Veikalā šos banānus labāk neņemiet: viena nokrāsa var liecināt, ka ar tiem vairs viss nav kārtībā

Banānus visbiežāk izvēlamies gandrīz automātiski – paskatāmies uz krāsu, paņemam dzeltenāko ķekaru un dodamies pie kases. Tomēr tikai mizas krāsa vēl nepasaka visu patiesību. Dažkārt pilnīgi dzeltens banāns var būt sliktāks par tādu, kuram ir daži brūni plankumi, savukārt pelēcīga nokrāsa var liecināt par pavisam citu problēmu nekā pārgatavošanos. Tāpēc, pērkot banānus, ir vērts pievērst uzmanību ne tikai krāsai, bet arī augļa stingrumam, mizas stāvoklim un bojājumiem.

Lieli tumši un mīksti plankumi – tas jau ir nopietns signāls

Nelieli brūni plankumi uz dzeltena banāna parasti nozīmē, ka auglis vienkārši turpina nogatavoties un kļūst saldāks. Pavisam cita situācija ir tad, kad uz mizas parādās lieli tumši laukumi un pats banāns šajā vietā ir mīksts un ļengans. Šādas pazīmes var liecināt, ka auglis jau ir stipri pārgatavojies vai sācis bojāties.

Vēl uzmanīgāk vajadzētu vērtēt augļus ar ieplaisājušu, mitrojošu vai bojātu mizu. Ja redzams pelējums, puves pazīmes vai jūtama nepatīkama smaka, šādu banānu labāk nepirkt pat tad, ja tā cena ir ļoti pievilcīga.

Pelēka miza ne vienmēr nozīmē, ka banāns ir pārgatavojies

Viena no interesantākajām pazīmēm ir pelēcīga banāna mizas nokrāsa. Tā var rasties nevis pārāk ilgas nogatavošanās, bet gan uzglabāšanas pārāk zemā temperatūrā dēļ. Banāni ir jutīgi pret aukstumu, tāpēc nepareizas uzglabāšanas gadījumā to miza var kļūt pelēcīga vai tumšāka.

Tas vēl nenozīmē, ka augļa mīkstums noteikti ir sabojājies. Tomēr šāds banāns būtu jānovērtē rūpīgāk – jāpiespiež, jāpārbauda, vai nav mīkstu vietu, plaisu vai citu bojāšanās pazīmju. Dažkārt ārpuse izskatās sliktāk nekā iekšpuse, tomēr paļauties tikai uz krāsu noteikti nevajadzētu.

Zaļi banāni nav slikti – tiem vienkārši vēl nav laiks tikt apēstiem

Ja banāni ir spilgti zaļi un ļoti cieti, tas parasti nozīmē, ka tie vēl nav nogatavojušies. Šādi augļi būs mazāk saldi, to tekstūra – stingrāka, bet garša var būt nedaudz sīvāka. Tomēr, ja banānus pērkat vairākām dienām uz priekšu, tā pat var būt priekšrocība.

Universālākā izvēle ir dzelteni, pietiekami stingri banāni, kuru gali vēl ir nedaudz zaļgani. Šādi augļi parasti nav ne pārgatavojušies, ne pārāk cieti, tāpēc tos var ēst gan uzreiz, gan paturēt dažas dienas.

Ar brūniem plankumiem klāti banāni vēl var būt paši gardākie

Daudzi pircēji brūnus plankumus automātiski uzskata par sliktu zīmi, taču tie bieži nozīmē, ka banāns ir kļuvis saldāks un mīkstāks. Ja auglis nav ļengans, nav sācis pūt un tam nav dīvainas smakas, šāds banāns var būt pilnībā piemērots ēšanai.

Kad miza jau gandrīz visa ir tumša, bet mīkstums ļoti mīksts, auglis tik un tā ne vienmēr nonāk atkritumu tvertnē. Šādi banāni lieliski piemēroti konditorejas izstrādājumiem, kokteiļiem vai banānu maizei, jo ir ļoti saldi un viegli saspaidāmi.

Pie plaukta ir vērts veikt vienu vienkāršu pārbaudi

Nākamreiz, pērkot banānus, ir vērts ne tikai apskatīties uz krāsu, bet arī ļoti maigi piespiest augli. Labam banānam vajadzētu būt stingram, taču ne cietam kā akmenim. Ja pirksts viegli iespiežas un paliek iedobe, auglis jau var būt pārgatavojies.

Tāpat ir vērts aplūkot ķekara kātiņus un apakšējo daļu – tieši tur visātrāk parādās pirmās puves vai pelējuma pazīmes.

Tāpēc, izvēloties banānus, vissvarīgākais ir atcerēties vienu lietu: skaista dzeltena krāsa vēl negarantē kvalitāti, bet daži brūni plankumi vēl nenozīmē, ka auglis ir slikts. Daudz vairāk pasaka stingrums, smarža, mizas veselums un tas, vai nav lielu, mīkstu, tumšu vietu. Tieši šīs pazīmes palīdz atšķirt vienkārši nogatavojušos banānu no tāda, kuru labāk atstāt plauktā.