Pabīdīju dīvānu no radiatora tikai par 20 centimetriem – istaba sāka sasilt pavisam citādi

Vakarā radiators bija tik karsts, ka, pieliekot tam roku, ilgi neizturētu, bet uz dīvāna tik un tā gribējās sēdēt ar pledu. Pazīstams skats: apkure it kā darbojas, rēķini pienāk, taču istabas stūri ir vēsi, un siltums šķiet kaut kur pazudis. Dažkārt cilvēks sāk vainot vecos logus, mājas sienas vai pašu radiatoru, lai gan šķērslis atrodas tepat – liels, mīksts un ļoti ērts dīvāns.

Pabīdot to no radiatora tikai par pāris desmitiem centimetru, pārmaiņas var just pārsteidzoši ātri. Ne jau tāpēc, ka radiators pēkšņi sāk sildīt spēcīgāk. Vienkārši siltajam gaisam beidzot ir vieta pacelties, izplatīties pa istabu un vairs neiesprūst aiz mēbeles atzveltnes.

Šāda neliela mājokļa pārkārtošana ir īpaši pazīstama, sākoties apkures sezonai. Vasarā dīvāns pie loga vai radiatora šķiet pavisam nevainīgs un pat mājīgi aizpilda telpu. Taču ziemā tas var kļūt par klusu iemeslu, kāpēc vienā istabā visu laiku ir auksti, lai gan mājoklī apkure darbojas, kā nākas.

Siltums nevar izkļūt caur dīvāna atzveltni

Radiators nesilda tikai savu metāla virsmu. No tā augšup ceļas siltais gaiss, tas sajaucas ar vēsāko telpas gaisu un pamazām rada patīkamāku temperatūru visā telpā. Kad dīvāns, kumode vai biezs aizkars ir gandrīz piespiests radiatoram, šī kustība ievērojami palēninās.

Tad liela daļa siltuma vispirms nonāk pie mēbeles. Dīvāna atzveltne sasilst, audums absorbē siltumu, bet siltais gaiss cirkulē šaurajā spraugā starp radiatoru un mēbeli. Sēdošais cilvēks ar muguru var just siltumu, taču otrā istabas galā tas nenonāk tik ātri, kā vajadzētu.

Divdesmit centimetri nav maģisks skaitlis, kas derētu katrai istabai, tomēr tā jau ir pavisam cita atstarpe nekā daži centimetri. Radusies telpa ļauj gaisam pacelties un applūst ap mēbeli. Dažkārt ar šīm pārmaiņām vien pietiek, lai vairs nevajadzētu bez iemesla paaugstināt apkures temperatūru vai nepārtraukti strīdēties, kāpēc vienam ģimenes loceklim ir par aukstu, bet otram jau par karstu.

Lielāko atšķirību izjūt tie, kuri sēž tālāk no loga

Pie radiatora novietots dīvāns bieži vien tur nenonāk spītības dēļ. Nelielā dzīvoklī katram centimetram ir savs uzdevums: jāietilpina galds, televizors, bērnu rotaļlietas un eja uz balkonu. Dažkārt mēbeles vienkārši nav kur novietot, tāpēc radiators paliek paslēpts aiz atzveltnes vai sānu skapīša.

Tomēr šādu izkārtojumu dažādi cilvēki izjūt atšķirīgi. Vecāki pamana, ka bērns spēlējas uz grīdas un sūdzas par vēsām kājām, lai gan termometrs rāda gluži pieklājīgu temperatūru. Senioram ir nepatīkami ilgāk sēdēt vēsākā istabas stūrī, bet cilvēks, kurš pēc darba atgriezies mājās, vienkārši vēlas ātri sasilt, nevis gaidīt, līdz aiz dīvāna sasils gaiss.

Īpaši maldinošas ir istabas ar platiem logiem. Pie loga gaiss dabiski ir vēsāks, tāpēc radiatoram tur jāstrādā vairāk. Ja tam vēl tiek liegta iespēja izplatīt siltumu, rodas dīvaina sajūta: tieši pie loga ir karsti, aiz dīvāna – tveicīgi, bet dažus soļus tālāk jau ir vēsi. Tieši šādas nevienmērīgas siltuma izplatīšanās dēļ mājoklis dažkārt šķiet aukstāks, nekā tas patiesībā ir.

Pabīdīju dīvānu no radiatora tikai par 20 centimetriem – istaba sāka sasilt pavisam citādiAttēls: Pexels / Mateusz Pielech

Ne katru radiatoru var atstāt pilnībā atklātu

Protams, mājokļa realitāte ne vienmēr ļauj mēbeles izvietot ideāli. Dažkārt radiators ir uzstādīts tā, ka dīvāns neizbēgami atrodas tuvumā, bet citu vietu aizņem durvis, logs vai eja. Tad svarīgākais nav tiekties pēc sterili tukšas sienas, bet atstāt pēc iespējas lielāku gaisa spraugu un neaizsegt radiatora augšpusi un priekšpusi ar bieziem audumiem.

Ja dīvānam ir augsta, masīva atzveltne, ir vērts vismaz laiku pa laikam pārbaudīt, vai aiz tā radiatoram nav grūti piekļūt un vai tur neuzkrājas putekļi. Putekļi un šaura sprauga nepalīdz ne gaisa kustībai, ne kārtības sajūtai mājoklī. Dažkārt pietiek mēbeli nedaudz pabīdīt, noņemt līdz grīdai nokarājošos aizkaru vai pārvietot blakus stāvošo krēslu, lai istaba sāktu uzvesties pavisam citādi.

Radiatora neaizkrautība nav pārmetums tiem, kuri dzīvo šaurībā vai cenšas radīt mājīgu telpu. Tas drīzāk ir atgādinājums, ka apkures ierīcei ir ne tikai jādarbojas, bet tai arī jābūt vietai, kur atdot siltumu. Mēbeļu izvietojums mājoklī bieži šķiet tikai estētikas jautājums, taču ziemā tas kļūst arī par ikdienas komforta sastāvdaļu.

Pirms temperatūras paaugstināšanas ir vērts paskatīties aiz mēbeles

Kad istabā ir vēsi, pirmais impulss bieži ir pagriezt termostata rokturi. Tomēr pirms tam ir vērts veikt vienkāršu pārbaudi: uz dažām stundām atbīdīt dīvānu, krēslu vai skapīti un salīdzināt, kā jūtas gaiss istabā. Pārmaiņas ne vienmēr būs izteiktas, īpaši, ja telpa zaudē daudz siltuma caur nenoblīvētām vietām, taču tās var parādīt, vai mēbele nav kļuvusi par siltuma barjeru.

Noder arī vienkārša uzmanība sīkumiem. Uz radiatora neatstāt žāvēties biezas drēbes, nepiebīdīt tam lielas kastes, bet garos aizkarus pabīdīt tā, lai tie nekarātos tieši siltuma avota priekšā. Tas nenozīmē, ka mājoklim jāizskatās kā tukšam demonstrācijas dzīvoklim – tikai to, ka siltumam tiek atstāts dabisks ceļš.

Ja arī pēc telpas atbrīvošanas radiators paliek auksts, uzsilst tikai daļēji vai istaba joprojām nesasilst, problēma var nebūt mēbelēs. Tomēr sākt ar dīvāna novietojumu ir vērts tāpēc, ka tas neko nemaksā un neprasa lielu remontu. Dažkārt mājokļa mājīgumu maina nevis jauns radiators un nevis lielāks rēķins, bet šie daži brīvie centimetri, kuru siltumam tik ļoti pietrūka – vai jūsu istabā tam tiešām ir, kur pārvietoties?