3 gadus bankai maksāja 2,90 eiro mēnesī: tikai vēlāk saprata, ka varēja maksāt vairākas reizes mazāk

Daudzi cilvēki katru mēnesi bankai samaksā dažus eiro un pat neaizdomājas, par ko tieši. Maksa nav liela, no konta tā tiek ieturēta klusi, paziņojumu bieži vien pat nepamanām, bet pēc gada izrādās, ka šķietami nelielā summa jau pārvērtusies par vairākiem desmitiem eiro. Vēl nepatīkamāk kļūst tad, kad cilvēks saprot: par to pašu vai ļoti līdzīgu ikdienas bankas pakalpojumu viņš varēja maksāt ievērojami mazāk.

Piemērs ir ļoti vienkāršs. Ja cilvēks 3 gadus bankai maksāja 2,90 eiro mēnesī, 36 mēnešu laikā kopā izveidojas 104,40 eiro. Tie vairs nav „daži centi“. Tā ir normāla summa, par kuru var apmaksāt daļu komunālo maksājumu, nopirkt pārtiku nedēļai vai vismaz neatstāt naudu bankai tikai tāpēc, ka nekad nav pārbaudīts pakalpojumu plāns.

Bet tagad salīdzināsim. Ja 2,90 eiro vietā maksa būtu bijusi 1 eiro mēnesī, šo pašu 3 gadu laikā cilvēks būtu samaksājis 36 eiro. Starpība – 68,40 eiro. Ja cilvēkam pienāktos atvieglojumu maksa 0,50 eiro apmērā, 3 gadu laikā būtu sakrājušies tikai 18 eiro, bet starpība salīdzinājumā ar 2,90 eiro plānu sasniegtu pat 86,40 eiro.

Lūk, kāpēc ir vērts vismaz reizi gadā atvērt bankas lietotni un apskatīties ne tikai konta atlikumu, bet arī to, kāds pakalpojumu plāns jums ir.

Kāpēc cilvēki pārmaksā, pat to nepamanot

Bankas komisijas maksas ir viens no tiem izdevumiem, ko cilvēks bieži neuzskata par īstu naudu. Kad veikalā sadārdzinās maize vai piens, mēs to uzreiz sajūtam. Kad degvielas uzpildes stacijā litrs maksā par dažiem centiem vairāk, arī to pamanām. Taču, kad banka katru mēnesi ietur 2,90 eiro, 3,50 eiro vai 4 eiro, daudzi vienkārši atmet ar roku: „Ai, tā taču ir bankas maksa.“

Problēma ir tā, ka bankas plāni mainās, cilvēka vajadzības mainās, bet vecais plāns bieži paliek tas pats. Kāds cilvēks agrāk bieži pārskaitīja naudu, viņam bija vairākas kartes, viņš bieži izņēma skaidru naudu, tāpēc viņam bija vajadzīgs plašāks plāns. Vēlāk dzīve mainījās: alga tiek ieskaitīta tajā pašā kontā, maksājumu ir maz, karte ir viena, skaidru naudu viņš gandrīz neizmanto. Bet bankas plāns palika dārgāks.

Tad arī rodas klusā pārmaksa. Ne tāpēc, ka cilvēks būtu apkrāpts, bet tāpēc, ka viņš nekad nav pārbaudījis, vai viņa plāns joprojām atbilst faktiskajai lietošanai.

Vēl viens iemesls – cilvēki bieži nezina, ka bankās atkarībā no situācijas var būt dažādi plāni. Dažviet izdevīgāki nosacījumi var tikt piemēroti jauniešiem, senioriem, klientiem, kuri saņem algu kontā, vai tiem, kuriem pietiek ar svarīgākajiem maksājumu pakalpojumiem. Lietuvas Banka norāda, ka pamatkonta maksājumu pakalpojumu komplekts jānodrošina par cenu, kas nepārsniedz 1 eiro mēnesī, bet maznodrošinātajiem iedzīvotājiem – 0,50 eiro.

Ko nozīmē „saņemu algu šajā kontā“

Daudzām bankām klients, kurš saņem darba algu kontā, ir aktīvs klients. Tas nozīmē, ka caur šo kontu tiek saņemti galvenie ienākumi, no tā tiek apmaksāti rēķini, veikti pārskaitījumi un izmantota karte. Tāpēc dažās bankās šādiem klientiem var tikt piedāvāti izdevīgāki pakalpojumu plāna nosacījumi vai īpašas plāna cenas. Piemēram, „Swedbank“ savā pakalpojumu plānu informācijā norāda īpašu cenu klientiem, kuri saņem darba algu kontā, lai gan konkrētā maksa ir atkarīga no izvēlētā plāna un bankas nosacījumiem.

