēja dēļ var būt grūti bieži plaši vēdināt telpas. Cilvēkam, kurš dzīvo īrētā mājoklī, dažkārt vispār nav ne balkona, ne atsevišķas veļas telpas, tāpēc viņš izvēlas to, kas ir pa rokai.

Gudra mājsaimniece aicina cilvēkus savā dzīvoklī vairs nekad nekarināt slapjas drēbes uz veļas žāvētājiem vai radiatoriemAttēls: Pixabay / wal_172619

Problēma nav pats žāvētājs – problēma rodas, kad mitrumam vairs nav, kur izkļūt

Nav jāizliekas, ka ikviens, kurš žāvē drēbes dzīvoklī, rīkojas bezatbildīgi. Lietuvas laikapstākļi ne vienmēr ļauj iznest veļu ārā, un ne katrā mājoklī pietiek vietas elektriskajam žāvētājam vai tā iegāde finansiāli atmaksājas. Dažkārt pēc darba un rūpēm par bērniem cilvēkam vienkārši jāizkļūst no situācijas, nevis jāmeklē ideāls risinājums.

Tomēr ir vērts mainīt vienu būtisku lietu: nenovietot veļas žāvētāju tur, kur ģimene guļ vai pavada daudz laika, ja ir cita iespēja. Labāk izvēlēties vannas istabu ar funkcionējošu ventilāciju, atsevišķu saimniecības telpu vai virtuvi, kur uz īsu brīdi var plaši atvērt logu. Ja veļu žāvē istabā, logu labāk vairākas reizes uz īsu brīdi plaši atvērt, nevis atstāt mazu spraudziņu uz visu vakaru.

Palīdz arī veļas mašīnā izvēlēties spēcīgāku centrifūgu, protams, ja audums to pieļauj. Jo mazāk ūdens paliek drēbēs, jo mazāk tā vēlāk jāuzsūc mājas gaisam. Biezus dvieļus, gultasveļu un džinsus labāk žāvēt retāk un mazākos daudzumos, atstājot starp priekšmetiem gaisa spraugas – savstarpēji cieši sakarināti tie ne tikai žūst lēnāk, bet arī ilgāk uztur mitrumu telpā.

Tīrām drēbēm nevajadzētu maksāt svaiga gaisa cenu mājās

Arī uzņēmumiem un mājokļu īpašniekiem ir sava atbildības puse. Ne katrā daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī ir ierīkota pietiekami laba ventilācija, un vannas istabas nosūces atvere dažkārt ir tikai caurums, kas gandrīz nevelk gaisu. Iedzīvotājam nepietiek vien pateikt „vēdiniet biežāk“, ja telpā mitrums saglabājas sliktas gaisa cirkulācijas vai aukstu sienu dēļ.

Tomēr pirmo soli var spert arī bez liela remonta. Pamanot pastāvīgi aizsvīstošus logus, mitru palodzi vai pelējuma smaku, labāk nevis mēģināt problēmu nomaskēt ar spēcīgāku aromātu, bet pārskatīt ikdienas ieradumus: kur tiek žāvēta veļa, vai netiek aizsegti radiatori, vai ventilācijas atvere ir iztīrīta, vai mēbeles nav piespiestas tieši pie aukstas sienas. Dažkārt mājas gaiss uzlabojas nevis dārgas ierīces dēļ, bet gan pēc dažām mainītām vakara darbībām.

Ja tomēr veļa jāžāvē dzīvoklī, turiet veļas žāvētāju pēc iespējas tālāk no radiatora un nepiepildiet to līdz pēdējam stienim. Parūpējieties par gaisa kustību, izžuvušās drēbes uzreiz novāciet, bet pēc veļas mazgāšanas kārtīgi izvēdiniet telpas. Tā nav pārmērīga pedantiskums – tas ir vienkāršs veids, kā nepieļaut, ka viena veļas mazgāšanas diena atstāj savas pēdas mājās uz visu nedēļu.

Slapjas drēbes uz radiatora šķiet kā ātra glābiņa iespēja, taču mājīgums nesākas ar siltu zeķi no rīta. Tas sākas ar gaisu, ko ir viegli elpot, un sienām, kurām ik dienu nav jācīnās ar mūsu steigu.