Peles bēgs prom no mājas un dārza: kuri augi rudenī var palīdzēt atbaidīt grauzējus

Rudens ir laiks, kad peles un citi grauzēji sāk meklēt siltāku vietu ziemai. Kamēr ārā vēl ir sauss un silts, mēs tos bieži nepamanām. Taču, tiklīdz naktis kļūst vēsākas, tie sāk līst garāžās, šķūnīšos, pagrabos, siltumnīcās, malkas šķūņos un pat mājās. Sākumā redzamas tikai sīkas pazīmes: pārkosts maisiņš, izbērušies putraimi, daži tumši drupatu gabaliņi gar sienu. Bet, ja neko nedarīsiet, pēc dažām nedēļām problēma var kļūt daudz nopietnāka.

Daļa cilvēku uzreiz ķeras pie indēm, taču tas ne vienmēr ir labākais pirmais solis, īpaši, ja mājās ir bērni, kaķi, suņi vai vistas. Tāpēc rudenī vērts sākt ar drošākiem pasākumiem: aiztaisīt spraugas, sakārtot pārtikas krājumus, likvidēt slēptuves un izmantot augus, kuru smarža grauzējiem ir nepatīkama. Augi nav brīnumaina siena, kurai pele nekad nepārkāps, taču tie var palīdzēt radīt vidi, kurā grauzējiem mazāk gribas apmesties.

Vispirms nevis augi, bet kārtība: bez tās peles tik un tā atgriezīsies

Lielākā kļūda ir cerēt, ka daži zāļu saišķīši atrisinās visu problēmu. Ja šķūnītī atklāti stāv graudi, putnu barība, suņu barība, sēklas vai rieksti, peles atnāks pat caur visspēcīgāko smaržu. Tām svarīgākais ir ēdiens, siltums un vieta, kur paslēpties. Tāpēc pirmajam darbam jābūt ļoti praktiskam: visu, ko var sagrauzt, salikt hermētiski noslēdzamos traukos, spaiņos ar vākiem vai metāla kastēs.

Jāpārbauda arī sienu apakšdaļa, cauruļvadu ejas, durvju spraugas, ventilācijas atveres, pagraba lodziņi, spraugas pie pamatiem. Pelēm nav vajadzīgs liels caurums. Dažreiz pietiek ar tādu spraugu, kas cilvēkam šķiet pilnīgi nenozīmīga. Ja iekšā iekļūst auksts gaiss, kukaiņi vai putekļi, ļoti iespējams, ka tur var iekļūt arī neliels grauzējs.

Tikai tad vērts domāt par augiem. Tie vislabāk darbojas nevis kā vienīgā aizsardzība, bet kā papildu slānis: pie ieejām, gar sienām, pie uzglabājamiem priekšmetiem, siltumnīcā, pagrabā vai malkas šķūnī. Citiem vārdiem sakot, augiem nav jāaizstāj kārtība, bet gan tā jāpastiprina.

Kādas smaržas pelēm ir nepatīkamas?

Viens no visbiežāk pieminētajiem augiem ir mētra, īpaši piparmētra. Tās smarža cilvēkam šķiet atsvaidzinoša, taču grauzējiem tā var būt nepatīkama. Rudenī var izmantot kaltētus mētru zariņus, salikt tos auduma maisiņos un novietot vietās, kur pamanāt peļu pēdas: pie šķūnīša sienām, zem plauktiem, pie durvīm, garāžā vai siltumnīcā. Smaržai kļūstot vājākai, saišķīši jāmaina, jo zaudējusi aromātu mētra kļūst vienkārši par sausu zāli.

Vēl viens tautas medicīnā izmantots augs ir vērmele. Tās rūgtā, asā smarža ir nepatīkama daudziem dzīvniekiem un kukaiņiem, tāpēc cilvēki vērmeļu zariņus kopš seniem laikiem lika šķūnīšos, kūtīs vai pie krājumiem. Tā var būt noderīga tur, kur tiek glabāti dārzeņi, sēklas vai dārza piederumi, taču svarīgi nepārspīlēt un nelikt to tieši pie pārtikas, ko vēlāk ēdīsiet nemazgātu vai neapstrādātu.

Arī biškrēsliņš bieži tiek minēts kā aromātisks augs, kas var palīdzēt atbaidīt nevēlamus viesus. Tā smarža ir spēcīga, tāpēc saišķīšus var novietot pie durvīm, šķūnīša stūros vai gar sienām. Tomēr šie augi jāizmanto atbildīgi: jāglabā vietās, kur tiem nevar piekļūt bērni un mājdzīvnieki, īpaši, ja tie mēdz visu ostīt, raustīt vai grauzt.

Dārzā palīdz ne tikai smarža, bet arī pārdomāts izvietojums

Ja peles vai strupastes dārzā nodara kaitējumu, ar saišķīšiem pagrabā vien nepietiks. Rudenī vērts apskatīt vietas, kur grauzēji var slēpties: augstu zāli pie žoga, lapu kaudzes, vecus dēļus, zarus, nekārtīgi sakrautu malku. Jo vairāk slēptuvju, jo ērtāk tiem pārvietoties nepamanītiem.

