Suns dzīvoklī nav kļūda: 7 šķirnes, kas labi jūtas pilsētā, ja saimnieks zina to vajadzības

Daudzi cilvēki, kuri dzīvo dzīvoklī, vēlas suni, bet paši sevi aptur: “Man nav pagalma, tātad sunim būs slikti.” Daļēji tas ir saprotami. Pilsēta nozīmē liftus, troksni, kaimiņus, mazāk brīvas telpas, vairāk cilvēku un ierobežotu vietu mājās. Tomēr dzīvoklis pats par sevi vēl nenozīmē, ka suns nevar dzīvot laimīgi.

Svarīgākais nav tikai suņa izmērs. Dažkārt mazs suns var būt ļoti enerģisks, daudz riet, grūti panest vientulību un pieprasīt vairāk aktivitāšu nekā liels, mierīgs suns. Savukārt dažas lielākas šķirnes, saņēmušas kārtīgu pastaigu, mājās kļūst par īstiem dīvāna iemītniekiem. Izvēloties suni dzīvoklim, jāņem vērā temperaments, aktivitātes līmenis, veselība, kažoka kopšana, tieksme riet un tas, cik daudz laika jūs reāli varēsiet veltīt mājdzīvniekam.

Amerikas audzētavu klubs arī uzsver, ka dzīvojamās telpas izmērs nav vienīgais kritērijs – dažiem lieliem suņiem ir mazāka vajadzība pēc aktivitātēm un mājās viņi labprāt atpūšas uz dīvāna. Tāpēc labākais jautājums pirms suņa iegādes nav “vai viņš ietilps manā dzīvoklī?”, bet gan “vai mans dzīves ritms būs piemērots šim sunim?”

Kas noteikti jāizvērtē, pirms vedat suni uz dzīvokli

Vispirms godīgi jāizvērtē sava ikdiena. Vai suns būs viens 8–10 stundas? Vai varēsiet viņu izvest no rīta, pēc darba un vakarā? Vai tuvumā ir parks, mežs, klusāks pagalms vai vismaz drošs maršruts pastaigām? Vai mājās ir bērni, citi dzīvnieki, jūtīgi kaimiņi?

Sunim dzīvoklī jāsaņem ne tikai īsa iziešana “nokārtot vajadzības”. Viņam nepieciešamas kustības, smaržas, socializācija, rotaļas un garīgā stimulācija. Pat mierīgākas šķirnes var sākt riet, grauzt lietas vai kļūt nemierīgas, ja dienas kļūst garlaicīgas un vienveidīgas.

Agrīna socializācija šeit ir ļoti svarīga. Pilsētā dzīvojošam sunim jāpierod pie lifta, kāpņu telpas skaņām, automašīnām, bērniem, velosipēdiem, citiem suņiem, svešiem cilvēkiem, veterinārās klīnikas, pavadas un dažkārt trokšņainām ielām. Jo agrāk un mierīgāk viņš ar to tiek iepazīstināts, jo vieglāk dzīvot gan sunim, gan saimniekam.

Tāpat ir vērts laikus noskaidrot šķirnei raksturīgās veselības problēmas. Amerikas Veterinārārstu asociācija iesaka pirms suņa izvēles izvērtēt savu ģimeni, mājokli, dzīvesveidu, kā arī noskaidrot šķirnes veselības un kopšanas vajadzības. Tas ir īpaši svarīgi, ja izvēlaties īspurna suni, jo šādām šķirnēm var būt grūtāk panest karstumu un intensīvu slodzi.

Suns jūsu mājāsAttēls: Ilustratīvs attēls

Kavaliera karaļa Čārlza spaniels

Kavaliera karaļa Čārlza spanielu bieži uzskata par vienu no mājīgākajiem suņiem dzīvei dzīvoklī. Tas nav liels, parasti ir maiga rakstura, mīl cilvēku sabiedrību un labi pielāgojas mierīgākai dzīvei pilsētā. Šādam sunim nav vajadzīgs milzīgs pagalms, taču viņam ļoti nepieciešama saimnieka uzmanība.

