Pēc vasaras pirmo reizi ieslēdzu grīdas apkuri un uzreiz izdzirdēju dīvainu skaņu – lūk, ko vērts pārbaudīt

Septembra vakarā mājās vēl nemaz nav tik auksti, taču vannas istabas flīzes jau paspēj atgādināt, ka vasara ir beigusies. Pagriežot apkures regulatoru, šķiet, ka tūlīt kļūs mājīgāk, tomēr mierīga siltuma vietā no skapja pie kolektora, grīdas vai katla atskan burbuļošana, dūkoņa vai īsa klauvēšana. Pirmā doma bieži vien nav īpaši patīkama: vai tikai nevajadzēs jaukt grīdu?

Visbiežāk viena pati skaņa vēl nenozīmē lielu problēmu. Pēc ilgāka pārtraukuma grīdas apkure atkal sāk kustināt ūdeni, sasilstošās caurules izplešas, ieslēdzas sūknis un citi sistēmas elementi. Tomēr ir skaņas, kuras nevajadzētu norakstīt tikai uz rudenīgu mājas “pamošanos”.

Vissvarīgākais ir nesteigties ne krist panikā, ne palielināt temperatūru līdz maksimumam, cerot, ka troksnis pats no sevis pazudīs. Pirmā ieslēgšana pēc vasaras ir piemērots brīdis mierīgi pārbaudīt, vai sasilst visas zonas, vai spiediens sistēmā ir normāls un no kurienes tieši nāk šī dīvainā skaņa.

Kad dzirdama burbuļošana, sistēma bieži lūdz atbrīvoties no gaisa

Ja skaņa atgādina klusu čalošanu, burbuļošanu vai it kā ūdens kustību radiatorā, biežs iemesls ir sistēmā uzkrājies gaiss. Siltajā sezonā tas var iekļūt apkures kontūros vai sakrāties augstākajās sistēmas vietās. Ieslēdzot cirkulāciju, gaiss sāk pārvietoties, tāpēc mierīgais mājas fons pēkšņi pārvēršas par nelielu akvāriju.

Tajā pašā laikā var parādīties arī citas pazīmes: viena telpas daļa sasilst sliktāk, grīdas vienā vietā ir patīkami siltas, bet citur paliek vēsas, apkures iekārta darbojas ilgāk nekā parasti. Cilvēks tad bieži vaino termostatu vai uzskata, ka apkure ir “vāja”, lai gan problēma var būt nevis iestatītajā temperatūrā, bet nevienmērīgā ūdens kustībā.

Ja mājās ir ar ūdeni apsildāmas grīdas, ir vērts apskatīt kolektora skapi un sistēmas spiediena rādījumu atbilstoši savas iekārtas instrukcijai. Gaisu no sistēmas vajadzētu izvadīt cilvēkam, kurš pārzina konkrētās sistēmas uzbūvi: dažkārt to var izdarīt pats saimnieks, bet, ja rodas šaubas, – apkures meistars. Patvaļīgi pēc kārtas griežot visus vārstus, siltumu var nevis paātrināt, bet gan izjaukt kontūru balansējumu.

Dūkoņa ne vienmēr nāk no pašas grīdas

Vēl viena bieža rudens skaņa ir pastāvīga dūkoņa vai vibrācija, kas īpaši labi dzirdama klusos vakaros. Nereti tā nāk nevis no caurulēm zem grīdas, bet no cirkulācijas sūkņa, kolektora skapja, katla vai cita siltuma avota. Vasarā, kad sistēma atpūtās, pie mājas klusuma pierod ātri, tāpēc pat normāli darbojošās iekārtas pēkšņi šķiet aizdomīgi skaļas.

Tomēr ļoti spēcīgai, jaunai vai pieaugošai dūkšanai ir vērts pievērst uzmanību. To var pastiprināt gaiss sistēmā, nepareizi darbojošs sūknis, pārāk liels cirkulācijas ātrums vai vibrācija, kas tiek pārnesta uz skapja sienu un mēbelēm. Dažkārt pietiek ar to, ka kāda metāla detaļa vai durtiņas viegli saskaras, un klusā tehniskā skaņa mājās sāk skanēt kā nopietns bojājums.

