Ir tikai viens pareizais veids, kā pareizi izvietot glāzes un krūzes skapītī

Vai arī jūs, izņemot tīras glāzes no trauku mazgājamās mašīnas, uz brīdi apstājaties pie skapīša: likt ar dibenu uz augšu, lai nesakrātos putekļi, vai atstāt tā, kā uz galda? No pirmā acu uzmetiena tas ir sīkums – ne jau elektrības rēķins un ne piededzis katls. Tomēr tieši šī mazā ieraduma dēļ no rīta izņemta krūze dažkārt smaržo nevis pēc kafijas, bet pēc noslēgta skapīša.

Virtuvē daudz kas tiek darīts “tā, kā mamma darīja”: glāzes tiek apgrieztas, krūzes saliktas cita citā, bet mitrs trauks tiek iespiests plauktā, jo taču “pats vēl nožūs”. Tikai pēc tam brīnāmies par bālganu apli uz plaukta, nepatīkamu smaku vai atšķēlušos plānu glāzes maliņu. Kārtībai skapītī ir viens vienkāršs noteikums, kas atrisina vairāk, nekā šķiet.

Glāzes un krūzes vislabāk glabāt stāvus – ar dibenu uz plaukta, bet atveri uz augšu. Jā, atvērta krūze izskatās kā aicinājums putekļiem, taču mājas virtuvē tā parasti ir mazāka problēma nekā noslēgts mitrums, smakas un pastāvīgi nospiesta trauka trauslākā mala.

Apgriezta krūze slēpj to, ko negribas saost

Apgriežot glāzi vai krūzi uz plaukta, tās iekšpusē paliek neliela noslēgta gaisa telpa. Ja trauks ir kaut nedaudz mitrs – bet pēc trauku mazgājamās mašīnas vai dvieļa tā notiek bieži –, mitrumam nav kur ātri aizplūst. Tas paliek iekšpusē, un līdz ar to rodas labi pazīstamā skapīša smaka, ko negribas sajust pirms pirmā kafijas malka.

Īpaši aktuāli tas ir krūzēm ar biezāku dibenu, reljefām glāzēm un tiem traukiem, kas no trauku mazgājamās mašīnas tiek izņemti ne gluži sausi. No ārpuses tie izskatās tīri, taču pietiek ar dažiem pilieniem, lai noslēgtā telpā ilgāk saglabātos mitrums. Uz koka vai laminēta plaukta ar laiku var palikt arī nepievilcīgi ūdens nospiedumi.

Atvērta mala ļauj traukam pilnībā nožūt. Krūzē iekļūst gaiss, nepaliek sastāvējies mitrums, un no rīta tas nav vēlreiz jāizskalo tikai tāpēc, ka rodas šaubas. Bailes no putekļiem ir saprotamas, taču kārtīgi koptā slēgtā skapītī to uzkrājas ievērojami mazāk, nekā mēs iedomājamies.

Trausls ir nevis dibens, bet pati mala

Glāzes mala ir tās jutīgākā vieta. Kad trauks stāv apgriezts, viss tā svars balstās tieši uz plānās malas, kas saskaras ar plauktu un ikreiz tiek viegli atsista, kad glāzi noliekam vai pabīdām. Viena šāda kustība varbūt neko nenodarīs, taču virtuvē trauki nedzīvo tikai vienu dienu.

Tā rodas nelieli, gandrīz nemanāmi atšķēlumi. Dažkārt glāze joprojām izskatās pilnīgi kārtībā, taču tās mala vairs nav tik izturīga. Arī krūzes glazūra pie malas var sākt nodilt ātrāk, īpaši, ja trauki skapītī ir salikti cieši un ikdienā tiek kustināti.

Stāvus novietots trauks balstās uz izturīgā dibena, kas tam arī ir paredzēts. Šāds novietojums ir drošāks gan plānām vīna glāzēm, gan parastām ūdens glāzēm, gan iemīļotajai kafijas krūzei, pēc kuras roka automātiski sniedzas katru rītu. Mazs noteikums, taču tas palīdz traukiem ilgāk saglabāties tādiem, kādus tos atnesāt no veikala.

Ir tikai viens pareizais veids, kā pareizi izvietot glāzes un krūzes skapītīAttēls: Unsplash / Nandhu Kumar

Kad skapītī ir šauri, kārdinājums izjaukt kārtību ir vislielākais

Mazā virtuvē plauktu nekad nav par daudz. Ģimene sakrāj dažādas krūzes, parādās viesu glāzes, bērnu pudeles, vairākas glāzes “īpašam gadījumam” – un pat kārtīgs skapītis sāk atgādināt spēli, kurā viena nepareiza kustība sagrauj visu torni. Tad krūzes gribas salikt citu citā, bet glāzes – sastumt pēc iespējas blīvāk.

Krūzes citu citā drīkst likt tikai tad, ja tās tam patiešām ir paredzētas un ir pilnīgi sausas. Pretējā gadījumā starp tām uzkrājas mitrums, un, izņemot vienu, var nejauši pacelt visu kaudzi. Parastās keramikas krūzes, īpaši atšķirīga izmēra un formas, visdrošāk jūtas, stāvot vienā kārtā vai vismaz nebūdams ar spēku iespiestas cita citā.

Glāzēm vērts atstāt nedaudz vietas starp sāniem, lai tās nesadurtos ikreiz, kad aizver durvis vai meklē citu trauku. Smagākas krūzes un biezākas glāzes labāk glabāt zemākā plauktā, vieglāk aizsniedzamā vietā. Tas ir svarīgi ne tikai senioram, kuram ir neērti celt rokas augstu, bet arī steidzīgam cilvēkam, kurš vienā rokā tur bērnu, tālruni vai tējkannu.

Kārtība sākas nevis ar plauktu, bet ar vienu minūti

Lielākā kļūda parasti tiek pieļauta nevis skapītī, bet pirms tā aizvēršanas. Pēc mazgāšanas traukus vērts atstāt pilnībā nožūt – uz trauku žāvētāja, atvērtā trauku mazgājamajā mašīnā vai vienkārši vēl dažas minūtes uz dvieļa. Krūzei, kas tiek likta plauktā, jābūt sausai ne tikai no ārpuses, bet arī pie dibena un malas.

Arī pašu plauktu der laiku pa laikam notīrīt un ļaut tam nožūt. Ja skapītim ir smagas, reti atveramas durvis, tajā noslēgta smaka saglabājas ātrāk, tāpēc nav jābrīnās, ka tā pāriet pat uz tīriem traukiem. Dažkārt pietiek ar vienkāršu kārtību: mazāk nevajadzīgu krūžu, vairāk gaisa starp priekšmetiem un nepārblīvēts plaukts.

Ja mājās putekļi patiešām uzkrājas ātri – piemēram, notiek remonts, virtuve ir atvērta vai skapītis bieži tiek turēts pusvirus –, pirms lietošanas glāzi var īsi izskalot. Tomēr ikdienā apgriezt visus traukus tikai teorētisku putekļu dēļ nav vērts. Tīra, sausa un stāvus novietota krūze ir vienkāršākā izvēle, kas neprasa ne īpašas kastes, ne virtuves pārkārtošanu.

Laba virtuves kārtība nav tā, kas skaisti izskatās vienu vakaru pēc ģenerālās tīrīšanas. Tā ir tāda, kas darbojas pirmdienas rītā, kad steidzaties, bet no skapīša izņemta krūze ir sausa, bez smakas un vesela. Tāpēc glāzēm un krūzēm vieta ir vienkārša: izturīgs dibens uz plaukta, mala – droši gaisā.