Tā ir laba izvēle cilvēkam, kurš vēlas suni kompanjonu, nevis tikai dzīvnieku, kas “dzīvos pats par sevi”. Kavalieri bieži vien ļoti pieķeras saimniekam, mīl būt blakus, gulēt uz dīvāna, doties pastaigās un piedalīties ikdienas rutīnā. Dzīvoklī tā ir liela priekšrocība, ja mājās ir cilvēki un suns nepaliek viens ļoti ilgi.

Tomēr tieši pieķeršanās dēļ šai šķirnei vientulību var būt grūtāk panest. Ja cilvēks daudz strādā, bieži dodas prom un sagaida, ka suns visu dienu klusi gaidīs bez emocijām, kavalieris var nebūt vieglākā izvēle. Viņam nepieciešama saskarsme, maiga apmācība un skaidra rutīna.

Tāpat jāzina, ka šīs šķirnes suņiem var būt iedzimtas veselības problēmas, tāpēc ir ļoti svarīgi izvēlēties atbildīgu audzētāju vai godīgi noskaidrot konkrētā suņa veselības vēsturi, ja suns tiek ņemts no patversmes vai aizbildnības.

Bostona terjers

Bostona terjers ir neliels, gudrs un sabiedrisks suns, kurš dzīvoklī var justies ļoti labi. Tas bieži ir dzīvespriecīgs, ziņkārīgs, mīl rotaļas, taču parasti tam nav vajadzīga tāda slodze kā ļoti aktīvām darba šķirnēm. Daļu enerģijas var iztērēt, rotaļājoties mājās, bet pastaigas pilsētā tam bieži ir ļoti interesantas.

Šī šķirne var būt piemērota cilvēkam, kurš vēlas jautru, bet kompaktu suni. Bostonas terjeri bieži mīl komunicēt, mācīties un atrasties ģimenes tuvumā. Dzīvoklim tas ir ērti, jo suns neaizņem daudz vietas, bet, pienācīgi audzināts, var būt diezgan kārtīgs pilsētas iemītnieks.

Tomēr ir svarīgs veselības aspekts. Bostona terjers ir īspurna jeb brahicefāla šķirne. Šādiem suņiem var būt grūtāk atvēsināties, jo elsošana viņiem ne vienmēr ir tik efektīva kā suņiem ar garāku purnu. Kornela Veterinārā koledža norāda, ka īspurna šķirnēm, piemēram, mopšiem un Bostonas terjeriem, karstā vai mitrā laikā ir grūtāk uzturēt ķermeņa temperatūru un ir lielāks pārkaršanas risks.

Tāpēc vasarā Bostona terjeram nepieciešams īpaši piesardzīgs režīms: pastaigas agri no rīta vai vakarā, vēsa vieta mājās, nekāda skraidīšana karstumā un rūpīga novērošana, vai sunim nesākas apgrūtināta elpošana.

Bišons frizē

Bišons frizē ir mazs, dzīvespriecīgs un draudzīgs suns, kas bieži labi pielāgojas dzīvei dzīvoklī. Tas ir kompakts, diezgan sabiedrisks, mīl rotaļas un var būt piemērots gan ģimenei, gan cilvēkam, kurš pirmo reizi apņemas audzināt suni. Dzīvoklim tā izmērs patiešām ir ērts.

Liela bišona priekšrocība ir tā kažoks, kas maz izkrīt, tāpēc dažiem cilvēkiem tas šķiet pievilcīgi. Tomēr “maz izkrīt” nenozīmē “kopšana nav vajadzīga”. Gluži pretēji – cirtainajam kažokam nepieciešama regulāra ķemmēšana un biežas vizītes pie friziera. Ja to nedarīsiet, kažoks var savelties, raustīt ādu un radīt diskomfortu.

Bišons bieži mīl cilvēkus un var būt labs kompanjons pilsētā. Tomēr, tāpat kā daudziem maziem suņiem, tam nepieciešama ne tikai nēsāšana uz rokām, bet arī pienācīga apmācība. Mazam sunim tik un tā jāprot mierīgi reaģēt uz skaņām, cilvēkiem, citiem suņiem un palikt vienam mājās bez panikas.

