Latvijas dabas pētnieks brīdina par rudens pavērsienu: siltums ilgi neturēsies, bet sniega pazīmes jau redzamas
Latvijas dabas vērotājs Vilis Bukšs publicējis savu pirmo rudens prognozi, un tajā viņš runā ne tikai par patīkamu septembra sākumu. Pēc viņa novērojumiem pirmais rudens mēnesis vēl varētu būt diezgan silts un mierīgs, tomēr dabā jau redzamas pazīmes, kas tiek saistītas ar sniegaināku ziemas sākumu. Īpašu uzmanību viņš pievērš ozoliem, lazdām, apiņiem un putnu uzvedībai.
Šī nav oficiāla meteoroloģiskā prognoze, bet gan dabas pētnieka novērojumi, kas balstīti tautas ticējumos un ilggadējos dabas novērojumos Latvijā. Tomēr šādas prognozes Baltijas valstīs vienmēr piesaista uzmanību, jo cilvēkiem rūp ne tikai termometra rādījumi, bet arī tas, ko par gaidāmajiem mēnešiem var atklāt pati daba.
Septembra sākums Latvijā vēl varētu būt diezgan silts
Pēc Viļa Bukša teiktā, septembra sākumam Latvijā vajadzētu atgādināt augusta beigas. Gaiss pamazām kļūs vēsāks, taču pirmajās nedēļās straujš rudens trieciens vēl nav gaidāms. Vietām var pārpeldēt mākoņi un uzlīt īss, smalks lietus, ko cilvēki bieži dēvē par sēņu lietu.
Dabas pētnieks pievērš uzmanību arī senam tautas novērojumam: ja pirmās rudens dienas ir saulainas un siltas, viss rudens bieži vien saglabājas patīkamāks. Pēc viņa vērtējuma septembris Latvijā varētu būt diezgan mierīgs, bet mēneša otrajā pusē nokrišņu vajadzētu būt maz. Dienā gaiss vēl varētu sasilt aptuveni līdz +15–20 grādiem.
Bagātīga zīļu raža var nozīmēt vairāk sniega
Lielāko intrigu šajā prognozē rada nevis septembra siltums, bet pazīmes, kas tiek saistītas ar gaidāmo ziemu. Vilis Bukšs norāda, ka šogad pīlādžu ogu nav daudz, toties ozoli Latvijā ir bagātīgi apkārušies ar zīlēm. Pēc tautas ticējumiem šāda kombinācija bieži tiek saistīta ar sausāku rudeni un biezāku sniega segu ziemā.
Dabas pētnieks atgādina arī citu senu pazīmi: ja septembrī gadās pērkona negaisi vai uz ozoliem ir ļoti daudz zīļu, ap Ziemassvētkiem var sagaidīt vairāk sniega. Līdzīgu domu, viņaprāt, pastiprina arī bagātīga lazdu riekstu raža. Senāk cilvēki arī šo parādību uzskatīja par mājienu, ka ziema varētu būt sniegaināka.
Citi augi liecina par ilgu rudens norisi
Bukšs piemin arī citus dabas signālus. Purva bērzi sākuši dzeltēt no apakšējiem zariem, un šāda pazīme tautas novērojumos tiek saistīta ar ilgāku rudeni un lēnāku ziemas iestāšanos. Citiem vārdiem sakot, aukstums nedrīkstētu uzbrukt pēkšņi, tomēr sezona pamazām pāries mitrākā un vēsākā posmā.
Arī apiņi šogad padevušies bagātīgi. Pēc dabas pētnieka skaidrojuma, tas var liecināt par lielāku nokrišņu daudzumu vēlā rudenī un ziemas sākumā. Siltākam septembra sākumam palīdz arī putnu uzvedība: bezdelīgas vēl nav aizlidojušas, tāpēc, pēc Bukša teiktā, mēneša pirmajām dienām nevajadzētu būt ļoti aukstām.
Oktobra beigās var parādīties pirmais slapjais sniegs
Latvijā oktobra sākumam pēc Viļa Bukša prognozes vēl vajadzētu saglabāties diezgan maigam. Līdz aptuveni 12. oktobrim varētu turēties saulains, sauss un rudenīgi silts laiks. Tas būtu labvēlīgs laiks pēdējiem dārza darbiem, pastaigām un mierīgākiem rudens izbraucieniem.
Tomēr oktobra otrajā pusē laikapstākļiem Latvijā vajadzētu mainīties. Palielināsies mitrums, biežāk parādīsies īslaicīgs lietus, bet naktīs vietām var uznākt pirmās salnas. Ap 20. oktobri brāzmains ziemeļrietumu vējš, pēc dabas pētnieka teiktā, var atnest ne tikai lietu, bet arī krusu un pirmo slapjo sniegu. Tā vēl nebūtu īstas ziemas sākums, bet skaidra zīme, ka rudens siltais posms tuvojas beigām.
Komentāri
Uzrakstīt komentāru
Vairāk par šo tēmu
Visas tēmas ziņasMeklējat vairāk?



Esiet pirmais un sāciet diskusiju.