Tūjas pie mājas stāda tūkstošiem, bet vēlāk nožēlo: kas noteikti jāzina, pirms ierakt pirmo stādu

Tūja daudziem lietuviešiem jau sen kļuvusi par gandrīz obligātu pagalma augu. Tā skaisti izskatās pie žoga, ātri izveido privātuma sienu, visu gadu paliek zaļa un neprasa tik daudz kopšanas kā kaprīzāki dekoratīvie augi. Šķiet, nopirki dažus stādus, iestādīji gar māju, un pagalms uzreiz izskatās sakoptāks. Tomēr, tiklīdz runa ir par tūju tieši pie mājas, sākas strīdi: vieni saka, ka tas ir praktisks risinājums, citi atgādina senus māņticīgus priekšstatus un apgalvo, ka šādu koku pie durvīm labāk nevajag.

Eksperti vispirms raugās nevis uz zīmēm, bet uz attālumu

No dārzkopības viedokļa tūjas pie mājas stādīt drīkst, taču svarīgākais nav tas, cik skaisti izskatās mazs stāds podā. Jāiztēlojas, kā augs izskatīsies pēc pieciem, desmit vai piecpadsmit gadiem. Lielās šķirnes var ievērojami izplesties, aizsegt logus, atbalstīties pret sienu, traucēt pārvietošanos un apgrūtināt gan pašas tūjas, gan mājas kopšanu.

Tāpēc lielākām tūjām pie mājas ieteicams atstāt vismaz 1,5–2 metru attālumu. Kompaktākas šķirnes var augt tuvāk, taču arī šeit labāk vadīties nevis pēc acumēra, bet gan pēc vainaga galīgā izmēra. Tūju saknes parasti netiek uzskatītas par nopietnu apdraudējumu pamatiem, tomēr pārāk tuvu iestādīts augs tik un tā var radīt neērtības: no pastāvīgas ēnas līdz mitruma uzkrāšanās pie sienas.

Kāpēc cilvēki tik un tā izvēlas tūjas?

Tūjas ir populāras ne bez iemesla. Tās visu gadu paliek zaļas, labi panes apgriešanu un ātri piešķir pagalmam sakoptības iespaidu. Blīva tūju rinda gar žogu palīdz paslēpties no kaimiņu skatieniem, samazina vēja sajūtu un rada mājīgāku, noslēgtāku telpu. Īpaši aktuāli tas ir jaunos kvartālos, kur mājas atrodas tuvu cita citai un privātuma pagalmā sākumā gandrīz nav.

Tomēr tūja nav augs, ko var iestādīt jebkur un par to aizmirst. Tai nepieciešama saulaina vai viegli noēnota vieta, caurlaidīga augsne un normāla laistīšana pēc iestādīšanas. Ja zeme pastāvīgi ir slapja un ūdens uzkrājas pie saknēm, augs var sākt nīkuļot. Arī jaunas tūjas sausuma laikā ātri parāda, ka tām trūkst ūdens – tās sāk brūnēt, kļūst retākas un zaudē dekorativitāti.

Tautas zīmes biedē, bet pierādījumu nav

Visvairāk baiļu rodas nevis pašas tūjas, bet gan tās simbolikas dēļ. Tā kā tūjas bieži stāda kapsētās, dažiem cilvēkiem tās asociējas ar skumjām, zaudējumu un smagu enerģiju. No tā radušies stāsti, ka tūja pie mājas var piesaistīt nelaimes, vientulību, strīdus vai pat „izdzīt” vīriešus no ģimenes.

Tomēr nav zinātnisku pierādījumu, ka tūja varētu ietekmēt cilvēka likteni, attiecības, ģimenes labklājību vai mājas atmosfēru. Tie ir tautas ticējumi, kas vieniem šķiet svarīgi, bet citiem nav nekādas nozīmes. Turklāt dažās tradīcijās mūžzaļie augi tiek uzskatīti nevis par ļaunuma zīmi, bet gan par pastāvības, ilgmūžības un aizsardzības simbolu. Tāpēc saukt tūju tikai par „sliktu” augu būtu nepareizi.

Kad labāk to pie mājas nestādīt

No tūjas vērts atteikties tad, kad vietas vienkārši ir par maz. Ja starp mājas sienu, celiņu un žogu palikusi šaura sprauga, pēc dažiem gadiem augs var kļūt par problēmu. Tāpat tūjas jāstāda piesardzīgi pie logiem, kuriem svarīga gaisma, vai pie vietām, kur pastāvīgi uzkrājas mitrums. Vēl viena kļūda ir pirkt šķirni tikai pēc attēla, neuzzinot, kādu augstumu un platumu tā sasniedz.

Ja tūja jums šķiet skaista un iederas pagalmā, no tās nav jābaidās tikai māņticības dēļ. Bet, ja ģimenē šādas zīmes rada spriedzi, miera labad vērts izvēlēties citu augu. Pagalmā svarīgs ir ne tikai izskats, bet arī sajūta. Labākais risinājums ir stādīt tur, kur augam būs pietiekami daudz vietas, mājai neradīsies praktiskas neērtības un saimniekiem nebūs ikreiz, skatoties pa logu, jādomā, vai viņi nav pieļāvuši kļūdu.