Lietuvieši vairs nevēlas gaidīt: 76 % atbalsta vispārēju iesaukšanu, bet valsts vēl nav gatava

Lietuvā vispārējās iesaukšanas tēma no nišas politiskas diskusijas ir kļuvusi par jautājumu, par kuru runā virtuvēs, sociālajos tīklos un pie darba kafijas automāta. Jaunākais pētījums parādīja skaidru sabiedrības signālu: lielākā daļa iedzīvotāju vēlas, lai valsts virzītos uz plašāku iesaukšanas modeli, bet daļa cilvēku vairs nevēlas gaidīt pat līdz 2030. gadam.

Asociācijas „Vispārējā aizsardzība“ uzdevumā augustā veiktā pētījuma dati liecina, ka 76 % iedzīvotāju atbalstītu vispārējās iesaukšanas ieviešanu līdz 2030. gadam, no viņiem 51 % vēlētos, lai tas tiktu izdarīts pēc iespējas ātrāk. Vēl 25 % iestājas par īstenošanu līdz 2030. gadam, bet 12 % uzskata, ka Lietuvai šāds modelis vispār nav vajadzīgs.

Kāpēc cilvēki izdara spiedienu par iesaukšanu?

Galvenais iemesls ir ļoti vienkāršs: drošības sajūta Lietuvā ir mainījusies. Karš Ukrainā, Krievijas agresivitāte un nepārtrauktās runas par gatavību aizsardzībai vairs neļauj cilvēkiem uz armiju raudzīties kā uz tālu valsts institūciju. Arvien biežāk tiek domāts nevis „vai kādreiz vajadzēs aizstāvēties“, bet gan „vai būsim gatavi, ja tas būs nepieciešams“.

TV3 uzrunātie iedzīvotāji atklāti sacīja, ka vīriešu dienestam vajadzētu būt obligātam, jo „trūkst cilvēku“, bet Krievija ir agresīva. Citi uzsvēra pienākumu pret valsti un domu, ka pēc skolas dienests varētu kļūt par dabisku dzīves daļu pirms studijām vai darba.

Interesanti, ka atbalsts nav koncentrēts tikai vienā sabiedrības grupā. Pētījuma prezentācijā tika uzsvērts, ka atbalsts vispārējai iesaukšanai ir redzams dažādos reģionos, gan pilsētu, gan lauku iedzīvotāju vidū, dažādās ienākumu un izglītības grupās.

Vīrieši – obligāti, sievietes – vairāk brīvprātīgi

Lai gan vispārējo iesaukšanu atbalsta vairākums, cilvēki atšķirīgi iztēlojas, kādai tai vajadzētu būt. Vislielāko atbalstu saņem modelis, saskaņā ar kuru dienestā tiktu iesaukti visi puiši. Šādu variantu atbalsta aptuveni 40 % aptaujāto. Vēl gandrīz 19 % atbalstītu obligātu puišu un meiteņu iesaukšanu.

Sieviešu jautājums ir jutīgāks. Vairāk nekā puse aptaujāto piekristu tam, ka sievietes tiktu iesaistītas vispārējās aizsardzības sistēmā, taču vairāk brīvprātīgi un daudzveidīgākās formās. Tikai aptuveni 13 % atbalstītu, ka sievietes dienētu tādā pašā kārtībā kā vīrieši, bet 35 % tam nepiekrīt.

Tas liecina, ka sabiedrība vēlas plašāku sagatavotību, taču vienlaikus meklē elastīgāku modeli: ne visiem jāstāv ierindā vienādi, tomēr vairāk cilvēkiem būtu jāzina, ko darīt krīzes vai kara gadījumā.

Cilvēki vēlas ne tikai iesaukšanu, bet arī taisnīgumu

Publiskajās diskusijās viena tēma atkārtojas īpaši bieži – iesaukšanai jābūt bez izņēmumiem. Cilvēkus kaitina doma, ka vieni dienēs, bet citi naudas, sakaru vai statusa dēļ kaut kā izvairīsies. Tieši taisnīgums kļūst par vienu no svarīgākajiem nosacījumiem, lai sabiedrība pieņemtu iesaukšanu nevis kā sodu, bet kā kopīgu pienākumu.

Pētījumā vairāk nekā 23 % respondentu norādīja, ka viņu atbalstu palielinātu taisnīgs atalgojums dienesta laikā un tas, ka dienētu visu sociālo grupu jaunieši bez izņēmumiem, tostarp ietekmīgu vai turīgu personu bērni.

Vēl svarīgāk – cilvēki nevēlas veco, formālo modeli. Viņiem ir svarīgs alternatīvais dienests civilās aizsardzības, medicīnas, kiberdrošības jomās, mūsdienīga sagatavotība, droni, tehnoloģijas un iespēja dienēt tuvāk mājām.

Kāpēc vispārējā iesaukšana neparādīsies uzreiz?

Te arī sākas grūtākā daļa. Sabiedrības vēlme ir viena lieta, bet armijas reālās iespējas – pavisam cita. Valsts aizsardzības amatpersonas brīdina, ka Lietuva vispārējai iesaukšanai vēl nav gatava: būtu nepieciešams vairāk instruktoru, infrastruktūras, izmitināšanas vietu, telpu apmācībām un simtiem miljonu eiro papildu izdevumu.

No 2026. gada stāsies spēkā jauna iesaukšanas kārtība: obligātajā sākotnējā militārajā dienestā vispirms tiks aicināti 18–22 gadus veci jaunieši, bet pilngadīgie skolēni dienestā tiks aicināti pēc skolas beigšanas.

Lietuvas armija paziņo, ka 2026. gadā plānots iesaukt 3870 jauniešu 9 mēnešu obligātajā dienestā, bet vienlaikus paredzēti arī citi dienesta ceļi: īsāks dienests nepieciešamo profesiju speciālistiem, studentiem paredzēti apmācību modeļi un rezerves stiprināšana.

Tas nozīmē, ka sistēma tiek paplašināta, taču vēl ne tādā mērogā, kādu tagad vēlētos daļa sabiedrības.

Būtība: sabiedrība jau ir mainījusies, tagad spiediens kritīs uz politiķiem

Šis pētījums parādīja ne tikai atbalstu iesaukšanai. Tas parādīja noskaņojuma lūzumu. Cilvēki arvien mazāk tic, ka valsts aizsardzība var balstīties tikai uz profesionāļiem un brīvprātīgajiem. Arvien vairāk iedzīvotāju uzskata, ka sagatavotībai jākļūst plašākai, taisnīgākai un vairāk saistītai ar reālo dzīvi.

Tomēr ar vēlmi vien nepietiks. Ja Lietuva nopietni virzīsies uz vispārēju iesaukšanu, būs nepieciešams ne tikai politisks lēmums, bet arī kazarmas, instruktori, finansējums, skaidra alternatīvā dienesta sistēma un pārliecība, ka noteikumi visiem būs vienādi.

Pagaidām vēstījums varai ir ļoti skaidrs: sabiedrība vairs nebaidās runāt par vispārējo iesaukšanu. Tagad tā gaida, vai valsts spēs tam sagatavoties nevis uz papīra, bet realitātē.