Salstošas pēdas pat siltā mājoklī: kad vērts pievērst uzmanību asinsritei

„Man atkal ir ledusaukstas kājas, lai gan mājās taču nav auksti“, – šāda frāze rudenī vai ziemā bieži izskan vakarā, kad kājās jau uzvilktas biezas zeķes, rokā kūp tēja, bet pēdas zem segas tik un tā nesasilst. Vieni par to tikai pajoko, citi steidz sildīt kājas pie radiatora, tomēr nepatīkamais aukstums dažkārt atkārtojas tik bieži, ka sāk radīt jautājumus.

Visbiežāk salstošas pēdas nenozīmē neko bīstamu. Ķermenis šādi reaģē uz vēsāku apkārtējo vidi, nogurumu, ilgstošu sēdēšanu vai vienkārši cilvēka jutīgumu pret aukstumu. Tomēr pastāv atšķirība starp pēdām, kas atdziest pēc pastaigas lietū, un tādām, kas pastāvīgi ir aukstas siltā telpā, īpaši, ja tam pievienojas tirpšana, sāpes vai neparasta ādas krāsa.

Problēma nav tikai komfortā. Kad pēdas salst katru vakaru, cilvēks sliktāk atpūšas, grūtāk aizmieg, visu laiku meklē vēl vienas zeķes un sāk domāt, ka viņa organisms „vienkārši tāds ir“. Dažkārt tā arī ir. Tomēr reizēm ķermenis diezgan klusi atgādina, ka vērts pievērst uzmanību asinsritei un vispārējai veselībai.

Kad aukstums sākas nevis laikapstākļu dēļ

Pēdas ir ķermeņa daļas, kas atrodas vistālāk no sirds, tāpēc organisms uz to temperatūru reaģē ātri. Kad ir vēsi, cilvēks piedzīvo spriedzi vai trūkst kustību, asinsvadi var sašaurināties un vairāk asiņu tiek novirzīts dzīvībai svarīgiem orgāniem. Tāpēc pirksti un pēdas atdziest pirmie, pat ja telpā ir ierastā mājas temperatūra.

Biežs vaininieks ir ilgstoša nekustība. Vairākas stundas pie datora, brauciens automašīnā, vakars uz dīvāna ar sakrustotām kājām vai cieši apavi var traucēt ērtai asinsritei. Cilvēks pieceļas, dažas reizes iziet pa māju, izkustina potītes, un pēdas pamazām sasilst – šāda situācija parasti nav nekas neparasts.

Aukstuma sajūtu var pastiprināt arī miega trūkums, stress, smēķēšana, liels kofeīna daudzums vai ļoti ierobežots uzturs. Ķermenis nav radiators, ko var ieslēgt, vien uzvelkot biezākas zeķes: tam nepieciešama enerģija, kustības un stabils ritms. Tāpēc vienam cilvēkam aukstuma sajūta visvairāk izpaužas pēc saspringtas darba dienas, citam – ja izlaistas pusdienas vai ilgstoši sēdēts neērtā pozā.

Vakars uz dīvāna, kas beidzas ar tirpšanu

Tipiska aina izskatās pavisam nevainīga. Pēc darba cilvēks pārnāk noguris, paēd un vairākas stundas sēž uz dīvāna ar telefonu vai televizora pulti rokā. Kājas paliktas zem sevis vai sakrustotas, bet, pieceļoties, viena pēda ir ne tikai auksta, bet arī it kā „aizmigusi“ – tirpst, ir nejutīga un grūti pakļaujas.

Visbiežāk to izraisa īslaicīgs spiediens uz nerviem un asinsvadiem. Mainot pozu, izkustoties un pamasējot pēdu, sajūta izzūd. Tomēr, ja tirpšana, dedzināšana, sāpes vai vājums atkārtojas bieži, parādās bez skaidra iemesla vai nepāriet pēc izkustēšanās, to vairs nevajadzētu ignorēt.

Īpaši svarīgi vērot, vai abas pēdas uzvedas vienādi. Ja viena no tām pastāvīgi ir aukstāka par otru, kļūst bāla, zilgana vai ļoti sarkana, ja parādās brūcītes, kas dzīst lēni, vai ejot sāp ikri un sāpes mazinās, apstājoties, tā vairs nav tikai „aukstu kāju“ problēma. Šādas pazīmes vērts pārrunāt ar ārstu, jo tās var būt saistītas ar asinsrites traucējumiem vai citiem veselības stāvokļiem.

