Finanšu drošības spilvenā palicis tikai mēneša izdevumu apjoms: viena kļūda var apēst visu ieguldīšanas labumu

Ja kontā vēl ir uzkrājumi, bet ieguldījumu lietotnē viss izskatās kārtībā, ir ļoti viegli sevi pārliecināt: „Nekas traks, turpināšu ieguldīt, jo naudai taču ir jāstrādā.“ Tomēr, ja jūsu finanšu drošības spilvenā palicis tikai viena mēneša izdevumu apjoms, situācija vairs nav tik mierīga, kā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena.

Finanšu drošības spilvens nav nauda, kas „vienkārši stāv“. Tā ir jūsu aizsardzība pret sliktāko mēnesi: slimību, darba zaudēšanu, automašīnas remontu, neparedzētu zobārsta rēķinu vai periodu, kad ienākumi kavējas. Ieguldīšana ilgtermiņā var būt ļoti izdevīga, taču tai nevajadzētu aizstāt drošības rezervi. Lietuvas Banka atgādina, ka ieguldīšana vienmēr ir saistīta ar risku, jo ieguldījumu vērtība var samazināties tirgus, procentu likmju, valūtu vai citu izmaiņu dēļ.

Kad vēl var turpināt ieguldīt?

Ja finanšu drošības spilvenā palicis viena mēneša izdevumu apjoms, vispirms nevajadzētu jautāt „kur ieguldīt?“, bet gan ļoti godīgi atbildēt uz citu jautājumu: cik droši ir mani ienākumi? Tā ir viena lieta, ja jums ir stabils darbs, maz saistību, nelieli ikmēneša izdevumi un papildu ienākumi. Pavisam cita situācija ir tad, ja strādājat ar individuālo darbību, jums ir aizdevums, jūs uzturat ģimeni vai jūsu ienākumi svārstās.

Šādā situācijā visprātīgākais risinājums parasti ir apturēt agresīvu ieguldīšanu un vispirms atjaunot drošības spilvenu vismaz līdz 3 mēnešu nepieciešamo izdevumu apjomam. Tas nenozīmē, ka ieguldīšana beidzas. Var atstāt simbolisku summu, piemēram, 20–50 eiro mēnesī, lai nezaudētu ieradumu. Tomēr lielākajai daļai brīvo līdzekļu vajadzētu nonākt drošības rezervē.

Problēma ir tā, ka cilvēki bieži jauc finansiālo drosmi ar riska ignorēšanu. Ja visa nauda ir ieguldīta akcijās, fondos vai kriptovalūtās, bet negaidīti nepieciešami 1000 eiro, var nākties pārdot ieguldījumus visnelabvēlīgākajā brīdī. Tad zaudējumi vairs nav teorētiski, bet ļoti reāli.

Kur glabāt finanšu drošības spilvenu?

Finanšu drošības spilvenam jābūt viegli pieejamam, saprotamam un pēc iespējas drošākam. Šī nav vieta eksperimentiem. Šo naudu nevajadzētu glabāt riskantos ieguldījumos, jo tā var būt nepieciešama nevis pēc pieciem gadiem, bet jau rīt no rīta.

Vienkāršam cilvēkam parasti labākie varianti ir atsevišķs bankas konts, krājkonts vai termiņnoguldījums, ja daļa naudas nebūs nepieciešama uzreiz. Svarīga ir ne tikai peļņa, bet arī likviditāte: vai varat ātri izņemt naudu, ja notiek nelaime. Lietuvā piemērotie noguldījumi bankās un krājaizdevu sabiedrībās parasti tiek apdrošināti līdz 100 000 eiro vienam noguldītājam vienā iestādē.

Ja drošības spilvenā palicis tikai viena mēneša izdevumu apjoms, to nevajadzētu glabāt vietā, kur naudas vērtība katru dienu svārstās. Akciju fondi, atsevišķas akcijas vai kriptovalūtas var būt piemērotas ilgtermiņa mērķiem, bet ne naudai, kas paredzēta, lai pārciestu nepatīkamu periodu.

