Ja dzīvē sācies melnais periods, japāņi vispirms iesaka izmest no mājām šīs 7 lietas

Dažkārt cilvēkam nav vajadzīgs liels satricinājums, lai sāktu šķist, ka mājās kļuvis grūti elpot. Vienu nedēļu sabojājas tehnika, nākamajā sākas slimības, pēc tam sāk brukt plāni, ģimenē rodas vairāk spriedzes, bet vakarā, pārnākot mājās, vairs neapmeklē tā sajūta, ka beidzot var atvilkt elpu. Japāņu sadzīves filozofijā šādi stāvokļi bieži tiek saistīti ne tikai ar nogurumu, bet arī ar pašu mājas telpu: ja mājas ir pilnas ar salauztām, vecām, nekoptām vai negatīvas emocijas raisošām lietām, tās nevis nomierina, bet klusi nomāc cilvēku.

Protams, nevajag visu uztvert burtiski. Nav pierādījumu, ka ieplaisājusi krūze pati par sevi atnes slimības vai ka gari aizkari var sagraut ģimenes laimi. Tomēr japāņu skatījumā ir ļoti praktisks kodols: mājās, kurās ir daudz putekļu, haosa, neizmantotu lietu un vecu “varbūt kādreiz noderēs” atlieku, cilvēkam ir grūtāk atpūsties. Šāda vide atgādina par nepabeigtiem darbiem, uzkrāj spriedzi un neļauj sajust skaidrību. Tāpēc dažkārt kārtošana kļūst nevis par mājasdarbu, bet par sava veida atsāknēšanu.

Mājām nav jābūt noliktavai: japāņu skatījums uz telpu

Japāņu kultūrā mājas jau izsenis tiek uzskatītas par vietu, kurā jābūt kārtībai, cieņai un mieram. Pat neliela telpa var izskatīties viegla, ja tajā nav nejaušu, nevajadzīgu lietu. Svarīgi nav tas, lai viss būtu dārgs vai jauns, bet gan tas, lai lietām būtu skaidrs pielietojums, tās tiktu koptas un neraisītu iekšēju neapmierinātību katru reizi, kad uz tām paskatāties.

Tieši tāpēc japāņi tik lielu uzmanību pievērš tīrībai, grīdām, gaismai un augiem. Mājām jābūt tādām, lai tajās gribētos staigāt basām kājām, nevis nepārtraukti kaut kam apiet apkārt, kaut ko pastumt vai slēpt no viesiem. Šāda pieeja ļoti labi der arī lietuviešu mājām, īpaši rudenī un ziemā, kad vairāk laika pavadām telpās. Kad ārā ir tumšs, auksts un mitrs, nekārtība mājās iedarbojas vēl spēcīgāk nekā vasarā.

Pirmais solis nav dārgs remonts vai jaunas mēbeles. Bieži vien pietiek godīgi izstaigāt istabas un paskatīties, kas patiešām kalpo jūsu dzīvei, bet kas jau sen tikai aizņem vietu.

Sveces mājāsAttēls: Ilustratīvs attēls

7 lietas, kuras japāņi neiesaka turēt mājās

Vispirms ir vērts atbrīvoties no salauztām lietām. Nestrādājošs tālrunis atvilktnē, sabojāts putekļsūcējs stūrī, lampa bez spuldzes, ļodzīgs krēsls vai veca ierīce, kuru “varbūt kādreiz salabošu”, izskatās nevainīgi. Tomēr šādas lietas pastāvīgi atgādina par nepabeigtiem darbiem. Ja lieta ir vērtīga, tā ir jāsalabo. Ja tā mēnešiem ilgi tikai stāv, tas nozīmē, ka tā vairs nav lieta, bet gan slogs.

Otra lieta – ieplaisājuši un noplīsuši trauki. Daudziem mājās ir krūze ar plaisu, šķīvis ar noplīsušu malu vai bļoda, ko joprojām izmantojam “dārzeņu griešanai” vai “vienkārši virtuvei”. Japāņu skatījumā traukiem jābūt kārtīgiem, jo mēs no tiem ēdam katru dienu. Praktiskā puse ir vēl vienkāršāka: plaisās uzkrājas netīrumi, trauks var saplīst vēl vairāk, bet pats skats uz galda nerada mājīgumu.

Trešā kategorija – cauras zeķes, saplēstas čības un novalkāts mājas apģērbs. Mājās nav jāizskatās kā uz žurnāla vāka, taču apģērbam, kurā atpūšamies, nevajadzētu būt tādam, kurā būtu kauns atvērt durvis kurjeram. Kad cilvēks mājās pastāvīgi valkā to, kas jau sen zaudējis formu, ir caurs vai nepatīkams, viņš pats sev sūta ļoti skaidru ziņu: “man pietiks arī kaut kā”. Kārtīgs mājas apģērbs maina pašsajūtu vairāk, nekā šķiet.

Ceturtā – smagi aizkari, kas krāj putekļus, un veci tekstilizstrādājumi. Gari aizkari līdz grīdai var izskatīties mājīgi, taču, ja tos reti mazgā, tie velk putekļus un traucē gaismai, mājas kļūst nomācošākas. Tas pats attiecas uz veciem gultas pārklājiem, paklājiņiem, spilveniem un citiem audumiem, kurus glabājam tikai ieraduma dēļ. Dažkārt, nomainot tikai aizkarus vai atsakoties no liekā tekstila, istaba uzreiz izskatās tīrāka un gaišāka.