Salstošas pēdas pat siltā mājoklī: kad vērts pievērst uzmanību asinsriteiAttēls: Unsplash / Valeriia Miller

Kad par asinsriti labāk ne tikai padomāt, bet arī konsultēties

Uzmanība jāpievērš tad, kad salstošas pēdas kļūst par pastāvīgu parādību un maina ikdienu. Ja mājās ir silti, pietiekami kustaties, valkājat piemērotus apavus, bet pēdas tik un tā bieži ir ledusaukstas, pirmais mierīgais solis ir pastāstīt par to ģimenes ārstam. Ārsts izvērtēs kopējo situāciju, citus simptomus un lietotos medikamentus, kā arī nepieciešamības gadījumā ieteiks izmeklējumus vai nosūtīs pie cita speciālista.

Asinsrite nav vienīgais iespējamais cēlonis. Līdzīgu sajūtu var izraisīt mazasinība, vairogdziedzera darbības traucējumi, cukura diabēts, nervu bojājumi vai noteiktas asinsvadu reakcijas uz aukstumu. Tieši tāpēc nevajag sevi biedēt ar vienu diagnozi, internetā izlasot par vairākiem simptomiem, taču arī nevajag ilgi ciest, cenšoties visu atrisināt ar vilnas zeķēm.

Steidzamāk meklēt palīdzību vajadzētu tad, ja pēda vai kāja pēkšņi kļūst ļoti auksta, bāla vai zilgana, stipri sāp, zūd jušana vai to ir grūti pakustināt. Tā vairs nav situācija, ko būtu vērts novērot līdz rītam. Cilvēkiem, kuri slimo ar cukura diabētu, ir arī svarīgi regulāri apskatīt pēdas, jo samazināta jušana un sliktāka dzīšana var ļaut nelielai problēmai nemanāmi saasināties.

Ne vienmēr vainīgs ir pats pircējs: kāpēc ar zeķēm vien dažkārt nepietiek

Salstot pēdām, visvienkāršāk ir nopirkt biezākas zeķes, sildošas zolītes vai vēl vienu segu. Tas var palīdzēt, īpaši, ja cēlonis ir vienkāršs – vēsa grīdas virsma, pārāk cieši apavi vai ilgstoša sēdēšana. Tomēr ārējs siltums neatrisina to, kas notiek organismā, ja pēdas salst pastāvīgi atkārtotu asinsrites vai veselības traucējumu dēļ.

No otras puses, nevajadzētu visu novelt uz pašu cilvēku. Cilvēki, kuri strādā sēdošu darbu, ne vienmēr var ik pēc pusstundas iziet pastaigāties, vecāki bieži atpūšas tikai vēlu vakarā, bet senioriem kustēties var būt grūtāk locītavu vai līdzsvara problēmu dēļ. Darba devējiem un ģimenēm dažkārt pietiek ar vienkāršāku pieeju: ērtāku darba vietu, iespēju īsi izkustēties, apaviem, kuros kājas nesalst, drošu pastaigu celiņu vai vienkārši atgādinājumu neignorēt pastāvīgas sajūtas.

Ikdienā lietderīgi sākt ar mazām lietām: regulāri mainīt sēdēšanas pozu, izkustināt pēdas un potītes, īsi pastaigāties, izvēlēties apavus, kas nespiež, un nesildīt nejutīgu pēdu pārāk karstā ūdenī vai pie ļoti karsta radiatora. Ja aukstums parādās kopā ar citiem satraucošiem simptomiem, gudrāks risinājums ir nevis vēl viens zeķu pāris, bet saruna ar ārstu.

Aukstas pēdas bieži vien ir tikai vakara neērtība, ko kliedē kustības un siltākas zeķes. Bet, kad ķermenis vienu un to pašu signālu atkārto pastāvīgi, vērts tajā ieklausīties: ne tāpēc, ka uzreiz jābaidās no ļaunākā, bet tāpēc, ka rūpes par sevi sākas ar lietām, ko ikdienā ir tik viegli norakstīt uz sīkumiem.