Verdošu ūdeni izlietnē ielejam gandrīz visi: santehniķi brīdina, ar ko tas var beigties

Izvārāt kartupeļus, makaronus vai rīsus, paceļat katlu un visu karsto ūdeni ielejat tieši izlietnē. Šķiet, kas tur tāds? Tas taču ir tikai ūdens. Daudzi pat iedomājas, ka šāds ieradums caurulēm ir noderīgs – it kā verdošs ūdens nomazgā taukus, „izsit“ netīrumus un palīdz izlietnei neaizsērēt.

Tomēr santehniķi uz šo ieradumu raugās daudz piesardzīgāk. Īpaši tad, ja mājās ierīkotas plastmasas kanalizācijas caurules un karsto ūdeni izlietnē ielej regulāri. Viena reize parasti neko briesmīgu nenodarīs, taču ikdienā atkārtots ieradums ar laiku var kļūt par vienu no iemesliem, kāpēc caurules deformējas, savienojumi kļūst vājāki, bet izlietne sāk aizsērēt vēl biežāk.

Lielākā kļūda ir uzskatīt: ja ūdens vienkārši aiztecēja, tad sistēma to „nepamanīja“. Patiesībā īslaicīga verdoša ūdens plūsma var izraisīt strauju temperatūras šoku, bet, ja caurulē jau ir tauki, pārtikas atliekas vai ūdens aiztek lēni, karstums iedarbojas ilgāk un agresīvāk.

Kāpēc verdošs ūdens ir bīstams plastmasas caurulēm

Vecās mājās vēl var atrast metāla kanalizācijas caurules, tomēr daudzos mūsdienu dzīvokļos un mājās notekūdeņu sistēma ir plastmasas. Tas ir ērti, viegli un lētāk uzstādāms, taču plastmasai ir savas robežas.

Verdošs ūdens sasniedz aptuveni 100 grādu temperatūru. Tikmēr daļa plastmasas cauruļu nav paredzētas ilgstošai šādas temperatūras iedarbībai. Īpaši tad, ja ūdeni ielej tieši no katla, lielā daudzumā un bez jebkādas atdzesēšanas.

Kad karstais ūdens nonāk plastmasas caurulē, materiāls strauji izplešas. Pēc dažiem mirkļiem, kad ūdens aiztek un caurule atdziest, tā saraujas. Vienreizējas šādas izmaiņas parasti nav traģēdija, taču regulāri temperatūras triecieni var vājināt cauruļu sienas un savienojumus.

Vēl sliktāk ir tad, ja izlietne jau ir nedaudz aizsērējusi un ūdens aiztek lēni. Tad verdošs ūdens ilgāk paliek sifonā vai caurules pirmajā posmā. Karstums nevis vienkārši ātri izplūst cauri, bet kādu laiku iedarbojas uz vienu un to pašu vietu. Tieši tad palielinās risks, ka plastmasa ar laiku deformēsies vai savienojumi kļūs mazāk hermētiski.

Karsts ūdens taukus neiznīcina – bieži vien tikai aizstumj tos dziļāk

Ļoti izplatīts uzskats: ja izlietnē nonākuši tauki, jāuzlej verdošs ūdens, un tie tiks izskaloti. Izklausās loģiski, taču realitātē viss ne vienmēr ir tik vienkārši.

Karsts ūdens patiešām var uz laiku mīkstināt taukus. Tie atdalās no caurules sienām, kļūst šķidrāki un pārvietojas tālāk. Tomēr, ūdenim plūstot pa caurulēm, tas ātri atdziest. Atdzisuši tauki atkal sacietē un var pielipt jau dziļāk kanalizācijas sistēmā.

Tādējādi aizsērējums ne vienmēr tiek likvidēts. Dažreiz tas vienkārši tiek pārvietots uz vietu, kuru sasniegt ir daudz grūtāk.

Tāpēc virtuves izlietne var sākt aizsērēt vēl nepatīkamāk. Sākumā ūdens aiztek lēnāk, vēlāk parādās nepatīkama smaka, bet galu galā var nākties izjaukt sifonu vai izsaukt santehniķi.

Tāpēc taukus vislabāk vispār nelejiet izlietnē. Pannā palikušo eļļu vai taukus labāk noslaucīt ar papīra dvieli un izmest atkritumu tvertnē. Ja tauku ir vairāk, tos ieteicams ieliet atsevišķā traukā un izmest, kad tie sacietējuši.

Ziemā problēma var būt vēl lielāka

Aukstajā sezonā caurules un apkārtējā vide ir vēsākas. Tas nozīmē, ka temperatūras atšķirība starp cauruli un tikko no plīts noņemto verdošo ūdeni kļūst vēl lielāka.