Šai šķirnei ļoti piemērotas ir garīgās aktivitātes: kārumu meklēšana, vienkāršas komandas, rotaļlietas ar uzdevumiem. Tas palīdz iztērēt enerģiju pat tad, kad ārā ir slikti laikapstākļi.

Pūdelis

Pūdeļi ir vieni no daudzpusīgākajiem pilsētas suņiem, jo tiem ir vairāki izmēri: pundurpūdeļi, mazie un standarta pūdeļi. Dzīvoklim bieži visērtākie ir mazākie pūdeļi, taču arī lielāks pūdelis var dzīvot pilsētā, ja saņem pietiekami daudz kustību un aktivitāšu.

Pūdelis ir ļoti gudrs suns. Tā ir liela priekšrocība, jo tas ātri mācās, labi reaģē uz apmācību un var kļūt par lielisku kompanjonu. Taču tā vienlaikus ir arī atbildība. Gudrs suns bez nodarbēm ātri izdomā pats savas aktivitātes: tas var riet, grauzt, pieprasīt uzmanību vai garlaikoties.

Pūdelim nepieciešamas ne tikai pastaigas, bet arī uzdevumi prātam. Komandas, triki, ožas spēles, mācīšanās mierīgi gaidīt, rotaļlietas ar barību – tas viss tam ļoti patīk. Ja saimniekam patīk nodarboties ar suni, pūdelis var būt viens no labākajiem variantiem dzīvoklim.

Kažoka kopšana ir atsevišķs temats. Pūdelis maz izkrīt, taču tā kažoks regulāri jāgriež un jākopj. Tas nozīmē papildu izdevumus un laiku. Pirms pūdeļa izvēles ir vērts godīgi atbildēt, vai esat gatavi ne tikai skaistai frizūrai, bet arī pastāvīgai kopšanai.

Kurts

Daudziem kurts šķiet negaidīta izvēle dzīvei dzīvoklī. Liels, garš, sportisks suns – šķiet, tam vajadzētu milzīgu pagalmu. Tomēr kurtus bieži dēvē par “dīvāna sprinteriem”. Viņi var būt ļoti ātri ārā, bet mājās pēc pienācīgas pastaigas labprāt mierīgi atpūšas.

Tieši tāpēc kurts var būt piemērots dzīvoklim, ja saimnieks izprot tā vajadzības. Tam nepieciešama droša izskriešanās, pastaigas, dažkārt iespēja paskriet nožogotā vietā, taču tas ne vienmēr visu dienu skraidīs pa māju. Daudzi kurti mājās ir mierīgi un klusi.

Svarīgi atcerēties, ka kurtiem ir spēcīgs instinkts vajāt kustīgus objektus. Tāpēc pilsētā pavada ir obligāta. Kaķis, velosipēds, skrejritenis vai mazs skrienošs dzīvnieks var izraisīt pēkšņu reakciju. Šādu suni drīkst palaist tikai drošā, nožogotā vietā.

Vēl viena detaļa ir kažoks. Kurta kažoks ir īss un vāji pasargā no aukstuma. Latvijā, īpaši rudenī un ziemā, tiem var būt nepieciešams silts apģērbs. Tas nav modes jautājums, bet gan komforts. Suns ar īsu kažoku un nelielu tauku slāni aukstumā var ātri nosalt.

Šicu

Šicu vēsturiski tika audzēti kā suņi kompanjoni, tāpēc dzīvoklī viņi bieži jūtas ļoti labi. Tie ir mazi, draudzīgi, diezgan mierīgi suņi, kuriem parasti nav vajadzīga ļoti liela fiziskā slodze. Tie var būt lieliska izvēle cilvēkam, kurš vēlas suni kompanjonu mierīgai dzīvei pilsētā.

Šicu bieži mīl atrasties cilvēka tuvumā, bet var būt diezgan patstāvīgi. Viņiem patīk īsākas pastaigas, rotaļas mājās un skaidra dienas kārtība. Dzīvoklim tas ir ērti, jo šādu suni nav nepieciešams katru dienu fiziski “izlādēt” kā ļoti aktīvu šķirņu pārstāvjus.

