„Volkswagen“ slēdz četras rūpnīcas Vācijā

Vācijas autobūves nozarē briest lēmums, kas vēl pirms dažiem gadiem būtu šķitis gandrīz neiespējams. „Volkswagen“ grupa izstrādā plānu, saskaņā ar kuru automobiļu ražošana četros objektos Vācijā būtu pakāpeniski jāpārtrauc 2031.–2034. gadā. Runa ir par Emdeni, Cvikavu, Hanoveri un „Audi“ rūpnīcu Nekarsulmā. Tā nav pēkšņa vārtu aizslēgšana rīt no rīta, tomēr virziens ir ļoti skaidrs: daļa ražošanas var tikt pārcelta uz vietām, kur automobili izgatavot ir ievērojami lētāk.

Šis solis parāda, kādā situācijā nonācis ne tikai „Volkswagen“, bet arī visa Eiropas autobūves nozare. Sadārdzinoties ražošanai, lēnāk augot elektromobiļu pieprasījumam, pieaugot Ķīnas ražotāju spiedienam, saasinoties ASV tirdzniecības spriedzei un pastāvot pārāk lielām ražošanas jaudām Eiropā, pat lielākie koncerni ir spiesti darīt to, no kā iepriekš izvairījās par katru cenu, – runāt par Vācijas rūpnīcu nākotni bez jauniem modeļiem.

Kas patiesībā notiek ar četrām rūpnīcām

Saskaņā ar apspriesto pārstrukturēšanas plānu automobiļu ražošanai Emdenē un Cvikavā būtu jābeidzas ap 2031. gadu, Hanoverē – 2032. gadā, bet Nekarsulmā – 2034. gadā. Svarīga detaļa: tas ne vienmēr nozīmē, ka visas ēkas tiks nojauktas vai darbinieki tajā pašā dienā tiks izdzīti pa vārtiem. Runa ir par automobiļu ražošanas beigām šajos objektos, bet vēlāk var tikt meklētas citas darbības, pārprofilēšanas iespējas vai mazāka mēroga nodarbinātība.

Tomēr darbiniekiem un pilsētām tas ir vājš mierinājums. Automobiļu rūpnīca nav tikai cehs. Ap to dzīvo piegādātāji, loģistikas uzņēmumi, pakalpojumu nozare, ģimenes un veseli reģioni. Ja liels koncerns nolemj konkrētai rūpnīcai vairs nepiešķirt jaunus modeļus, tās nākotne kļūst ļoti neskaidra. Īpaši sāpīgi tas skan Emdenei un Cvikavai, kas pēdējos gados tika saistītas ar „Volkswagen“ elektromobiļu ambīcijām.

Cvikava ilgu laiku tika pasniegta kā viens no svarīgākajiem pārejas uz elektromobiļiem simboliem. Rūpnīca tika pielāgota elektrisko modeļu ražošanai, taču tirgus neauga tik strauji, kā tika gaidīts. Ja līnijas nav noslogotas, katrs saražotais automobilis kļūst dārgāks. Un, kad koncerns sāk rēķināt izmaksas, romantikai par „vēsturiskajām rūpnīcām“ paliek arvien mazāk vietas.

Kāpēc ražošana var tikt pārcelta uz Austrumeiropu

„Volkswagen“ galvenais arguments ir vienkāršs un nežēlīgs – izmaksas. Vācijas rūpnīcās automobili izgatavot ir dārgāk nekā dažās citās Eiropas valstīs. Tāpēc tiek apsvērta iespēja daļu nākotnes modeļu ražot Čehijā, Slovākijā vai Polijā, kur ražošanas izmaksas ir zemākas un koncernam jau ir spēcīga rūpnieciskā bāze.

Tas nozīmē, ka Austrumeiropa „Volkswagen“ ražošanas kartē var kļūt vēl nozīmīgāka. Piemēram, daži nākotnes modeļi varētu tikt novirzīti uz „Škoda“ rūpnīcām Čehijā, Bratislavas objektiem Slovākijā vai Poznaņu Polijā. Šādi lēmumi ir izdevīgi valstīm, kas saņem investīcijas un darbavietas, taču Vācijā tie izskatās pēc ļoti sāpīgas rūpniecības centra vājināšanās.