Tomēr šeit ir ļoti svarīgi nejaukt divas lietas. Lētāks plāns algas saņemšanas dēļ un pamatkonta maksājumu pakalpojumu komplekts var būt atšķirīgi produkti. Vienam cilvēkam var būt bankas piedāvātais ikdienas plāns, citam – minimālais regulētais komplekts, vēl citam – īpaši nosacījumi vecuma vai sociālā stāvokļa dēļ. Tāpēc nevajag spriest pēc nosaukuma. Ir konkrēti jāapskatās: kāds plāns ir aktīvs, cik tas maksā un kas tajā ietilpst.

Ja jūs saņemat algu tajā pašā bankas kontā, ir vērts bankas lietotnē vai internetbankā pārbaudīt, vai jums netiek piemērots lētāks plāns. Dažkārt cilvēks gadiem maksā standarta maksu tikai tāpēc, ka nekad nav noklikšķinājis uz plāna maiņas iespēju vai pajautājis bankai, vai viņam pienākas lētāks variants.

Tas nav sarežģīts finanšu triks. Tā ir vienkārša ikdienišķa pārbaude, gluži tāda pati kā elektroenerģijas plāna, tālruņa plāna vai apdrošināšanas maksājuma pārskatīšana.

Skaitļi, kas parāda, kāpēc ir vērts pārbaudīt

Lai būtu skaidrāk, apskatīsim vairākus ikmēneša maksas piemērus.

Ja bankas plāns maksā 2,90 eiro mēnesī, gada laikā jūs samaksājat 34,80 eiro. 3 gadu laikā – 104,40 eiro. 5 gadu laikā – 174 eiro.

Ja plāns maksā 1 eiro mēnesī, gada laikā jūs samaksājat 12 eiro. 3 gadu laikā – 36 eiro. 5 gadu laikā – 60 eiro.

Starpība starp 2,90 eiro un 1 eiro mēnesī šķiet neliela – tikai 1,90 eiro. Taču 3 gadu laikā tie jau ir 68,40 eiro, bet 5 gadu laikā – 114 eiro.

Ja cilvēks varētu izmantot 0,50 eiro plānu, starpība būtu vēl lielāka. Maksājot 0,50 eiro mēnesī, gada laikā sakrājas 6 eiro, 3 gadu laikā – 18 eiro, 5 gadu laikā – 30 eiro. Salīdzinājumā ar 2,90 eiro plānu 5 gadu laikā tā jau ir 144 eiro starpība.

Tieši tā darbojas nelielās maksas. Vienu mēnesi tās nekaitina, bet ilgākā laikposmā kļūst par naudu, ko cilvēks varēja paturēt sev.

Kā pārbaudīt, vai nepārmaksājat

Pirmais solis – atveriet bankas lietotni vai internetbanku un atrodiet sadaļu, kurā tiek rādīti jūsu pakalpojumu plāni, konta maksas vai tarifi. Noskaidrojiet, cik tieši jūs maksājat mēnesī un kāds ir plāna nosaukums.

Otrais solis – apskatieties, ko jūs patiešām izmantojat. Vai jums ir viena karte? Vai veicat daudz pārskaitījumu? Vai bieži izņemat skaidru naudu? Vai apmaksājat e-rēķinus? Vai jums ir vairāki konti, kas vairs nav vajadzīgi? Dažkārt cilvēks maksā par plānu, kura iespējas gandrīz neizmanto.

Trešais solis – salīdziniet lētākus plānus. Bankām bieži ir vairāki varianti: minimālais, ikdienas, plašāks, īpašs jauniešiem, senioriem vai klientiem, kuri saņem algu. Dažādās bankās nosaukumi var atšķirties, taču būtība ir viena – ne visiem ir vajadzīgs dārgākais ikdienas plāns.

Ceturtais solis – pajautājiet bankai ļoti tieši: „Es saņemu algu šajā kontā. Vai man tiek piemērots lētāks pakalpojumu plāns? Vai varu izvēlēties pamatkonta maksājumu pakalpojumu komplektu? Cik es reāli maksātu mēnesī?“

Tas ir labs jautājums, jo neatstāj vietu vispārīgām frāzēm. Jūs nejautājat „ko jūs piedāvājat?“, bet lūdzat skaidri salīdzināt cenu.

