Vai kartupeļus glabājat tā kopš bērnības? Viena vieta virtuvē liek tiem sadīgt daudz ātrāk

Maisā salikti kartupeļi virtuvē daudziem ir pilnīgi ierasts skats. Mēs tos pārnesam no veikala vai rudenī atvedam no laukiem, noliekam skapītī, stūrī pie ledusskapja vai pat zem izlietnes un ilgi par tiem nedomājam. Taču pēc dažām nedēļām izrādās, ka daļa kartupeļu jau kļūst mīkstāki, no actiņām lien ārā balti asni, bet dažas vietas sāk zaļot. Bieži vainojam pašus kartupeļus, lai gan problēma var būt nepavisam ne to kvalitāte, bet gan vieta, ko tiem izvēlējāmies.

Kartupeļi pēc novākšanas nepārstāj būt dzīvs augs. Tie elpo, zaudē mitrumu un, saņemot atbilstošu signālu, sāk veidot jaunus dzinumus. Siltums šo procesu ievērojami paātrina. Tāpēc viena no sliktākajām vietām ilgstošai glabāšanai ir silts virtuves skapītis, īpaši tāds, kas atrodas blakus cepeškrāsnij, plītij, trauku mazgājamajai mašīnai vai citai siltumu izstarojošai ierīcei.

Tieši tā kartupeļus nereti glabā gadiem ilgi – jo tas ir ērti. Taču cilvēkam ērtākā vieta ne vienmēr ir vislabākā pašiem kartupeļiem.

Skapītī ir tumšs, taču ar tumsu vien nepietiek

Šķiet, ka aizvērts virtuves skapītis kartupeļiem būtu ideāls: nav tiešu saules staru, tie netraucē un vienmēr ir pa rokai. Problēma ir tā, ka virtuve parasti ir viena no siltākajām telpām mājā. Šeit mēs gatavojam ēdienu, darbojas cepeškrāsns, plīts virsma, trauku mazgājamā mašīna, ledusskapja kompresors, bet ziemā tuvumā bieži atrodas arī radiators.

Ja kartupeļi tiek glabāti skapītī blakus cepeškrāsnij, temperatūra tajā var regulāri paaugstināties ikreiz, kad tiek gatavotas vakariņas. Siltums kartupelim ir viens no signāliem, ka pienācis laiks sākt augt, tāpēc miera periods saīsinās un parādās asni. Vēl sliktāk ir tad, ja kartupeļi tiek glabāti blīvā plastmasas maisiņā. Tajā gaiss slikti cirkulē, uzkrājas mitrums, tāpēc bumbuļi var ne tikai ātrāk sadīgt, bet arī sākt bojāties.

Daudz labāk kartupeļus glabāt papīra maisā, kartona kastē, pītā grozā vai citā traukā, kurā var cirkulēt gaiss. Vietai vajadzētu būt tumšai, sausai un pēc iespējas vēsākai. Ja jums ir pagrabs, vēsa pieliekamā daļa vai neapkurināta, taču nesasalstoša telpa, lielākam kartupeļu daudzumam tā parasti būs piemērotāka nekā virtuves skapītis.

Svarīga ir arī stabilitāte. Kartupeļiem nepatīk, ja dienā tie nepārtraukti sasilst, bet naktī atkal atdziest. Tāpēc vieta blakus siltuma avotam nav laba pat tad, ja lielāko diennakts daļu tā šķiet diezgan vēsa.

Vēl viena sena tradīcija – kartupeļus un sīpolus likt vienā grozā

Virtuvēs bieži var redzēt vēl vienu klasisku kombināciju: vienā kastē apakšā salikti kartupeļi, bet virs tiem – sīpoli. Abi produkti tiek uzskatīti par „pieliekamā dārzeņiem”, tāpēc šķiet pilnīgi loģiski tos glabāt kopā. Tomēr ilgstošai glabāšanai labāk tos nošķirt.

