Pēc ilga brauciena ar automašīnu sāp mugura: būsiet pārsteigti, ko maina daži centimetri

Ceļojuma sākumā viss šķiet ērti: sēdeklis nolaists, atzveltne nedaudz atgāzta, viena roka uz stūres, kafija turētājā. Taču pēc pāris stundām, apstājoties degvielas uzpildes stacijā, ķermenis it kā vienlaikus atgādina par sevi – ir grūti iztaisnoties, jostasvieta smeldz, pleci ir pacelti, bet no automašīnas gribas izkāpt lēnāk nekā tajā iekāpt.

Daudzi šādu sajūtu noraksta uz bedrēm uz ceļa, automašīnas vecumu vai vienkārši neizbēgamu nogurumu garā brauciena laikā. Tomēr nereti problēma sākas ar gandrīz nemanāmu sīkumu: mēs sēžam dažus centimetrus par tālu no stūres, par zemu, pārāk taisni vai pārāk atgāzušies.

Šie daži centimetri, braucot uz piejūru vai pie radiem otrā Lietuvas malā, uzreiz nepārvēršas vienā lielā neērtībā. Tie klusi uzkrājas: ķermenis visu laiku koriģē stāvokli, kāja saspringst, spiežot pedāli, rokas sniedzas pēc stūres, bet mugurai vairs nav, pret ko stingri atbalstīties. Galu galā nogurst ne tikai mugura – samazinās arī uzmanība uz ceļa.

Kāpēc ērta poza pēc stundas pēkšņi kļūst neērta

Automašīnas sēdeklī cilvēks nekustas tā, kā mājās uz krēsla vai staigājot. Pat tad, kad ceļš ir līdzens, kāja nepārtraukti kontrolē pedāļus, rokas tur stūri, acis seko satiksmei, bet ķermeņa augšdaļa ilgi paliek gandrīz vienā pozīcijā. Ja sākotnējais stāvoklis nav labs, ķermenis sāk kompensēt: tas paslīd uz priekšu, sasprindzina plecus, izliek vai sakumpina jostasvietu.

Viens no biežākajiem ieradumiem ir sēdēt pārāk tālu. Tad vadītājs izstiepj rokas līdz stūrei un ikreiz, kad to griež, balsta sevi ar pleciem un muguru. Sākumā tas var šķist plaši un pat ērti, īpaši, ja gribas „atpūsties“, taču garākā braucienā šāda poza liek ķermenim strādāt vairāk, nekā tam vajadzētu.

Otra galējā pozīcija ir sēdēt pārāk tuvu. Tad kājas ir pārāk stipri saliektas, ceļi paliek augstu, bet stūre var ierobežot brīvas roku kustības. Vadītājs pamazām sāk atgāzties, noslīd sēdeklī, un jostasvietas balsts vairs nesakrīt ar vietu, kur tas visvairāk nepieciešams.

Mugura bieži sāp nevis viena nepareiza kustības dēļ, bet tāpēc, ka stundām ilgi tai neļauj atrasties neitrālā, mierīgā pozīcijā. Cilvēku kaitina ne tikai smeldze. Viņu nogurdina arī sajūta, ka vēl jāvada automašīna, lai gan ķermenis jau sen lūdz vismaz dažas minūtes kustību.

Daži centimetri pie stūres var mainīt visu braucienu

Vispirms ir vērts noregulēt attālumu līdz pedāļiem. Sēžot ar muguru pilnībā atbalstītu pret sēdekļa atzveltni, pedāļus vajadzētu varēt nospiest nevis ar pilnībā izstieptu kāju, bet saglabājot nelielu ceļa saliekumu. Tas ļauj kājām strādāt brīvāk un neļauj iegurnim slīdēt uz priekšu ikreiz, kad nepieciešams stiprāk bremzēt vai nospiest sajūgu.

Pēc tam pienāk stūres kārta. Ērtā pozīcijā rokas līdz tai nedrīkst sniegties ar izstieptiem pleciem. Pagriežot stūri, lāpstiņām nevajadzētu atrauties no atzveltnes, bet elkoņos vajadzētu palikt nelielam saliekumam. Dažkārt pietiek stūri pietuvināt vai sēdekli pabīdīt tikai par dažiem centimetriem – un plecu josla vairs nav saspringta jau no pirmajiem kilometriem.

Sēdekļa atzveltne arī nedrīkst būt ne gandrīz guļus, ne pilnīgi stāva. Pārāk stipri atgāžoties, stūre tiek aizsniegta ar rokām, nevis ar visu ķermeni, tāpēc kakls un pleci ātri nogurst. Sēžot pārāk taisni, mugurai nav iespējas stabili atbalstīties, īpaši, kad brauciens ieilgst un cilvēks sāk neapzināti kūkumoties.

