Kur Eiropā šoziem būs visvairāk sniega? Jaunākās prognozes

Ziema Eiropā šogad var būt mānīga: nokrišņu var netrūkt, taču tas vēl nenozīmē, ka visur snigs. Ilgtermiņa laikapstākļu modeļi pagaidām rāda diezgan skaidru virzienu – lielā daļā kontinenta ziema var būt maigāka, mitrāka un vairāk atgādināt nebeidzamu lietus, slapja sniega un īsu aukstuma viļņu sajaukumu, nevis veco labo balto sezonu.

Galvenais iemesls ir Klusajā okeānā pastiprinošā El Ninjo parādība. NOAA Klimata prognožu centrs ziņo, ka El Ninjo pastiprinās un 2026.–2027. gada ziemā var kļūt ļoti spēcīgs. Šāda parādība maina gaisa cirkulāciju visā pasaulē, bet Eiropā bieži pastiprina rietumu un dienvidrietumu gaisa plūsmu no Atlantijas okeāna. Tas nozīmē vairāk mitruma, vairāk mākoņu, vairāk ciklonu, taču vienlaikus arī vairāk siltāka gaisa, kas zemienēs sniegu bieži pārvērš lietū vai slapjā sniegā.

Visvairāk sniega gaidāms tur, kur aukstums saglabājas ilgāk

Saskaņā ar pašreizējām sezonālajām prognozēm labākie sniega apstākļi Eiropā, visticamāk, saglabāsies kontinenta ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā. Tas nozīmē Skandināvijas ziemeļus, Somiju, daļu Zviedrijas, Norvēģijas kalnu reģionus, kā arī Krievijas Eiropas daļas ziemeļu teritorijas. Tur temperatūra pat maigākas ziemas laikā biežāk saglabājas pietiekami zema, tāpēc nokrišņiem ir lielākas iespējas izkrist sniega, nevis lietus veidā.

Sniega cienītājiem vērts pievērst uzmanību arī augstākām kalnu zonām. Alpos situācija var būt ļoti atšķirīga: zemākos kūrortos sezona var būt kaprīza, ar atkušņiem un lietu, taču augstāk par 1800–2000 metriem sniega iespējamība joprojām ir daudz lielāka. Sezonālo prognožu analīze liecina, ka Eiropas zemienēs plašas un stabilas sniega segas var būt mazāk nekā parasti, tomēr ziemeļi, ziemeļaustrumi un augstie kalni joprojām ir galvenās sniega zonas.

Kāpēc vairāk nokrišņu nenozīmē vairāk sniega?

Šeit ir svarīgākais aspekts. Cilvēki bieži domā vienkārši: ja ziema būs mitra, tas nozīmē, ka būs daudz sniega. Diemžēl ne vienmēr tā notiek. Sniegam nepieciešamas divas lietas: mitrums un aukstums. Ja mitrums ierodas kopā ar silto Atlantijas gaisu, Viļņā, Kauņā, Varšavā, Berlīnē vai Prāgā tas var beigties ar lietu, slapju sniegu, šļuru uz ceļiem un peļķēm, nevis skaistu sniega segu.

Tieši tāpēc Rietumeiropai un Centrāleiropai šī prognoze īstas ziemas izpratnē nav īpaši labvēlīga. Lielbritānijā, Īrijā, Francijas zemienēs, Vācijā, Beniluksa valstīs, Polijas rietumu daļā un daļā Čehijas biežāk var būt mitri, vējaini un maigi periodi. Sniega epizodes tur joprojām var būt, taču pastāvīgu sniega segu, visticamāk, būs grūti saglabāt.

Citiem vārdiem sakot, ziema var būt aktīva, taču ne obligāti balta. Cikloni var nest nokrišņus citu pēc cita, tomēr, ja temperatūra svārstīsies ap nulli vai būs augstāka, daudzviet būs vairāk dubļu nekā kupenu.

Ko tas nozīmē Lietuvai?

Lietuva šajā prognozē atrodas uz robežas. Mēs neesam ne īsta Ziemeļeiropa, kur aukstums saglabājas noturīgi, ne Rietumeiropa, kur Atlantijas siltums bieži pilnībā iznīcina ziemu. Tāpēc mūsu scenārijs, visticamāk, būs raibs: vienu nedēļu var būt sniegs un aukstums, bet nākamajā – atkusnis, lietus un slideni ceļi.

Ja dominēs rietumu plūsma, piekraste un Lietuvas rietumu daļa biežāk saņems slapju sniegu vai lietu. Lietuvas austrumos un ziemeļaustrumos sniega iespējamība parasti ir lielāka, īpaši tad, ja kaut uz īsu brīdi ieplūst aukstāka gaisa plūsma no ziemeļiem vai austrumiem. Tomēr runāt par konkrētu pirmā sniega datumu septembra sākumā būtu pāragri. Sezonālie modeļi rāda vispārējās tendences, nevis to, vai konkrētajā 12. decembra pēcpusdienā jūsu pagalmā snigs.

Svarīgi ir arī tas, ka pat maiga ziema var nest ļoti nepatīkamus periodus. Dažkārt pietiek ar vienu spēcīgu sniegputeni, vienu apledojuma nakti vai vienu aukstuma iebrukumu, lai uz ceļiem sāktos haoss. Tāpēc “mazāk sniega nekā parasti” nenozīmē, ka var aizmirst par ziemas riepām, lāpstu un piesardzību.

Kur meklēt sniegu ceļojumam?

Ja plānojat ziemas ceļojumu un vēlaties īstu sniegu, drošākais virziens būtu nevis zemienes, bet gan augstums vai ziemeļi. Lapzeme, Somijas ziemeļi, Zviedrijas ziemeļi, Norvēģijas kalnu reģioni un augstākie Alpu kūrorti pašlaik šķiet uzticamāki nekā zemāk esošie Centrāleiropas slēpošanas kūrorti.

Alpos vērts izvēlēties ne tikai skaistu pilsētiņu, bet arī augstumu. Kūrorti, kuru trases lielākoties atrodas zemāk par 1500 metriem, maigākās ziemās riskē vairāk. Savukārt augstākām zonām ir lielāka iespēja saglabāt sniega segu pat tad, ja lejā līst.

Prognoze vēl var mainīties

Ilgtermiņa ziemas prognozes nav solījums. Tās rāda tikai visiespējamāko atmosfēras virzību, pamatojoties uz pašreizējiem datiem. Eiropā daudz ko var mainīt Ziemeļatlantijas cirkulācija, polārā virpuļa uzvedība, strauja stratosfēras sasilšana un īslaicīgi aukstuma iebrukumi. Arī Severe Weather Europe sezonālajā apskatā uzsvērts, ka sniega potenciāls Eiropā šoziem vairāk būs atkarīgs no platuma grādiem un augstuma, savukārt zemienēs plašāku sniegu kavēs maigāka Atlantijas gaisa plūsma.

Tāpēc vienkāršs secinājums ir šāds: visvairāk sniega Eiropā šoziem, visticamāk, būs ziemeļos, ziemeļaustrumos un augstajos kalnos. Lietuvā sniegs noteikti var parādīties, taču saskaņā ar pašreizējo ainu vairāk ticama ir mainīga sezona – ar slapju sniegu, atkušņiem, apledojumu un īsiem baltākiem periodiem, nevis gara, mierīga un stabili sniegota ziema.