Tirdzniecības centros sācies kluss cenu spēles periods: pircēji pārmaksā, pat to nepamanot

Uz veikalu daudzi dodamies ar diezgan skaidru plānu: nopirkt maizi, pienu, gaļu, dārzeņus, kaut ko vakariņām un varbūt vēl kādu sīkumu mājai. Taču pie kases bieži notiek viens un tas pats: summa ekrānā ir lielāka, nekā gaidījām. Un dīvainākais ir tas, ka ne vienmēr ir skaidrs, kur šī nauda „izkusa“.

Tirdzniecības centros cenu spēle bieži notiek klusi. Neviens skaļi nesaka, ka maksāsiet vairāk. Cenas vienkārši tiek izkārtotas tā, lai acs vispirms pamanītu atlaidi, dzelteno etiķeti, lielu fontu vai pazīstamu preču zīmi. Bet patiesā cena dažkārt paslēpjas tur, kur pircējs skatās visretāk: kilogramu, litru, vienības cenā, iepakojuma svarā vai akcijas nosacījumos.

Lielākā kļūda – skatīties tikai uz gala cenu

Pircējs visbiežāk salīdzina ļoti vienkārši: šis siers maksā 2,49 eiro, bet tas – 3,19 eiro, tātad pirmais ir lētāks. Taču tieši te sākas slazdi. Vienā iepakojumā var būt 150 grami, otrā – 250 grami, bet trešajā – 200 grami. No pirmā acu uzmetiena lētākais produkts patiesībā var būt dārgāks, ja skatītos uz kilograma cenu.

Tas pats attiecas uz kafijas iepakojumiem, mazgāšanas līdzekļiem, putraimiem, sviestu, desām, jogurtiem un gandrīz visu, ko pārdod dažādos daudzumos. Iepakojums izskatās līdzīgs, plauktā atrodas blakus, krāsas ir līdzīgas, bet daudzums atšķiras. Pircējs paņem „lētāko“, bet patiesībā samaksā vairāk par mazāku daudzumu.

Tāpēc viens no vienkāršākajiem noteikumiem veikalā ir šāds: ja produkts tiek pirkts nevis pa vienai vienībai, bet pēc svara vai tilpuma, vienmēr ir vērts skatīties cenu par kilogramu, litru vai vienību. Tieši tur bieži redzama patiesā atšķirība.

Dzeltenā etiķete vēl nenozīmē labu piedāvājumu

Daudzi cilvēki veikalā automātiski reaģē uz košām etiķetēm. Dzeltenā, sarkanā, oranžā krāsa smadzenēm raida skaidru signālu: te ir akcija, te jāņem. Taču akcijas etiķete vēl nenozīmē, ka produkts patiešām ir lētākais plauktā.

Dažkārt prece ar atlaidi joprojām ir dārgāka par citu ļoti līdzīgu produktu bez jebkādas akcijas. Piemēram, pazīstama preču zīme ar 20 procentu atlaidi var maksāt vairāk nekā veikala privātā preču zīme bez atlaides. Pircējs jūtas ietaupījis, lai gan patiesībā izvēlējies dārgāko variantu.

Vēl viens triks – atlaide lielākam iepakojumam, kas izskatās pievilcīgs tikai tik ilgi, līdz salīdzini vienības cenu. Īpaši bieži tas notiek ar veļas mazgāšanas kapsulām, kafiju, dzīvnieku barību, uzkodām, mērcēm. Uz iepakojuma rakstīts „ģimenes izmērs“ vai „ekonomiskais iepakojums“, bet tā nav garantija, ka tas patiešām ir ekonomisks.

„2 par 1“ ne vienmēr nozīmē ietaupījumu

Akcijas „pērc 2“, „otrajai precei lētāk“, „3 par īpašu cenu“ darbojas ļoti spēcīgi, jo cilvēkam šķiet, ka viņš palaidīs garām iespēju, ja to neizmantos. Taču šāds piedāvājums ir izdevīgs tikai tad, ja šo produktu patiešām izlietosiet.

Ja nopērkat divus jogurtus viena vietā un viens pēc dažām dienām nonāk atkritumu tvertnē, nekāda ietaupījuma nav. Ja sapērkaties cepumus, uzkodas vai mērces tikai akcijas dēļ, lai gan to nebija jūsu sarakstā, veikals ir uzvarējis. Jūs neietaupījāt, bet nopirkāt vairāk, nekā plānojāt.