Ja automašīnā ir regulējams jostasvietas balsts, to vajadzētu izmantot mēreni. Tam nevajadzētu spiest vai likt izliekt muguru – tā uzdevums ir tikai aizpildīt dabisko spraugu jostasvietas rajonā. Vecākā automašīnā dažkārt palīdz neliels, neslīdošs spilventiņš vai sarullēts dvielis, taču tas nedrīkst stumt vadītāju uz priekšu vai traucēt droši sēdēt.

Pēc ilga brauciena ar automašīnu sāp mugura: būsiet pārsteigti, ko maina daži centimetriAttēls: Pexels / Danik Prihodko

Tas pats brauciens, bet pavisam atšķirīgs nogurums

Vecākiem ar bērniem automašīnā sēdekļa regulēšana bieži šķiet pēdējā rūpe. Jāsaliek mantas, jānostiprina bērnu sēdeklīši, jāatrod ūdens, jāapstājas pie tualetes – bet izbraukšana notiek steigā. Tomēr tieši vadītājam neērta poza ātrāk pārvēršas aizkaitinājumā, jo viņš nevar vienkārši pārsēsties vai izstiept kājas, kad to vēlas.

Senioriem svarīgs ir ne tikai pats brauciens, bet arī izkāpšana pēc tā. Ja sēdeklis ir noregulēts pārāk zemu vai pārāk tuvu stūrei, piecelties no automašīnas var būt krietni grūtāk, īpaši pēc ilgstošas nekustēšanās. Augstāka, bet joprojām droša sēdēšanas pozīcija bieži palīdz labāk redzēt ceļu un ļauj ķermenim vieglāk izkāpt, apstājoties.

Vadītāji, kuri dienā veic daudz kilometru, dažkārt pierod pie diskomforta un sāk uzskatīt to par darba sastāvdaļu. Tomēr nepārtraukta grozīšanās sēdeklī, rokas pārlikšana no stūres vai vēlme visu laiku mainīt kājas stāvokli nav sīkumi. Tās ir pazīmes, ka ķermenis meklē atbalstu, ko automašīnas iestatījumi tam pašlaik nenodrošina.

No otras puses, ne visas muguras sāpes atrisinās sēdekļa rokturis. Ja sāpes ir stipras, atkārtojas arī ikdienā, izstaro vai rada bažas, ērtāka braukšanas poza vien nedrīkst aizstāt sarunu ar veselības aprūpes speciālistu. Automašīna var izcelt problēmu, taču ne vienmēr ir tās vienīgais cēlonis.

Ērtības nav greznība ne vadītājam, ne automašīnai

Vadītājs pirms garāka maršruta var veltīt minūti sēdekļa, stūres un spoguļu stāvoklim, nevis visu labot jau uzbraucot uz ātrgaitas ceļa. Ir lietderīgi apsēsties līdz galam, pārbaudīt pedāļus, aizsniegt stūri un tikai pēc tam piesprādzēties. Drošības jostai dabiski jāpieguļ, nevis jāliek cilvēkam slīdēt uz leju vai meklēt dīvainu sēdēšanas stāvokli.

Garā braucienā palīdz arī vienkāršas apstāšanās. To laikā ir vērts ne tikai uzpildīt degvielu vai pārbaudīt tālruni, bet dažas minūtes pastaigāt, izkustināt plecus, muguru un kājas. Atgriežoties automašīnā, nav akli jāieņem tā pati poza – dažkārt ķermenis jau skaidri parāda, ka atzveltne vai balsts ir jāpielāgo.

Arī automašīnu ražotājiem un darba devējiem, kuru darbinieki daudz laika pavada ceļā, tas nav tikai papildu komforta jautājums. Skaidra sēdekļa regulēšana, funkcionējošs jostasvietas balsts un pietiekami pārtraukumi palīdz vadītājam ilgāk saglabāt koncentrēšanos. Ērta darba vieta automašīnā sākas nevis ar dārgiem piederumiem, bet ar iespēju cilvēkam to pielāgot sev.

Dažkārt braucienu sabojā nevis attālums līdz galamērķim un ne slikts ceļš. To sabojā daži nepamanīti centimetri starp muguru, stūri un pedāļiem – tāpēc pirms nākamā garākā brauciena varbūt vispirms ir vērts noregulēt sēdekli un tikai pēc tam nospiest iedarbināšanas pogu?