Ap dārzu vai siltumnīcu var stādīt vai atstāt augus ar spēcīgāku smaržu joslas. Sinepes bieži tiek novērtētas ne tikai kā zaļmēslojums, kas uzlabo augsni, bet arī kā augs, kas palīdz uzturēt aktīvāku, mazāk “tukšu” augsnes zonu. Tur, kur zeme ir pilnībā atstāta novārtā, grauzējiem ir vieglāk izveidot takas un slēptuves.

Plūškoks dažās viensētās arī tiek izmantots kā aromātiska barjera. Tā zarus var likt gar žogiem, pie kokiem vai vietās, kur pamanītas grauzēju takas. Taču nevajadzētu cerēt, ka vien plūškoka zari izglābs visu dārzu. Ja augļu koku stumbri ir jauni, tos ziemai tik un tā vērts fiziski aizsargāt – ar sietu, īpašu aizsargu vai citiem šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem.

Ko labāk nedarīt: indīgi augi nav droša spēle

Dažos senos padomos var atrast indīgu augu ēsmu receptes. Tajos minētas dažādas sēklas, saknes vai sakneņi, kas sajaukti ar graudiem vai miltiem. Šādus padomus labāk atstāt pagātnei. Indīgs augs nav “dabiski drošs” tikai tāpēc, ka tas aug dabā. Gluži pretēji – tas var būt bīstams bērniem, mājdzīvniekiem, vistām, kaķiem, suņiem un savvaļas dzīvniekiem.

Īpaši bīstami šādas ēsmas novietot noliktavās, pagrabos vai saimniecības ēkās, kur atrodas pārtika, barība vai staigā dzīvnieki. Turklāt ne vienmēr ir skaidrs, kur grauzējs nobeigsies. Ja tas nobeidzas sienā, zem grīdas vai siltumnīcas konstrukcijās, rodas cita nepatīkama problēma – smaka un higiēnas problēma.

Tāpēc mājās un viensētā labāk izvēlēties nevis indīgus eksperimentus, bet skaidrus pasākumus: aizvērt ieejas, likvidēt pārtikas avotus, izmantot drošus slazdus un, ja problēma ir liela, vērsties pie kaitēkļu kontroles speciālistiem. Augi var būt palīgs, bet ne iemesls riskēt ar ģimenes vai mājdzīvnieku drošību.

Kur novietot augus, lai no tiem būtu kaut mazs labums?

Smaržīgos augus vislabāk novietot nevis jebkur, bet tur, kur pārvietojas peles. Meklējiet pēdas gar sienām, pie stūriem, aiz plauktiem, pie pārtikas krājumiem, blakus durvīm un mazām atverēm. Grauzēji bieži pārvietojas gar malām, nevis pa telpas atklāto vidu, tāpēc saišķīši istabas centrā gandrīz neko nemainīs.

Mētru, vērmeļu vai biškrēsliņu saišķīšus var salikt mazos auduma maisiņos vai vienkārši sasiet ar aukliņu un pakārt. Svarīgi, lai tie nepieskartos pārtikas produktiem un nebūtu viegli pieejami dzīvniekiem. Ja izmantojat tos siltumnīcā vai šķūnītī, reizi dažās nedēļās pārbaudiet, vai smarža vēl ir jūtama. Ja ne – nomainiet tos pret jauniem.

Pie durvīm un iespējamām ieejām augi darbojas kā papildu nepatīkams signāls, taču spraugas tik un tā ir jāaiztaisa. Ja pele var brīvi izlīst caur spraugu pie caurules vai zem durvīm, nekāda smarža to ilgi neapturēs, ja iekšā gaida ēdiens un siltums.

Labākais rudens plāns: smarža, tīrība un aizvērtas ejas

Peles no mājas un dārza neaizbēg tikai skaisti novietota auga dēļ. Tās atkāpjas tad, kad vieta kļūst neērta: nav viegli pieejamas barības, nav drošu slēptuvju, ieejas ir aizvērtas, bet to biežākās takas smaržo nepatīkami. Tāpēc rudenī vērts rīkoties no vairākām pusēm.

Vispirms hermētiski glabājiet pārtiku, sēklas un barību. Pēc tam sakārtojiet stūrus, lapu kaudzes, zarus, malku un šķūnīšus. Aiztaisiet spraugas, īpaši pie pamatiem, durvīm, caurulēm un ventilācijas atverēm. Tikai tad novietojiet mētru, vērmeļu, biškrēsliņu vai citu augu ar spēcīgu smaržu saišķīšus vietās, kur grauzēji var pārvietoties.

Šāda metode nav tik dramatiska kā solījums, ka peles “pazudīs vienas nakts laikā”, taču tā ir daudz tuvāka realitātei. Rudenī svarīgākais nav vienu reizi kaut ko nolikt stūrī, bet neļaut grauzējiem saprast, ka jūsu māja vai šķūnītis ir ērta ziemas pietura.