Krāpnieki izmanto tuvinieku balsus – viens zvans var maksāt naudu

Līdz šim daudzi jutās diezgan droši: ja piezvanīja dēls, meita, mamma vai vīrs, balsi taču atpazīsi. Vismaz tā šķita. Taču tagad krāpnieki vēršas tieši pret šo uzticēšanos. Viņi vairs neaprobežojas ar ierasto scenāriju „te banka” vai „jūsu sūtījums ir aizturēts”. Arvien biežāk tiek runāts par mākslīgā intelekta izmantošanu, kad tālrunī var atskanēt ļoti līdzīga tuva cilvēka balss.

Lietuvā šādas shēmas vēl nav kļuvušas par ikdienu katrā pilsētā, tomēr eksperti jau brīdina: tehnoloģijas kļūst lētākas, attīstās un kļūst pieejamas ne tikai programmētājiem. Krāpniekiem nav nepieciešama perfekta, filmas līmeņa balss. Viņiem pietiek ar dažām panikas sekundēm. Ja cilvēks notic, ka viņa tuvinieks ir cietis avārijā, aizturēts vai viņam steidzami nepieciešama nauda, lēmums var tikt pieņemts ātrāk, nekā paspēj padomāt.

Kā šī shēma darbojas?

Scenārijs parasti ir ļoti vienkāršs un tāpēc bīstams. Cilvēks saņem zvanu vai balss ziņu lietotnē „Messenger”, „WhatsApp”, „Telegram” vai citā lietotnē. Otrā galā dzirdamā balss atgādina tuva cilvēka balsi: dēla, meitas, mazbērna, laulātā vai cita radinieka balsi. Balss var būt nobijusies, raudoša, steidzīga, dažkārt cilvēks var runāt ar grūtībām, it kā pēc avārijas vai šoka.

Pēc tam sarunā iesaistās cita persona. Tā var uzdoties par policijas darbinieku, ārstu, advokātu, cietušā pārstāvi vai vienkārši par „cilvēku, kurš tagad palīdz”. Tiek pateikts, ka nepieciešama nauda: par zaudējumiem, ārstēšanu, dokumentiem, advokātu, drošības naudu, automašīnas remontu vai „lai nerastos lielākas problēmas”. Summa var būt no dažiem simtiem līdz vairākiem tūkstošiem eiro.

Svarīgākā detaļa ir steiga. Krāpnieki gandrīz vienmēr spiež rīkoties tūlīt. Viņi lūdz nevienam nezvanīt, jo „nav laika”, „situācija ir delikāta”, „policija neļāva”, „tūlīt būs vēl sliktāk” vai „ja kavēsieties, viss kļūs sarežģītāk”. Tas ir brīdinājuma signāls. Īstam tuviniekam, pat ja viņš nonācis nelaimē, nevajadzētu pieprasīt, lai jūs akli pārskaitītu naudu un ar nevienu nepārbaudītu informāciju.

Kāpēc vairs nevar akli uzticēties balsij?

Balss klonēšanai ne vienmēr nepieciešams garš ieraksts. Dažkārt pietiek ar publiski augšupielādētu videoklipu, „TikTok” vai „Instagram” stāstu, „Facebook” video, interviju, balss ziņu vai citu materiālu, kurā skaidri dzirdama cilvēka balss. Mākslīgā intelekta rīki var atjaunot balss tembru, runas manieri, dažas intonācijas un izveidot ierakstu, kas stresa situācijā izklausās pietiekami pārliecinoši.

Lietuvā tas ir īpaši bīstami ģimenēm, kurās tuvinieki dzīvo dažādās pilsētās vai valstīs. Bērns studē Viļņā, vecāki dzīvo rajonā. Meita strādā ārzemēs, mamma paliek Lietuvā. Vīrs ir devies komandējumā, sieva vakarā saņem dīvainu zvanu. Šādās situācijās cilvēks dabiski nobīstas, jo attālums traucē ātri pārliecināties, kas īsti notiek.

Krāpnieki var izmantot arī citus trikus. Zvans var būt no numura, kas līdzinās Lietuvas numuram, vai no nezināma numura ar paskaidrojumu, ka „mans tālrunis ir saplīsis”, „zvanu no cita cilvēka tālruņa”, „mans konts ir bloķēts”. Dažkārt pirms tam var būt uzlauzts sociālā tīkla konts, tāpēc ziņa izskatās tā, it kā tā būtu saņemta no īstā tuvinieka profila. Tieši tāpēc ar vārdu ekrānā vai pazīstamu balsi vairs nepietiek, lai kaut ko pierādītu.

Viens teikums, no kura visvairāk jāuzmanās

Ja sarunā izdzirdat domu „tikai nevienam nezvani”, gandrīz vienmēr ir jāapstājas. Tas ir viens no bīstamākajiem krāpnieku teikumiem. Viņu mērķis ir nošķirt cilvēku no jebkādas pārbaudes. Kamēr jūs ar viņiem runājat, viņi kontrolē situāciju. Tiklīdz noliekat klausuli un piezvanāt tuviniekam uz ierasto numuru, viņu shēma sāk brukt.