Šajā gadījumā ir lietderīgi vienkārši paklausīties: vai skaņa mainās, kad viena zona sasniedz iestatīto temperatūru, vai tā dzirdama tikai apkures sākumā, vai arī nepārtrūkst visu laiku. Vecākiem ar maziem bērniem un cilvēkiem, kuri strādā no mājām, šāda dūkoņa kaitina visvairāk – nevis tāpēc, ka tā noteikti būtu bīstama, bet tāpēc, ka mājās ir grūti ignorēt atkārtotu skaņu. Vienlaikus meistaram skaidrs apraksts par to, no kurienes un kad tā dzirdama, var aiztaupīt diezgan daudz minējumu.

Pēc vasaras pirmo reizi ieslēdzu grīdas apkuri un uzreiz izdzirdēju dīvainu skaņu – lūk, ko vērts pārbaudītAttēls: Unsplash / Angeles Pérez

Īss klikšķis bieži vien ir siltuma kustība

Tikko pēc ilga pārtraukuma sākot sildīt, dažkārt dzirdami klikšķi, viegla krakšķēšana vai atsevišķi plīkšķi. Konstrukcijām sasilstot, caurules, stiprinājuma detaļas un grīdas slāņi nedaudz izplešas. Tas īpaši pamanāms, kad temperatūra tiek paaugstināta strauji – māja it kā negribīgi pārslēdzas no vasaras režīma uz rudens režīmu.

Visbiežāk šāda skaņa ir īslaicīga un kļūst klusāka, kad sistēma sasniedz pastāvīgāku temperatūru. Citiem vārdiem sakot, grīda neprotestē pret apkuri, tā vienkārši pielāgojas. Tāpēc grīdas apkurei parasti labāk piemērots pacietīgs, vienmērīgs režīms nekā pēkšņa vēlme vienā vakarā aukstas grīdas pārvērst par pirti.

Jāsāk uztraukties, ja kopā ar skaņām parādās mitruma pazīmes, pazeminās sistēmas spiediens, viena zona vispār nesilst vai dzirdama nevis parasta klikšķēšana, bet izteikta klaudzēšana. Šādos gadījumos nav vērts gaidīt vairākas nedēļas, līdz problēma “varbūt pāries”. Īpaši, ja apkures sistēma ir uz ūdens bāzes: laikus pamanīta kļūme parasti nozīmē mazāk stresa un mazāku iespēju vēlāk meklēt cēloni zem apdares.

Pirmajā nedēļā labāk vērot, nevis mocīt sistēmu

Vispraktiskāk ir sākt ar vienkāršām lietām. Iestatiet mērenu temperatūru un ļaujiet grīdas apkurei darboties stabili, nepārslēdzot režīmus ik pēc dažām stundām. Pēc tam pārbaudiet, vai sasilst visas telpas, vai kolektora skapī nav redzams ūdens un vai skaņa nekļūst skaļāka.

Ja mājās ir ierīkota elektriskā grīdas apkure, ūdens un gaisa sistēmā, protams, nebūs, taču dūkoņu vai klikšķēšanu var izraisīt regulators, relejs, silstošā grīdas konstrukcija vai kāds cits elektroiekārtas elements. Ja jūtama deguma smaka, neparasta sakaršana, krakšķēšana pie regulatora vai nostrādā elektrības drošinātājs, sistēma jāizslēdz un jāvēršas pie kvalificēta elektriķa. Ar elektrību mājās labāk nebūt cilvēkam, kurš “vēlreiz ieslēgs un paskatīsies”.

Arī paši iekārtu apkalpotāji saskaras ar savu problēmu: pēc vasaras viņi saņem daudz zvanu par skaņām, kas izrādās esam normāla sistēmas iedarbināšanās. Tomēr iedzīvotājam par šādu jautājumu nav jājūtas muļķīgi. Apkure slēpjas zem grīdas vai skapī, tāpēc cilvēks ar acīm nevar redzēt, kas notiek, – bet nepazīstama skaņa mājās vienmēr skan skaļāk, nekā gribētos.

Pirmā grīdas apkures ieslēgšana pēc vasaras nedrīkst būt ne klusuma pārbaude, ne nervu pārbaudījums. Burbuļošanu, spēcīgu dūkoņu vai atkārtotu klaudzēšanu ir vērts sadzirdēt laikus, taču atsevišķs klikšķis vēl nav zīme, ka jāgatavojas grīdas jaukšanai. Mājas mājīgums sākas nevis ar iespējami karstākām grīdām, bet ar mieru, zinot, ka zem tām viss darbojas tā, kā tam jādarbojas.