Straujš karstuma trieciens aukstai plastmasai nav pati labākā kombinācija. Materiāls izplešas, vēlāk ātri saraujas, un laika gaitā šādi cikli var veicināt mikroplaisu, deformāciju vai savienojumu problēmu rašanos.

Īpaši jutīgas vietas ir zem izlietnes esošais sifons, līkumi, cauruļu savienojumi un vietas, kur ūdens uzkavējas ilgāk. Tieši tur visbiežāk uzkrājas tauki un pārtikas atliekas, tāpēc karstums iedarbojas nevis uz tīru cauruli, bet uz jau problemātisku zonu.

Vēl viena problēma – deformēta caurule var nedaudz mainīt slīpumu. Kanalizācijā ūdens plūst gravitācijas ietekmē, tāpēc pat neliels ieliekums var kļūt par vietu, kur sāk uzkrāties netīrumi. Sākumā jūs to nepamanīsiet, bet pēc kāda laika izlietne var sākt aizsērēt arvien biežāk.

Kā noliet karstu ūdeni, lai nekaitētu caurulēm

Labā ziņa ir tā, ka nav jāatsakās no makaronu, kartupeļu vai zupas vārīšanas tikai izlietnes dēļ. Svarīgākais – nelejiet verdošu ūdeni tieši caurulēs bez jebkādas atdzesēšanas.

Vienkāršākais veids – pirms karstā ūdens liešanas atgrieziet auksto ūdeni no krāna. Ļaujiet tam tecēt diezgan spēcīgā strūklā, bet pēc tam lēnām noliejiet ūdeni no katla. Karstais un aukstais ūdens sajauksies, tāpēc caurulēs nonāks nevis verdošs, bet krietni zemākas temperatūras šķidrums.

Vēl viens variants – pirms nolielešanas ielaist katlā nedaudz auksta ūdens. Tas ir īpaši ērti, ja vārījāt makaronus vai kartupeļus un nevēlaties gaidīt, līdz ūdens pats atdziest.

Ja ūdens vairs nav verdošs, bet tikai karsts, risks caurulēm ir ievērojami mazāks. Santehniķi bieži sniedz vienkāršu salīdzinājumu: ja temperatūra ir līdzīga ļoti karstai dušai, sistēma to parasti iztur daudz mierīgāk nekā tiešu 100 grādu triecienu.

Kad karsts ūdens izlietnē ir vēl bīstamāks

Ir situācijas, kad verdošu ūdeni izlietnē īpaši nevajadzētu liet. Pirmkārt – ja ūdens izlietnē jau stāv vai aiztek ļoti lēni. Tas nozīmē, ka kaut kur sistēmā jau ir šķērslis, bet karstais ūdens uzkavēsies tur, kur tam labāk nebūtu jāuzkavējas.

Otrkārt – ja zem izlietnes dzirdat dīvainas skaņas, jūtat nepatīkamu smaku vai redzat mitrumu pie savienojumiem. Šādā gadījumā verdošs ūdens problēmu var tikai pasliktināt.

Treškārt – ja nesen izmantojāt ķīmisku cauruļu tīrīšanas līdzekli. Šādā gadījumā verdoša ūdens liešana izlietnē var būt bīstama ne tikai caurulēm, bet arī jums. Ķīmiskie līdzekļi var reaģēt, iztvaikot, šļakstīties, bet daži maisījumi kļūst ārkārtīgi agresīvi.

Ja izlietne ir nopietni aizsērējusi, labāk sākt ar mehāniskām un drošākām metodēm: iztīrīt sifonu, izmantot virzuli vai īpašu kanalizācijas trosi. Bet, ja problēma atkārtojas pastāvīgi, ir vērts nevis meklēt arvien spēcīgākus „trikus“, bet noskaidrot, kur patiesībā uzkrājas aizsērējums.

Verdošs ūdens nav izlietnes tīrīšanas līdzeklis

Svarīgākais secinājums ir ļoti vienkāršs: vienreiz noliejot karstu ūdeni no katla, caurules, visticamāk, nesabruks. Tomēr ieradums regulāri liet verdošu ūdeni tieši izlietnē, īpaši tad, ja caurules ir plastmasas, nav labākā doma.

Tas var kaitēt caurulēm, aizstumt taukus dziļāk un radīt apstākļus jauniem aizsērējumiem.

Tāpēc drošākais noteikums ir šāds: verdošu ūdeni vienmēr atdzesējiet vai nolejiet, vienlaikus atgriežot auksto ūdeni. Vēl labāk – vispār neļaujiet taukiem un pārtikas atliekām nonākt kanalizācijā.

Dažkārt dārgs santehniķa izsaukums sākas nevis ar lielu avāriju, bet ar ļoti ikdienišķu ieradumu, par kuru neviens ilgi neaizdomājas. Katls pēc makaronu vārīšanas šķiet nevainīgs, taču caurulēm tas var būt īsts karstuma pārbaudījums.