Tāpēc noteikums ir ļoti vienkāršs: sarunas laikā nekādu pārskaitījumu. Pat ja balss šķiet pazīstama. Pat ja cilvēks raud. Pat ja viņš saka, ka laika nav. Vispirms nolieciet klausuli un paši piezvaniet šim tuviniekam uz numuru, kas jau sen saglabāts jūsu tālrunī. Ja viņš neatbild, zvaniet citam ģimenes loceklim, draugam, kaimiņam vai cilvēkam, kurš var ātri pārbaudīt situāciju.

Vēl labāka aizsardzība ir ģimenes slepenais vārds. Tas var būt vienkāršs, iepriekš saskaņots vārds vai teikums, ko nezinātu nepiederošas personas. Ja kāds zvana un saka, ka ir jūsu bērns vai mazbērns, lūdziet nosaukt slepeno vārdu. Krāpniekam šāda detaļa bieži kļūst par strupceļu. Var arī uzdot jautājumu, uz kuru atbildi zina tikai īstais tuvinieks: par kādu ģimenes iekšēju notikumu, bērnības detaļu, konkrētu mājdzīvnieka vārdu, senu ceļojumu vai citu personisku sīkumu.

Ko darīt Lietuvā, ja nauda jau ir pārskaitīta?

Ja nauda jau ir pārskaitīta, svarīgākais ir nevis kaunēties, bet rīkoties ļoti ātri. Pirmajam zvanam jābūt bankai. Jāpaziņo, ka, iespējams, esat kļuvis par krāpšanas upuri, un jālūdz apturēt pārskaitījumu, bloķēt karti vai kontu, ja ir atklāti piekļuves dati. Jo ātrāk reaģēsiet, jo lielāka iespēja vismaz apturēt daļu zaudējumu.

Pēc tam jāvēršas policijā. Ziņojumu var iesniegt, izmantojot ePolicija sistēmu, vai zvanīt pa tālruni 112, ja situācija notiek pašlaik, krāpnieki vēl mēģina iegūt skaidru naudu vai pastāv reāls apdraudējums. Saglabājiet visu: tālruņa numuru, ziņas, balss ierakstus, pārskaitījuma datus, konta numuru, sarakstes ekrānuzņēmumus. Pat ja šķiet, ka „viss jau ir zaudēts”, šādi dati var palīdzēt izmeklēšanā.

Tāpat ir vērts nekavējoties brīdināt ģimenes locekļus. Krāpnieki bieži vienlaikus mēģina izdarīt spiedienu uz vairākiem tuviniekiem vai atgriežas pie tās pašas ģimenes, ja redz, ka stāsts ir iedarbojies. Īpaši svarīgi ir brīdināt vecākus un vecvecākus, jo tieši viņiem šādi zvani var būt emocionāli visspēcīgākie.

Kā laikus pasargāties?

Pirmais solis ir mazāk publisku balss ierakstu. Nav nepieciešams steigties izdzēst visu savu dzīvi no sociālajiem tīkliem, taču ir vērts padomāt, cik publiski pieejami ir jūsu vai bērnu balss materiāli. Ja profili ir atvērti visiem, krāpniekiem ir vieglāk savākt informāciju: balsi, ģimenes locekļu vārdus, pilsētas, ceļojumus, skolas, darbavietas un citus faktus, kas vēlāk sarunā izklausās ļoti pārliecinoši.

Otrais solis ir vienoties par ģimenes noteikumu: ja tiek lūgta nauda, vienmēr pārbaudām informāciju citā kanālā. Nevis tajā pašā sarunā, nevis izmantojot krāpnieka atsūtīto numuru, nevis ar ziņā ievietotas saites starpniecību. Tikai zvans uz ierasto numuru vai tiešs kontakts ar citu ģimenes locekli.

Trešais solis ir neļauties kauna sajūtai. Krāpnieki šodien vēršas ne tikai pie lētticīgiem cilvēkiem. Viņi vēršas pie emocijām, bailēm un mīlestības pret tuviniekiem. Tas nav muļķības jautājums. Tā ir situācija, kurā cilvēks tiek īpaši iedzīts panikā, lai viņš nepaspētu padomāt.

Tāpēc svarīgākais noteikums Lietuvā šodien ir šāds: ja balss ir pazīstama, bet lūgums ir dīvains, tas vēl nav pierādījums. Īsta drošība sākas nevis ar balss atpazīšanu, bet ar pauzi. Nolieciet klausuli. Pārbaudiet. Tikai tad pieņemiet lēmumu. Viena minūte miera var izglābt simtus vai tūkstošiem eiro.