Šādas akcijas ir īpaši bīstamas produktiem, kas ātri bojājas. Gaļa, piena produkti, salāti, deserti, gatavie ēdieni – viss šķiet izdevīgi, līdz mājās sākas sacensība ar derīguma termiņu. Tāpēc pirms otrā iepakojuma paņemšanas ir vērts sev ļoti vienkārši pajautāt: vai es to būtu pircis, ja nebūtu akcijas?

Mazāks iepakojums par to pašu cenu – klusākais sadārdzinājums

Viens no klusākajiem cenu paaugstināšanas veidiem ir nevis cenas palielināšana, bet daudzuma samazināšana. Pircējs redz to pašu kārbiņu, to pašu dizainu, to pašu preču zīmi, bet iekšpusē produkta ir mazāk. Cena var pat nebūt mainījusies, tāpēc šķiet, ka nekas nav noticis. Taču par to pašu summu jūs saņemat mazāk.

Tas var būt 90 gramu šokolādes tāfelīte 100 gramu vietā, 180 gramu sviesta aizstājējs 200 gramu vietā, mazāks čipsu iepakojums, plānāks desas iepakojums, mazāk kapsulu kastītē. Viena šāda pārmaiņa nešķiet briesmīga, bet mēneša laikā to sakrājas daudz.

Tāpēc laiku pa laikam ir vērts paskatīties ne tikai uz cenu, bet arī uz iepakojuma svaru. Ja iecienītais produkts pēkšņi „nav sadārdzinājies“, bet kaut kā beidzas ātrāk, iespējams, mainījies nav jūsu apetīte, bet gan iepakojuma izmērs.

Dārgākās preces bieži gaida acu līmenī

Arī plaukti nav izkārtoti nejauši. Acu līmenī bieži nonāk tie produkti, kurus veikalam ir visizdevīgāk pārdot. Lētākie varianti nereti atrodas zemāk vai augstāk, kur cilvēks ne vienmēr paskatās. Tas īpaši pamanāms pie putraimiem, makaroniem, mērcēm, konserviem un higiēnas precēm.

Ja steidzaties, paņemat to, kas ir vistuvāk acīm un rokai. Ja vēlaties ietaupīt, ir vērts uz brīdi nolaist skatienu uz apakšējiem plauktiem. Tur bieži paslēpušies vienkāršāki, mazāk reklamēti, bet krietni lētāki produkti.

Tas pats attiecas arī uz preču izvietojumu pie kasēm. Šokolādes batoniņi, košļājamā gumija, dzērieni, mazas rotaļlietas, baterijas – tie ir impulsīvi pirkumi. To nav jūsu sarakstā, bet tie nonāk grozā, kamēr gaidāt rindā.

Kā nepārmaksāt: palīdz daži vienkārši ieradumi

Vispirms ir vērts doties uz veikalu ar sarakstu. Tas izklausās garlaicīgi, bet tieši saraksts palīdz atšķirt īstu vajadzību no mirkļa kārdinājuma. Ja preces nav sarakstā, pajautājiet sev, vai tā šodien patiešām ir vajadzīga.

Otrkārt, salīdziniet cenu par kilogramu, litru vai vienību. Tas ir ātrākais veids, kā ieraudzīt, kurš produkts patiesībā ir lētāks. Treškārt, vērtējiet akcijas nevis pēc etiķetes krāsas, bet pēc reālā ieguvuma: vai jūs to izlietosiet, vai derīguma termiņš ir piemērots, vai blakus nav lētākas alternatīvas.

Ceturtkārt, nepērciet lielu iepakojumu tikai tāpēc, ka tas izskatās ekonomisks. Liels iepakojums atmaksājas tikai tad, ja produkts ātri nebojājas un patiešām tiks izlietots. Piektkārt, pie kases pārbaudiet čeku. Kļūdas, nepareizi piemērotas atlaides vai cita cena nekā plauktā nav retums, bet daži eiro šeit un daži eiro tur mēnesī kļūst par visai nopietnu summu.

Tirdzniecības centros pircējs bieži zaudē nevis tāpēc, ka nemāk rēķināt. Viņš zaudē tāpēc, ka viss ir izveidots tā, lai rēķināšana būtu neērta. Košas etiķetes, akcijas, līdzīgi iepakojumi un steiga dara savu. Bet, kad sākat skatīties nevis uz lielāko skaitli uz etiķetes, bet uz patieso cenu un reālo vajadzību, šī klusā cenu spēle kļūst daudz skaidrāka.