Kam pievērst uzmanību pirms plāna maiņas

Nav akli jāizvēlas lētākais plāns, ja tas neatbilst jūsu vajadzībām. Lētākajam variantam var būt mazāk bezmaksas pārskaitījumu, zemāks skaidras naudas izņemšanas limits, citi kartes nosacījumi vai papildu maksas par pakalpojumiem, kurus jūs bieži izmantojat.

Piemēram, ja katru mēnesi veicat daudz pārskaitījumu, maksājat par vairākiem pakalpojumiem, bieži izņemat skaidru naudu vai izmantojat papildu kartes, plašāks plāns var būt izdevīgāks. Bet, ja jūsu bankas lietošana ir ļoti vienkārša – tiek saņemta alga, veikti daži maksājumi, izmantota viena karte un gandrīz netiek lietota skaidra nauda –, dārgāks plāns var būt vienkārši nevajadzīgs.

Tāpēc vislabāk ir rēķināt ne tikai ikmēneša plāna maksu, bet arī visu lietošanas kopainu. Ja lētāks plāns maksā 1 eiro, bet par katru papildu darbību būs jāmaksā atsevišķi, tas var nebūt labākais visiem. Tomēr ļoti daudzi cilvēki pat nesasniedz tos limitus, kuru dēļ dārgāki plāni kļūst izdevīgi.

Vēl ir vērts pārbaudīt, vai jums nav vecu, neizmantotu kontu. Dažkārt cilvēkam ir konts bankā, ko viņš savulaik atvēra aizdevuma, darba, kartes vai akcijas dēļ, bet vēlāk par to aizmirsa. Ja par to tiek piemērota administrēšanas vai plāna maksa, nauda var tikt ieturēta pat tad, kad konts gandrīz netiek izmantots.

Kam tas ir īpaši aktuāli

Šī tēma ir svarīga ne tikai tiem, kuri ļoti taupa. Tā ir aktuāla visiem, kuriem ir bankas konts un kuri gadiem nemaina savus paradumus. Īpaši vērts pārbaudīt cilvēkiem, kuri mainījuši darbu, sākuši saņemt algu citā bankā, devušies pensijā, samazinājuši pārskaitījumu skaitu, atteikušies no skaidras naudas vai vienkārši sen nav atjaunojuši bankas pakalpojumu plānu.

Senioriem ir vērts noskaidrot, vai nepastāv īpaši nosacījumi vecuma dēļ. Jauniešiem – vai viņiem netiek piemērots bezmaksas vai lētāks plāns. Klientiem, kuri saņem algu, – vai bankai nav īpašas cenas. Cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem – vai viņiem nevarētu būt piemērots pamatkonta maksājumu pakalpojumu komplekts.

Ļoti bieži cilvēki nezina nevis tāpēc, ka informācijas nebūtu. Tā ir pieejama, tikai paslēpta bankas tarifu lapās, plānu salīdzinājumos un sīkos aprakstos. Bet ikdienā cilvēks vienkārši turpina dzīvot un maksāt to pašu maksu, līdz kādu dienu aprēķina, cik daudz jau ir sakrājies.

Maza maksa, kas gada laikā kļūst par īstu naudu

Bankas pakalpojumu maksa nav lielākā ģimenes budžeta pozīcija. Taču tieši tā ir vieta, kur nauda bieži aizplūst klusi un bez jebkādām emocijām. Cilvēks var meklēt akcijas veikalā, salīdzināt degvielas cenas, taupīt elektrību, bet vienlaikus katru mēnesi maksāt par pārāk dārgu bankas plānu, kas viņam nemaz nav vajadzīgs.

Tāpēc ir vērts izdarīt pavisam vienkāršu lietu: reizi gadā pārbaudīt bankas plānu tāpat, kā jūs pārbaudāt tālruņa vai elektroenerģijas piegādātāja cenu. Paskatīties, cik maksājat, ko saņemat un vai atbilstoši faktiskajai lietošanai nav lētāka varianta.

Ja 3 gadus maksājāt 2,90 eiro mēnesī, tā vēl nav traģēdija. Taču tas ir labs atgādinājums, ka nelielas summas kļūst lielas, ja tām neviens nepievērš uzmanību. Un, ja par to pašu ikdienas bankas pakalpojumu varat maksāt 1 eiro vai mazāk, nav nekāda iemesla atstāt starpību bankai tikai ieraduma dēļ.

Dažkārt lielākā taupīšana sākas nevis ar lieliem lēmumiem, bet ar vienu vienkāršu jautājumu lietotnē: kāpēc es par šo plānu maksāju tieši tik daudz?