Tomēr garajam kažokam nepieciešama kopšana. Ja suns netiek apcirpts īsāks, tas regulāri jāķemmē, citādi kažoks savelsies. Daudzi saimnieki izvēlas praktiskāku īsāku frizūru, jo dzīvošana pilsētā tā ir ērtāka gan sunim, gan cilvēkam.

Šicu arī ir īspurna šķirne, tāpēc karstā laikā nepieciešama piesardzība. Karaliskā Veterinārā koledža uzsver, ka īspurna suņiem anatomijas dēļ var būt veselības problēmas, un pirms šāda suņa iegādes ir ļoti rūpīgi jāpadomā par tā labklājību un iespējamajiem riskiem.

Mopsis

Mopsis daudziem šķiet ideāls dzīvokļa suns: mazs, jautrs, mīl cilvēku sabiedrību un bieži ir gatavs gulēt līdzās uz dīvāna. Tas patiešām var labi pielāgoties dzīvei dzīvoklī, ja saimnieks izprot tā ierobežojumus.

Mopšiem parasti nav vajadzīgas garas skriešanas vai intensīvs sports. Viņiem piemērotas īsākas pastaigas, rotaļas mājās un mierīga saskarsme. Taču tas nenozīmē, ka mopsis visu dienu var tikai gulēt un ēst. Šai šķirnei ir nosliece uz liekā svara pieaugumu, tāpēc nepieciešamas mērenas kustības un ļoti skaidra ēdienkartes kontrole.

Svarīgākais mopšu temats ir elpošana un karstums. Tie ir īspurna suņi, tāpēc vasarā, karstā vai mitrā laikā, var pārkarst ātrāk nekā citu šķirņu suņi. Kornela Veterinārā koledža starp īspurna šķirnēm, kas biežāk saskaras ar brahicefālo elpošanas sindromu, min arī mopšus, un ieteikumos uzsver, ka jāizvairās no pārmērīga karstuma, mitruma un pārslodzes.

Mopsis var būt brīnišķīgs kompanjons, bet tikai tad, ja saimnieks neuzskata tā krākšanu, smago elpošanu vai ātro noguršanu par “mīlīgu šķirnes īpašību”. Tie var būt veselības signāli, kurus vērts pārrunāt ar veterinārārstu.

Kura šķirne ir labākā? Ne tā, kura izskatās skaistāk fotogrāfijā

Izvēloties suni dzīvoklim, ir ļoti viegli iemīlēties tā izskatā. Vienam patīk mopša seja, citam – pūdeļa gudrās acis, trešajam – kurtu elegance, ceturtajam – šicu kažoks. Bet suns nav fotogrāfija, tas ir 10–15 gadu ikdienas dzīvesveids.

Tāpēc pirms galīgā lēmuma ir vērts sev uzdot dažus neērtus jautājumus. Vai varēšu katru dienu vest suni pastaigā arī tad, kad līs? Vai man būs nauda veterinārārstam, frizierim un kvalitatīvai barībai? Vai mani kaimiņi ir ļoti jutīgi pret troksni? Vai suns daudz laika pavadīs viens? Vai man ir piemērota šķirne, kurai ir lielāks elpošanas, sirds, ādas vai locītavu problēmu risks?

Tāpat ir vērts padomāt par patversmēm un aizbildnības organizācijām. Jauktenis vai pieaudzis suns, kura raksturs jau ir skaidrāks, dažkārt var būt vēl labāka izvēle dzīvoklim nekā šķirnes kucēns. Pieaugušam sunim bieži jau var redzēt, vai tas ir mierīgs, vai rej, vai baidās no cilvēkiem un vai prot palikt viens. Tas var ļoti palīdzēt izvairīties no pārsteigumiem.

Svarīgākais nav meklēt “ideālo šķirni dzīvoklim”, bet gan meklēt suni, kura vajadzības sakrīt ar jūsu dzīvi. Tad arī mazs dzīvoklis var kļūt par ļoti labām mājām. Savukārt, ja izvēlēsieties tikai pēc skaistuma, pat vislielākais nams neglābs no problēmām.

Suns pilsētā var būt laimīgs. Taču tam vajadzīgi nevis kvadrātmetri uz papīra, bet cilvēks, kurš izprot tā ķermeni, raksturu, veselību un ikdienas vajadzības.