Ko darīt praktiski: vienkāršs plāns

Pirmais solis – aprēķināt nevis teorētiskos, bet faktiskos nepieciešamos mēneša izdevumus. Tajos ietilpst mājoklis, pārtika, komunālie maksājumi, degviela vai transports, medikamenti, apdrošināšana, kredīta maksājumi un citas lietas, bez kurām nevarat normāli dzīvot. Kafejnīcas, abonementi, izklaide un spontāni pirkumi šeit nebūtu jāiekļauj.

Otrais solis – noteikt mērķi. Ja nepieciešamie izdevumi ir 1200 eiro mēnesī, trīs mēnešu drošības spilvens būtu 3600 eiro, bet sešu mēnešu – 7200 eiro. Nav nepieciešams visu sakrāt uzreiz. Svarīgākais ir skaidrs skaitlis un katru mēnesi tam tuvoties.

Trešais solis – uz laiku mainīt naudas sadalījumu. Piemēram, ja līdz šim ieguldījāt 300 eiro mēnesī, varat 250 eiro novirzīt drošības spilvenam, bet 50 eiro atstāt ieguldīšanai. Tādējādi psiholoģiski nezaudējat ieguldītāja ieradumu, bet vispirms novēršat vājāko vietu.

Ceturtais solis – pārskatīt izdevumus. Visbiežāk nauda pazūd nevis viena liela pirkuma dēļ, bet caur mazām ikdienas „spraugām“: piegādātu ēdienu, abonementiem, dārgākām uzkodām, taksometriem, impulsīviem pirkumiem telefonā. Pat 5 eiro dienā mēnesī var pārvērsties par aptuveni 150 eiro, bet gadā – par vairāk nekā 1800 eiro.

Kad atkal palielināt ieguldījumus?

Kad drošības spilvens sasniedz vismaz 3 mēnešu nepieciešamo izdevumu apjomu, varat mierīgāk atgriezties pie lielākiem ieguldījumiem. Ja ienākumi ir nestabili, jums ir bērni, aizdevumi vai strādājat jomā, kur ienākumi var strauji samazināties, ir vērts tiekties uz 6 mēnešu rezervi.

Svarīgākais noteikums ir vienkāršs: jāiegulda nauda, kas tuvākajā laikā nebūs nepieciešama. Ja zināt, ka pēc diviem mēnešiem būs jāremontē automašīna, jāmaksā par mācībām vai jāsedz lielāks rēķins, tā nav nauda ieguldījumiem. Tie ir tuvākā perioda izdevumi.

BUJ

Vai ir vērts ieguldīt, ja man ir tikai viena mēneša finanšu drošības spilvens?
Parasti ir vērts samazināt ieguldāmo summu un vispirms atjaunot rezervi. Ieguldīšanai var atstāt nelielu simbolisku summu, bet prioritātei vajadzētu būt finansiālajai drošībai.

Kāda izmēra finanšu drošības spilvens ir normāls?
Parasti tiecas uz vismaz 3 mēnešu nepieciešamo izdevumu apjomu. Ja ienākumi ir nestabili vai jums ir vairāk saistību, drošāk ir izveidot 6 mēnešu rezervi.

Vai finanšu drošības spilvenu var glabāt ieguldījumos?
Riskantos ieguldījumos – nav ieteicams. Drošības spilvenam jābūt ātri pieejamam un pēc iespējas mazāk jāsvārstās.

Kas ir svarīgāk: ieguldīt vai krāt drošības spilvenam?
Ja drošības spilvens ir ļoti mazs, vispirms svarīgāk ir to atjaunot. Ieguldīšana sniedz labumu ilgtermiņā, bet finanšu drošības spilvens aizsargā no problēmām šeit un tagad.