Piektā – lietas ar agresīvu simboliku. Tās var būt drūmas gleznas, biedējoši attēli, medību trofejas vai rotājumi, kuri varbūt izskatās “solīdi”, taču ikdienā rada nepatīkamu sajūtu. Japāņu filozofijā mājās ir svarīgi, kādas emocijas lieta izstaro. Ja, uz to skatoties, gribas novērsties, tā, visticamāk, nedrīkst atrasties galvenajā dzīvojamajā telpā.

Sestā – indīgi vai bīstami augi. Augi mājās var piešķirt dzīvīgumu, tomēr ne visi ir piemēroti katrai ģimenei. Ja mājās ir mazi bērni vai mājdzīvnieki, ir vērts pārbaudīt, vai turētie augi nav bīstami, tiem pieskaroties vai tos pagaršojot. Turklāt nīkuļojošs, pastāvīgi nobirstošs vai slims augs telpu neizdaiļo. Labāk, lai augu ir mazāk, bet tie būtu veseli un kopti.

Septītā – sīkumi, kas sen vairs nevienam nav vajadzīgi. Šeit ietilpst tukši futrāļi, vecas kastītes, nevajadzīgi vadi, sakaltuši suvenīri, nestrādājoši rotājumi, reklāmas maisiņi un visas tās lietas, kurām nevarat nosaukt, kam tās vajadzīgas. Tieši šādi sīkumi visbiežāk aizbāž atvilktnes, plauktus un domas. Kad to ir pārāk daudz, cilvēks vairs pat nevēlas kārtot, jo nezina, ar ko sākt.

Vecs spogulisAttēls: Ilustratīvs attēls

Ko nevajadzētu izmest akli un steigā

Lai gan japāņu kārtības filozofija mudina atbrīvoties no liekā, tas nenozīmē akli visu slaucīt atkritumu maisā. Vispirms piesardzīgāk vajadzētu rīkoties ar pārtiku. Pārtikas izšķērdēšana daudzās kultūrās tiek uzskatīta par necieņu, bet praktiski tas vienkārši nozīmē naudas izmešanu. Ja produkts vēl ir derīgs, labāk to sasaldēt, izmantot citam ēdienam vai atdot kādam, kam tas nepieciešams. Kārtīgas mājas nesākas ar pilnu atkritumu tvertni, tās sākas ar apzinātāku patēriņu.

Tāpat nesteidzieties izmest sentimentālas lietas. Pulksteņiem, tuvinieku dāvanām, ģimenes relikvijām, vecām fotogrāfijām vai lietām, kas saistītas ar svarīgiem dzīves posmiem, ir cita nozīme. Ja tās raisa siltas jūtas, tās nav jāiznīcina tikai minimālisma dēļ. Tomēr, ja sentimentālās lietas jau pārvērtušās par desmitiem kastu, kurās vairs nav iespējams orientēties, ir vērts atlasīt svarīgākās un glabāt tās ar cieņu, nevis samestas pagrabā, kā pagadās.

Tas pats attiecas uz lietām, kuras vēl var salabot vai nodot citiem. Salauztam pulkstenim, vecai mēbelei vai ierīcei nav obligāti uzreiz jānokļūst konteinerā. Dažkārt to var salabot, pārdot, uzdāvināt vai nodot pārstrādei. Svarīgākais, lai lēmums tiktu pieņemts un lieta nepaliktu mājās vēl trīs gadus tikai tāpēc, ka neviens nevēlas to izkustināt.

Kāpēc pēc šādas kārtošanas mājās patiešām kļūst vieglāk

Šo padomu lielākā vērtība nav mistikā, bet gan sajūtā, kas rodas pēc kārtošanas. Kad no mājām pazūd salauztas, netīras, cauras, nepatīkamas un sen aizmirstas lietas, cilvēks sāk citādi redzēt savu telpu. Rodas vairāk gaisa, vairāk gaismas, mazāk vainas sajūtas par to, ka “kādreiz vajadzētu sakārtot”. Pat miegs dažkārt uzlabojas nevis tāpēc, ka aizgājusi “sliktā enerģija”, bet gan tāpēc, ka acis vairs no rīta līdz vakaram neredz haosu.

Lietuviešiem tas ir īpaši aktuāli pirms aukstās sezonas. Kad sākas tumšie vakari, mājas kļūst par galveno vietu, kurā atpūšamies, strādājam, gatavojam ēst un pavadām laiku ar ģimeni. Ja šī vieta ir piekrauta ar nevajadzīgām lietām, ziema psiholoģiski šķiet vēl smagāka. Tāpēc ir vērts negaidīt lielo pavasara kārtošanu un vismaz vienu nedēļas nogali veltīt mājas pārskatīšanai.

Sāciet ar vienkāršu lietu: paņemiet vienu maisu un izstaigājiet māju. Tajā lieciet to, kas ir salauzts, vairs netiek izmantots, rada nepatīkamas sajūtas vai jau sen vairs nepilda nekādu funkciju. Dārgākās lietas nolieciet remontam, lietošanai derīgās – ziedošanai, bet pilnīgi nederīgās – izmešanai vai pārstrādei. Nav jāmaina visa dzīve vienas dienas laikā. Taču dažkārt pietiek iznest pirmo maisu, lai mājas sāktu izskatīties nedaudz vieglākas un līdz ar tām atvieglotos arī galva.