Telefonā atnāk nevainīga izskata ziņa: tieši tā tagad sākas jauna naudas izkrāpšanas shēma

Tālrunis īsi novibrē uz virtuves galda. Ekrānā – pieklājīga ziņa par sūtījumu, neapmaksātu rēķinu, bankas drošības pārbaudi vai pat it kā steidzamu tuvinieka lūgumu. Viss izskatās tik ierasti, ka pirksts pats sniedzas nospiest pievienoto saiti.

Visbiežāk cilvēks neapstājas neuzmanības dēļ. Viņš vienkārši steidzas: gatavo vakariņas, gaida kurjeru, brauc mājās pēc darba vai mēģina dažu minūšu laikā nokārtot sakrājušās lietas. Krāpnieki tieši tēmē uz šo brīdi, kad ziņa neizskatās pēc draudiem, bet gan pēc kārtējā sīkā ikdienas darba.

Jaunas naudas izkrāpšanas shēmas bieži nesākas ar acīmredzamu solījumu kļūt bagātam. Sākums ir mierīgs un nevainīgs: lūgums apstiprināt datus, samaksāt dažus eiro par piegādi, atjaunināt piekļuvi vai piezvanīt uz norādīto numuru. Patiesās briesmas parādās vēlāk, kad cilvēks pats, to pat neapzinoties, paver ceļu saviem datiem vai bankas kontam.

Ziņa ir izveidota tā, lai neizskatītos aizdomīga

Mūsdienās tikai slikti uzrakstīts teksts vairs nav uzticama krāpšanas pazīme. Ziņas var būt īsas, gramatiski pareizas, un tajās var būt minēti mums ierasti pakalpojumi – sūtījumi, maksājumi, sakaru pakalpojumi vai valsts iestāžu jautājumi. Dažkārt tās pienāk laikā, kad cilvēks patiešām kaut ko gaida, tāpēc sakritība šķiet pārāk precīza, lai rastos aizdomas.

Biežs āķis ir steidzamības sajūta. Cilvēkam paziņo, ka kontam tiks noteikti ierobežojumi, sūtījums tiks nosūtīts atpakaļ, maksājums nav izdevies vai darbība nekavējoties jāapstiprina. Steiga šeit nav svarīga vienas papildu minūtes dēļ: tā neļauj mierīgi padomāt, vai pakalpojuma sniedzējs patiešām šādi sazinātos.

Cita veida ziņas spēlē nevis uz bailēm, bet rūpēm. Var tikt rakstīts it kā tuvinieka vārdā, lūgts steidzami pārskaitīt naudu, palīdzēt samaksāt vai turpināt sarunu citā lietotnē. Šādās situācijās cilvēku spiež nevis alkatība, bet vēlme pēc iespējas ātrāk palīdzēt, tāpēc kritiskais jautājums “vai tas tiešām ir viņš?” paliek neuzdots.

Nauda nepazūd ar vienu pogas nospiešanu

Pēc saites nospiešanas bieži tiek atvērta lapa, kas līdzinās pazīstamam pašapkalpošanās portālam vai bankas videi. Tajā tiek lūgts ievadīt piekļuves datus, kartes informāciju, apstiprināt darbību lietotnē vai nosaukt kodu pa tālruni. Cilvēkam var šķist, ka viņš tikai pārbauda sūtījuma statusu, taču patiesībā viņam tiek lūgts veikt darbību, ko īsts pakalpojuma sniedzējs šādā veidā nelūgtu.

Vēl bīstamāka situācija rodas, kad pēc ziņas piezvana it kā darbinieks. Viņš runā mierīgi, lieto ierastus vārdus par drošību, aizdomīgu maksājumu vai konta aizsardzību. Šāda saruna dažkārt ieilgst, jo krāpnieka mērķis nav tikai iegūt vienu kodu, bet arī salauzt cilvēka piesardzību, pārliecināt viņu nevienam neko nestāstīt un veikt arvien vairāk darbību.