Arī sīpoliem nepieciešama sausa un labi vēdināta vieta, taču, glabājot lielu to daudzumu kopā ar kartupeļiem vienā šaurā traukā, var uzkrāties vairāk mitruma un pasliktināties gaisa cirkulācija. Vienam dārzenim sākot bojāties, problēma ātri pāriet arī uz citiem. Tāpēc kartupeļiem labāk atvēlēt atsevišķu kasti vai grozu, bet sīpolus glabāt blakus, nevis tajā pašā aizvērtajā traukā.

Kartupeļus pirms novietošanas glabāšanai arī nevajadzētu mazgāt. Ar zemi aplipuši bumbuļi varbūt neizskatās tik kārtīgi, taču papildu mitrums glabāšanas laikā tikai palielina bojāšanās iespējamību. Nomazgāt vislabāk tikai tik daudz kartupeļu, cik tajā reizē plānojat pagatavot.

Ja pērkat lielāku daudzumu, ir vērts to reizi nedēļā vai divās pārbaudīt. Viens kartupelis, kas sācis pūt vai stipri kļuvis mīkstāks, var sabojāt blakus esošos daudz ātrāk, nekā daudzi gaida.

Gaisma izraisa citu problēmu – kartupeļi sāk zaļot

Siltums paātrina dīgšanu, taču kartupeļiem nepatīk arī gaisma. Glabāti uz atvērta virtuves plaukta, caurspīdīgā maisā vai gaišā balkonā, tie var sākt zaļot. Zaļā krāsa veidojas hlorofila dēļ, taču vienlaikus gaismas ietekmētos kartupeļos var palielināties dabisko glikoalkaloīdu, tostarp solanīna, daudzums.

Tāpēc zaļgani kartupeļi nav tikai estētiska problēma. Ja zaļa ir tikai neliela virsmas daļa un pats bumbulis paliek stingrs, šī vieta ir bagātīgi jāizgriež kopā ar mizu. Taču stipri zaļi, ļoti sadīguši, sakrunkojušies vai rūgtas garšas kartupeļi nav tā vērti, lai mēģinātu tos „izglābt”.

Nelieli asni uz stingra kartupeļa vēl nenozīmē, ka viss bumbulis noteikti jāizmet – tos var izgriezt. Tomēr, jo ilgāk kartupelis dīgst, jo vairāk savu uzkrāto rezervju tas izlieto jaunā auga audzēšanai. Tāpēc bumbulis pamazām kļūst mīkstāks, krunkaināks un zaudē daļu kulināro īpašību.

Tāpēc mērķis nav atrast veidu, kā sadīgušu kartupeli vēl dažus mēnešus saglabāt. Daudz vienkāršāk jau no paša sākuma nepieļaut, ka tas tik ātri sāk dīgt.

Labākā vieta bieži vien nav virtuvē

Ja pērkat tikai kilogramu vai divus kartupeļu un izlietojat tos dažu dienu laikā, lielu atšķirību, visticamāk, nejutīsiet. Problēma rodas tad, kad rudenī mājās tiek atvests vesels maiss un tiek cerēts, ka tas bez būtiskām izmaiņām nostāvēs dažas nedēļas vai pat mēnešus.

Šādā gadījumā ir vērts meklēt vēsāko, tumšāko un sausāko vietu mājās, kur temperatūra būtiski nemainās un ir vismaz neliela gaisa cirkulācija. Tā var būt pieliekamais, pagrabs, vēsāka palīgtelpa vai cita no siltuma avotiem attālināta vieta. Svarīgi tikai neļaut kartupeļiem sasalt.

Bet, ja vienīgā iespēja ir virtuve, izvēlieties skapīti, kas atrodas pēc iespējas tālāk no cepeškrāsns, trauku mazgājamās mašīnas, radiatora un ledusskapja siltumu atdodošajām daļām. Izņemiet kartupeļus no plastmasas iepakojuma un neglabājiet tos tā, lai tos nepārtraukti sasniegtu dienas gaisma.

Dažkārt kartupeļi sāk dīgt nevis tāpēc, ka tie būtu slikti izaudzēti vai pārāk ilgi gulējuši veikalā. Viņi vienkārši vairākas nedēļas pavadīja siltā virtuves skapītī – vietā, ko ģimenē kartupeļiem izmantojām kopš bērnības un nekad neaizdomājāmies, vai tā patiešām ir piemērota.