Koncerns it kā norāda, ka Vācijas rūpnīcas vēl varētu saglabāt nākotnes modeļus, ja būtiski samazinātu ražošanas izmaksas. Taču šeit sākas grūtākā daļa. Publiski minētie skaitļi liecina par milzīgu atšķirību starp Vācijas un citu Eiropas rūpnīcu izmaksām. Šādu atšķirību īsā laikā samazināt būtu ārkārtīgi grūti, jo runa nav par vienu nevajadzīgu nodaļu vai dažiem administratīviem izdevumiem, bet gan par visu ražošanas struktūru, algām, enerģiju, procesiem un noslodzi.

Darbinieki dusmojas, bet vadība tiek spiesta rīkoties

„Volkswagen“ situācija jau kādu laiku ir saspringta. Koncerns runā par plašu pārstrukturēšanu, darbavietu samazināšanu un vadības vienkāršošanu. Vadība skaidro, ka bez stingriem lēmumiem uzņēmums zaudēs konkurētspēju, taču darbiniekiem tas izklausās pēc pazīstamas formulas: kļūdas tiek pieļautas augšgalā, bet rēķins tiek piestādīts rūpnīcām.

Spriedze īpaši jūtama Vācijā, kur „Volkswagen“ ir ne tikai ekonomiska, bet arī simboliska nozīme. Tas nav parasts uzņēmums. Tas ir viena no Vācijas rūpniecības sejām, darba devējs simtiem tūkstošu cilvēku un koncerns, kura panākumi ilgi tika saistīti ar visas valsts inženiertehnisko spēku. Tāpēc runas par ražošanas beigām vairākos Vācijas objektos izklausās kā brīdinājums: vecais autobūves modelis vairs nedarbojas tik droši kā agrāk.

Arī darbinieku pretestība ir neizbēgama. Rūpnīcu noslodzei, koplīgumiem, arodbiedrībām un reģionālajai politikai Vācijā ir liela ietekme. Pat ja vadībai uz papīra ir plāns, realitātē gaida sarežģītas sarunas. Katra pilsēta cīnīsies par savu rūpnīcu, bet katra arodbiedrība centīsies saglabāt vismaz daļu darbavietu.

Kāpēc šī ziņa ir svarīga Lietuvas autovadītājiem

No pirmā acu uzmetiena varētu šķist: kāda mums, Lietuvā, daļa, ja kāda rūpnīca Vācijā pēc dažiem gadiem vairs varētu neražot automobiļus? Tomēr ietekme var būt plašāka. „Volkswagen“ ir viena no visredzamākajām markām uz Lietuvas ceļiem, un koncerna lēmumi ilgtermiņā ietekmē modeļu piedāvājumu, cenas, lietoto automobiļu tirgu un pat detaļu piegādi.

Ja ražošana tiks vairāk koncentrēta lētākos Eiropas reģionos, teorētiski tas varētu palīdzēt ierobežot jaunu automobiļu cenu pieaugumu. Taču vienlaikus mazāka modeļu daudzveidība un stingrāks izmaksu spiediens var nozīmēt, ka ražotāji arvien vairāk orientēsies uz ienesīgākajiem modeļiem, nevis pircējiem pievilcīgāko izvēli. Citiem vārdiem sakot, nākotnē tirgū varētu palikt mazāk nišas versiju un vairāk vienādu, masveidā ražotu automobiļu.

Vēl svarīgāka ziņa ir tā, ka Eiropas autobūves nozare vairs nav tik mierīga, kāda tā bija pirms desmit gadiem. Ķīnas ražotāji izdara spiedienu ar cenām un tehnoloģijām, elektromobiļu tirgus svārstās, bet pircēji vairs nevēlas maksāt jebkādu cenu tikai par vecu vārdu uz motora pārsega. „Volkswagen“ lēmumi liecina, ka pat lielākie ražotāji ir spiesti pārzīmēt karti.

Tāpēc šis stāsts nav tikai par četrām rūpnīcām Vācijā. Tas ir par to, ka Eiropas autobūves nozare ir iegājusi sāpīgā pārkārtošanās posmā. Daži reģioni var zaudēt ražošanu, citi to pārņemt, bet pircēji pēc dažiem gadiem var ieraudzīt pavisam citādu automobiļu tirgu. „Volkswagen“ ilgi bija stabilitātes simbols, bet tagad pat šis simbols rāda, ka automobiļu pasaulē vecie noteikumi beidzas.