Pēc tam cilvēks bieži vaino sevi: taču bija pazīmes, taču viņš varēja nesteigties. Tomēr tieši tāds ir shēmas darbības princips – tā ir izveidota tā, lai izskatītos pēc vienkāršas procedūras. Krāpnieki izmanto nevis muļķību, bet uzticēšanos ierastiem pakalpojumiem un nogurumu no nepārtrauktiem paziņojumiem, parolēm un apstiprinājumiem.

Telefonā atnāk nevainīga izskata ziņa: tieši tā tagad sākas jauna naudas izkrāpšanas shēmaAttēls: Pixabay / niekverlaan

Vieniem klupšanas akmens ir sūtījums, citiem – rūpes par ģimeni

Senioram ziņa par it kā apturētu pensijas vai cita pabalsta pārskaitījumu var šķist īpaši satraucoša. Viņam var nebūt paraduma pārbaudīt interneta adreses, bet pieklājīgi runājošs zvanītājs izklausās gluži kā īsts palīdzības dienesta darbinieks. Bailes palikt bez naudas dažkārt nomāc piesardzību.

Vecāki ar maziem bērniem vai cilvēki, kuri daudz strādā, biežāk reaģē uz ziņām par sūtījumiem, naudassodiem un neapmaksātiem pakalpojumiem. Viņu diena ir sadalīta desmitiem mazu uzdevumu, tāpēc vēl viens paziņojums šķiet pilnīgi ticams. Mazo pilsētu iedzīvotāji, tāpat kā lielpilsētu iedzīvotāji, saskaras ar tādu pašu spiedienu, tikai ne vienmēr viņiem blakus ir cilvēks, kuram uzreiz pajautāt.

Ne mazāk neaizsargāti ir arī tie, kuri labi pārzina tehnoloģijas. Ātri rīkojošs cilvēks dažkārt pārāk paļaujas uz ieradumu: pamana pazīstamu tēmu, automātiski ievada datus un tikai vēlāk pamana dīvainu adresi vai neparastu lūgumu. Tehnoloģiskā pratība palīdz, taču tā neaizstāj vienkāršu noteikumu – svarīgas darbības nav jāveic, izmantojot saiti no negaidītas ziņas.

Dažas mierīgas minūtes var apturēt zaudējumus

Saņemot ziņu, kas mudina rīkoties nekavējoties, vislabāk ir darīt pretējo – vismaz dažas minūtes neko nenospiežot. Ja paziņojums ir saistīts ar banku, sūtījumu vai pakalpojumu, ieteicams pašam atvērt oficiālo lietotni vai interneta vietni, nevis izmantot saņemto saiti. Var arī piezvanīt uz oficiālo numuru, kas atrodams pakalpojuma sniedzēja tīmekļvietnē vai uz jūsu rīcībā esošajiem dokumentiem, bet ne uz to, kuru norāda pati ziņa.

Nevajadzētu nevienam nosaukt piekļuves kodus, kartes datus vai pieprasītos apstiprinājumus tikai tāpēc, ka sarunas biedrs uzdodas par darbinieku. Īstas iestādes var sazināties svarīgu jautājumu dēļ, taču spiedienam steigties, lūgumam sarunu turēt noslēpumā vai aicinājumam pārskaitīt naudu uz “drošu” kontu vajadzētu nekavējoties apturēt sarunu. Ja rodas kaut mazākās šaubas, visprātīgāk ir sarunu pārtraukt un situāciju pārbaudīt patstāvīgi.

Ja dati jau ir ievadīti vai apstiprināta aizdomīga darbība, kavēties nedrīkst. Pēc iespējas ātrāk jāsazinās ar savu banku, izmantojot oficiālos saziņas kanālus, jāmaina svarīgās piekļuves paroles un jāsaglabā ziņa, kā arī cita informācija par krāpšanas mēģinājumu. Kauns šeit nepalīdz – jo agrāk cilvēks reaģē, jo lielākas iespējas samazināt kaitējumu.

Šādas ziņas darbojas tāpēc, ka tās gandrīz nemanāmi ieslīd mūsu ikdienā. Tāpēc labākā aizsardzība nav spēja atpazīt katru jaunu krāpšanas variantu. Labākā aizsardzība ir ieradums neko svarīgu neizlemt tajā pašā sekundē, kad tālrunis novibrē.